Ķīnas dienvidaustrumu pilsētas Nimbo piekrastē pērnajā nedēļā izpeldēja milzu kašalots, ko vēl mēdz saukt par spermas vali. Nosaukums radies, jo pagātnē nepietiekamu pētījumu rezultātā par spermu uzskatīja kašalota galvā esošo pienbalto vielu. Izbiedēto un nogurušo kašalotu glābēji centās iedabūt atpakaļ ūdenī vairāk nekā 20 stundas. Diemžēl prognozes nav visai iepriecinošas, un tā arī nav zināms, vai kašalots pē atgriešanās “mājās” izdzīvos.
Brūss Meits, savvaļas un vides aizsardzības eksperts, Oregonas Universitātes profesors, savās prognozēs nav optimistisks. Viņš piebilst, ka tik liela izmēra kašalotiem, izskalotiem krastā, ir maz izredžu izdzīvot arī pēc izglābšanas, tomēr viņš atzinīgi izteicās par glābēju lielajām pūlēm.
VIDEO. Pie Ķīnas krastiem izskalotais kašalots tika glābts 20 stundas.
Kašalotu, izskalotu Nimbo piekrastē, 19. aprīlī ievēroja vietējie zvejnieki, jau ziņoja interneta vietne “Sky News”.
Ķīnas ziņu dienesta uzņemtajā video redzams, kā dzīvnieks kustina asti pret smiltīm un nespēj pārvietoties.
19 metrus garo kašalotu atrada guļam dubļos, riskējot nosmakt pašam zem sava svara vai arī no organisma atūdeņošanās.
Tieši svelme kašalotiem ir viens no bīstamākajiem dzīvību apdraudošajiem faktoriem.
Kašaloti un citi vaļi ir dziļo ūdeņu mednieki, kas savu ēsmu meklē okeānu dzelmē, aptuveni 1,5-2 kilometru dziļumā.
19. aprīlī gaisa temperatūra Nimbo sasniedza 19 grādus. Kaut arī cilvēkam tie ir pilnīgi normāli laikapstākļi, kašalotu termoregulācija darbojas citādāk.
Meits stāsta, ka tieši ūdens, kas saskaras ar kašalota ādu, darbojas kā termoregulators, un, ja tas atrodas uz sauszemes, tad ķermenis pārmēru uzkarst.
Vietējās varas iestādes uz notikuma vietu nosūtīja piecas glābšanas laivas, taču ar to nepietika, lai kašalotu izkustinātu, kamēr citu risinājumu nebija, vietējie brīvprātīgie kašalotu aplaistīja ar ūdeni.
Visbeidzot tika sagaidīts paisums, un 20. aprīlī, ap pussešiem no rīta, kašalots varēja beidzot sākt peldēt pats.
Spriežot pēc tā izmēra, tas ir bijis pieaudzis kašalota tēviņš, un tā ir bijusi liela veiksme, min Meits.
Kašalotu mātītes parasti uzturas kopā ar citiem savas sugas pārstāvjiem, piemēram, kašalotu mazuļiem, kuri, izdzirdējuši mātītes kliedzienus un raudas, seko tai un bieži arī paši iet bojā. Vaļu tēviņi parasti dzīvo vieni un apdraud tikai savu dzīvību.
Tā, piemēram, 1970. gados, pie Oregonas krastiem vienā reizē bojā gāja 43 kašaloti.
Visbiežāk, šo kašalotu nāves cēloņi, esot uz sauszemes, ir saistīti ar vielmaiņu vai sagrieztiem iekšējiem orgāniem, radot "sastrēgumus", turklāt kašalotu vielmaiņas sistēma nav paredzēta dzīvei uz sauszemes.
Tā rezultātā kašalots var piedzīvot šausminošas dzīves beigas – tā iekšējie orgāni atsakās strādāt cits pēc cita, kamēr pats dzīvnieks vēl ir pie samaņas un elpo.
