Pazemes studijā Rīgas centrā, kurā top vairāki vakcīnu pretinieku raidījumi, pēdējās nedēļās arī notikusi šķelšanās – tur palikušie tagad izsver, kuru partiju atbalstīt Saeimas vēlēšanās rudenī, svētdienas vakarā ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “de facto”.
Kā atgādina raidījums, kopš Valsts drošības dienests (VDD) marta sākumā par kara noziegumu attaisnošanu aizturēja vienu no redzamiem kovidskeptiķiem Aivi Vasiļevski, viņa domubiedri par karu Ukrainā runā ļoti uzmanīgi. Viņu interneta pārraidēs karš nebūt nav temats nr.1, taču, ja tam pieskaras, tad Ukrainas pusē neviens atklāti nenostājas, bet vairāk tiek lietoti vārdi – par mieru un pret karu, kas var arī nenozīmēt Krievijas nosodījumu.
LTV raidījums “de facto” pērn jau vēstīja par kovida noliedzēju pārraidēm, kas visas top kādā pagrabā Rīgas centrā. LTV izdevās gūt apstiprinājumu, ka raidījumus filmē ēkā Krišjāņa Barona un Ģertrūdes ielu stūrī.
Marta beigās “de facto” pie mājas piefiksēja uzņēmēju Arnoldu Babri, kurš pagrabā bijis redzams ne reizi vien. Pēc brīža tur uzradās krievu valodas referenduma iniciators Vladimirs Lindermans. Bija redzams, ka viņš kaut ko gaida. Pēc pāris minūtēm no ēkas iznāca bijušais eiroparlamentārietis, žurnālists Andrejs Mamikins. Abi sarokojās un devās iekšā vārtrūmē.
Intervija ar Lindermanu "Youtube" parādījās nākamajā dienā. Runāja par dzeju, kovidu un vakcīnām.
Par karu Lindermanam neko neprasīja, bet, apskatot viņa "Facebook", ir skaidrs, kurā pusē viņš stāv. Piemēram, 14.martā viņš aicināja sarīkot talku, lai satīrītu, kā pats teica, “pretkrievu izgāztuvi”, ar to domājot Ukrainu atbalstošos plakātus iepretim Krievijas vēstniecībai. Dažus darbus izmetis miskastē, rakstīja Lindermans.
Sazvanīts viņš LTV saka, ka pēdējā laikā no tiesībsargājošām iestādēm nekādas pretenzijas nav saņēmis, bet par karu runāt negrib. “Es, atklāti sakot, negribu par to runāt, jo šodien paskaidrot savu pozīciju - tā ir bīstamība, ka būs kriminālatbildība,” teica Lindermans.
Citi Mamikina raidījuma viesi savos “Facebook” kontos iebilst gan pret Ukrainas karogu izkāršanu, gan pret ieroču piegādēm Ukrainai, kā, piemēram, nemiera cēlājs Kaspars Lasis. Līdzīgu viedokli Eiropas Parlamentā izteica arī kreiso deputāte no Īrijas, kas kopā ar Latvijas Krievu savienības līderi Tatjanu Ždanoku un vēl nedaudziem neatbalstīja rezolūciju pret Krievijas agresiju Ukrainā. “Jo vairāk ieroču jūs iepumpēsiet Ukrainā, jo vairāk karš tiks paildzināts, jo vairāk ukraiņu mirs,” šādu vēstījumu plenārsēžu zālē pauda eiroparlamentāriete Klēra Deilija.
Marta sākumā VDD par kara noziegumu attaisnošanu un etniskā naida izraisīšanu aizturēja Aivi Vasiļevski, vienu no pagraba raidījumu veidotājiem. Pēc tam kolektīvs sašķēlās. Daļa raidījumu pazuda, bet vietā nāca citi.
Studiju pametis, piemēram, mūziķis Kaspars Pudniks, kurš nesen izpelnījās mediju uzmanību, paužot, ka pie Krievijas vēstniecības logiem izkārtais plakāts ar skeletam līdzīgo Vladimira Putina seju kurina naidu un ka Ukrainas tauta ir vainīga pie tā, kas ar viņiem notiek.
Pagraba pamešanu Pudniks LTV raidījumam skaidro šādi: “Gaisotne kļuva pārpiesātināta ar savtīgām politiskajām interesēm, kuras joprojām tika maskētas kā rūpes par cilvēkiem. Arī mani mēģināja iesaistīt "pareizā" satura veidošanā, taču nesekmīgi."
