P, 28.11.2022.

ReTV: vairāk nekā 10 piena pārstrādes uzņēmumiem draud bankrots

TVNET/ReTV
ReTV: vairāk nekā 10 piena pārstrādes uzņēmumiem draud bankrots
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Piens
Piens Foto: Pixabay

Lielākā daļa pārstrādes uzņēmumu strādā uz iepriekšējo gadu iekrājumiem, taču vairāk nekā 10 uzņēmumi Latvijā ir uz bankrota sliekšņa, vēsta "ReTV".

Piensaimnieki lūdz PVN samazināšanu pārtikai līdz pieciem procentiem, kā arī subsīdiju piešķiršanu uzņēmējiem. Ja valdība tuvākajā laikā nesniegs atbalstu, draudot nozares iznīcība.

Strauji augošo izmaksu dēļ Latvijā piena produktus ražot vairs nav izdevīgi. Vidēja lieluma uzņēmums, kas dienā saražo 80 līdz 100 tonnas piena, šobrīd mēnesī zaudē līdz pat 300 000 eiro. Aldis Spalviņš, A/S “Rankas piens” valdes loceklis, ReTV Ziņām stāsta: “Mūsu uzņēmums strādā ar mīnusiem.

Cik ilgi mēs tā noturēsimies, es nemāku komentēt. Priecājos par katru dienu, kas ir godam nodzīvota.”

"ReTV" ziņo, ka piena krīze jūtama uzņēmumā "Cesvaines piens". “Šodien vēl mēs strādājam. Ja man uzdod jautājumu, kādi ir mūsu ilgtermiņa plāni, es varu teikt, ka pagaidām tādu nav. Ražotā siera cenas mēs pacelt varam, esam to izdarījuši jau vairākas reizes, bet kritiskais brīdis ir tajā, kad patērētājs vairs to nevarēs nopirkt. Līdz ar to mēs nevarēsim norēķināties ar piegādātājiem, nevarēsim izmaksāt algas un tā tālāk," stāsta AS “Cesvaines piens” izpilddirektors Agris Skvarnovičs.

 “Tik dārgu pienu maznodrošinātie nevarēs atļauties. Mēs, kuri uz zemes dzīvo, paši savu paēdīsim, bet tie, kuri pilsētā, – nezinu," pauda Inga Jurevica, Z/S “Madaras” pārvaldniece.

Kā skaidroja "ReTV", pasaules tirgū sāk pietrūkt industriālā piena produktu - sviesta un sausā vājpiena -, tāpēc biržas noteiktā iepirkuma cena par litru piena šobrīd esot augstāka nekā jebkad. Tas vismaz zemniekiem nerada zaudējumus, taču peļņa arī netiekot gūta.  “Nomaksā visus maksājumus un nekas pāri nepaliek. Iespēju robežās mēģinām veidot kaut kādus iekrājumus, bet kaut kā neveicas.

Ar prātu cenšamies saprast, ka mums ir jāveido iekrājumi, lai mēs nenonāktu uz bankrota sliekšņa," saka Inga Jurevica.

Jau pērnā gada decembrī uzņēmēji informēja valdību, ka situācija nozarē veidojas dramatiska, taču vairāk nekā četru mēnešu laikā no valsts puses nav saņemta atbilde. Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks pauž: “Mūsu nozares izdzīvošana ir zināmā mērā atkarīga no valdības rīcības. Skumji ir tas, ka cilvēki, kuri varētu lemt par radikāliem atbalsta soļiem, kavējas, negrib saprast, ka mēs netērējam ne viņu, ne sabiedrības, ne mediju laiku tāpēc, ka mums nav ko darīt. Šis šoreiz ir patiešām nopietni.”

Savukārt zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts norādīja, ka notiek sarunas ar Finanšu ministriju par iespējamajiem atbalsta apjomiem un kritērijiem. "Vai samazinās PVN? Šobrīd koalīcijā viedokļi dalās. Tajā brīdī, kad koalīcija būs vienojusies par samazinātā PVN ieviešanu, tajā pat brīdī Zemkopības ministrija ir gatava sniegt nepieciešamos dokumentus," tā Eglīts.

Kā norādīja "ReTV", vēl viens neatrisināts jautājums ir veikalos uzliktais uzcenojums, kas var rezultēties ar nesamērīgi augstām cenām.

Aldis Spalviņš: “Es saprotu, ka uzliek 20 procentus, bet es aizeju uz veikalu un redzu, ka mūsu produktiem uzlikti pat 60, 70 procenti. Tas nav korekti.”

"ReTV Ziņas" uzsver, ka, ja valsts atbalstu nesniegs, tad piena produktu cenas nāksies palielināt par aptuveni 45 procentiem, lai tādējādi segtu ražošanas izmaksas. Tas savukārt varētu nozīmēt veikalu plauktu atvēlēšanu lētākiem Polijas un Lietuvas izcelsmes produktiem.

Plašāk skaties sižetā:

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu