Latvijā plāno būtiski mainīt vecāku pabalsta un paternitātes pabalsta izmantošanas kārtību

Ilustratīvs foto FOTO: Shutterstock

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 27. aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas paredz mainīt vecāku pabalsta un paternitātes pabalsta izmantošanas kārtību.

Kā informēja Saeimas preses dienestā, likumprojekts paredz, ka katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, būs tiesības uz vismaz divus kalendāros mēnešus ilgu vecāku pabalsta periodu, kuru nevar izmantot otrs vecāks, proti, nenododamā daļa.

Komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP) pēc sēdes atzīmējis, ka plānotās izmaiņas ir solis darba un privātās dzīves līdzsvara stiprināšanā vecākiem, lai pēc iespējas vairāk iesaistītu abus vecākus bērna audzināšanā. Komisija turpinās darbu pie šīm likuma izmaiņām, meklējot pēc iespējas labākos risinājumus, uzklausot atbildīgo institūciju pārstāvjus un sociālos partnerus.

Plānots, ka bērna kopšanai par vienu un to pašu bērnu būs tiesības izvēlēties kopējo periodu vecāku pabalsta saņemšanai, ko veido vecāku pabalsts un vecāku pabalsta nenododamā daļa.

Būs iespējams izvēlēties vienu no šādiem pabalsta saņemšanas periodiem - 18 mēneši, no kuriem 14 mēnešus no bērna piedzimšanas dienas varēs izmantot līdz bērna pusotra gada vecumam, bet nenododamo daļu katrs no vecākiem varēs izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam. Otrs iespējamais izvēles periods būs 12 mēneši, no kuriem astoņus mēnešus no bērna piedzimšanas dienas var izmantot līdz bērna viena gada vecumam, bet nenododamo daļu katrs no vecākiem var izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam.

Likumprojekts arī paredz, ka vecāku pabalsta nenododamo daļu abi vecāki varēs izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam, to varēs izmantot vienlaicīgi un šajā periodā vienlaicīgi saņemt vecāku pabalstu. Paredzēts, ka katram vecākam divu mēnešu periodā vecāku pabalsts tiks aprēķināts no personas vidējās iemaksu algas un izmaksāts tādā apmērā, par kādu periodu vecāki ir izvēlējušies saņemt vecāku pabalstu.

Plānots noteikt arī gadījumus, kad viens no vecākiem tomēr varēs izmantot otra vecāka nenododamo daļu.

Tas paredzēts gadījumā, ja bērna paternitāte nav atzīta vai noteikta, otrs vecāks ir miris vai otram vecākam ir atņemtas vai pārtrauktas aizgādības tiesības.

Nosacījumi par iespēju izmantot arī otra vecāka nenododamo daļu attieksies arī uz vienu no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns. Tāpat to plānots paredzēt attiecībā uz audžuģimenes locekli, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildni vai citu personu, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina, ja minētās personas pieprasa vecāku pabalstu, atzīmēts likumprojekta anotācijā.

Vienlaikus ar likuma grozījumiem iecerēts noteikt, ka paternitātes pabalstu piešķirs un izmaksās par desmit darba dienām.

Tāpat paredzēts, ka gadījumā, ja bērna paternitāte nebūs atzīta vai noteikta, tiesības uz desmit darba dienu ilgu atvaļinājumu būs citai personai, lai tā pēc bērna mātes lūguma varētu iesaistīties bērna aprūpē.

Šādas likuma izmaiņas tiks pieņemtas, lai pildītu Satversmes tiesas 2020.gada spriedumu bērna dzimšanas atvaļinājumu lietā. Tiesa toreiz par neatbilstošu pamatlikumam atzina likuma normu, kas liedz bērna mātes partnerei izmantot atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu, un norādīja, ka Satversme uzliek likumdevējam pienākumu nodrošināt viendzimuma ģimeņu juridisko aizsardzību.

Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāatbalsta Saeimai.

Uz augšu
Back