Jaunajā tā sauktās "Brīvības studijas platformā" tagad piedalās arī ūdens tirgotājs Jānis Pļaviņš, kurš ziemā ar domubiedriem nolēma dibināt jaunu brīvvalsti. Vienā no pagraba raidījumiem viņš sūdzējās, ka mediju uzraugs bez pamatojuma aizvēris viņa interneta lapu “Mainām Pasauli” kopā ar 70 citām vietnēm, kas izplata Krievijas propagandu. Pļaviņš šo lēmumu apstrīdējis.
“Tiesvedība ir sākusies, un sūdzības iesniedzējs Pļaviņš, kurš ir atzinis, ka ir ne tikai “Mainām Pasauli” lietotājs, bet arī domēna turētājs, varēs lietas ietvaros iepazīties ar visu viņam interesējošo informāciju,” sola Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekle Ieva Kalderauska. Viņa raidījumam skaidro, ka informācija, uz kuras pamata vietne tika slēgta, bija saņemta no VDD, tāpēc tai ir ierobežota pieejamība.
Taču Pļaviņa un domubiedru “Telegram” kanāls netraucēts turpina darboties, un tajā parādās dažādi Krievijas tiražēti meli, piemēram, ka vairums ukraiņu Melitopolē atbalsta Krievijas militāro operāciju un lūdz krievus palikt un ka Krievija it kā publiskojusi pierādījumus, ka Ukraina grib izkaisīt bīstamus patogēnus, kas izstrādāti ASV finansētās laboratorijās.
Uz jautājumu, vai par “Telegram” kanāla saturu viņam nav uzdevušas jautājumus drošības iestādes, Pļaviņš atbild, ka nē: “Kādā sakarā būtu demokrātiskā valstī kādam par to jāinteresējas. Padomājat taču loģiski. Es saprotu, ka jūsu apmaksātajai propagandai nepatīk šī informācija, jo jūs par to vienkārši klusējat.”
Barona un Ģertrūdes ielu stūra mājas īpašnieks negribēja “de facto” atklāt, kurš apmaksā pagraba, kurā iekārtota studija, īri un vai vispār par to kāds maksā. Biežs raidījumu dalībnieks uzņēmējs Arnolds Babris apgalvo, ka katrs no iesaistītajiem studijā kaut ko iegulda un darbojas bez maksas. Taujāts, kāpēc raidījumos maz pieskaras kara tematikai, Babris pauž, ka ēters ar to jau ir pārbāzts un Ukrainai jāpalīdz praktiski, ko pats arī darot.
“Es uzskatu, ka Ukraina karo pareizi. Ir agresors, ir uzbrucis, un Ukrainai jāaizstāvas. Un es uzskatu, ka Ukraina ir ļoti demokrātiska, bet korumpēta valsts,” saka Babris. Par saviem kolēģiem viņš saka: “Domā tāpat. Varbūt ar atsevišķiem izņēmumiem, jo es par visiem nevaru atbildēt.”
Babris atklāj, ka pašlaik kopā ar domubiedriem vēl izvērtē, kuru politisko spēku atbalstīt rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās. “Iespējams, mēs [ar kādu] parakstīsim līgumu, mēs iedosim pat varbūt sarakstā cilvēkus, mēs atbalstīsim, mēs PRēsim,” savus plānus atklāj Babris.
Tā sauktās Brīvības platformas cilvēki pandēmijas laikā piedalījušies dažādu politisko spēku piketos, tajā skaitā Aināra Šlesera partijas rīkotajos pasākumos. Kā apgalvo Babris, ar Saeimas deputātu Aldi Gobzemu gan ir pašķīrušies, jo deputāts nav iekļāvis savā programmā būtiskas lietas.
Jāatzīmē, ka pagraba raidījumos sākuši parādīties citas vakcīnu pretinieku televīzijas “Brīvvalsts TV” dalībnieki, kas līdz šim nebija ar to tieši saistīti. Nupat NEPLP ir uzdevis “Brīvvalsts TV” reģistrēties kā pakalpojuma pēc pieprasījuma sniedzējam. Tas nozīmē, ka televīzijai būs jāievēro regulatora prasības. Ja “Brīvvalsts TV” to atteiksies darīt, tad NEPLP varēs ierobežot tās mājaslapu.
