Aizdomīga dzimumzīme. Ko nu?

FOTO: shutterstock.com

Maijs visā pasaulē ir ādas vēža mēnesis, un tagad, kad pēc ziemas āda ir izbalējusi gaiša un vēl saules neskarta, ir īstais laiks nomest drēbes, nostāties spoguļa priekšā un rūpīgi izpētīt dzimumzīmes, kārpiņas un citus veidojumus, kas atrodas uz tavas ādas.

Tā gaidīji siltumu un saulīti, bet dakteris piekodina: «Tikai nesauļojies!» Pazīstama situācija? Jā, ādas ārsti tiešām neatbalsta tīšu cepināšanos saulē. Un arī solārijā ne!

«Protams, mēs, dermatologi, neesam vampīri, kas bailēs no saules dzīvo pagrabā un nerādās ārā, bet, apzinoties ultravioletā starojuma radītos riskus, darām to piesardzīgi – lietojot saules aizsargkrēmu, apģērbu un uzturoties saulē dienas pirmajā pusē un vakarā, nevis tad, kad tā ir zenītā. Ar to pilnīgi pietiek, lai iegūtu serotonīnu – laimes hormonu, kas rodas saules gaismā,» skaidro Veselības centra 4 Dermatoloģijas klīnikas un Anti-Aging Institute un Latvijas Onkoloģijas centra dermatoloģe un veneroloģe Anda Apine.

«Mūsu uzdevums ir informēt un brīdināt,» piebilst viņas kolēģis Derma Clinic Riga Dr. Karla klīnikas dermatologs un dermatoonkologs Raimonds Karls.

Bīstamais starojums un citi kaitnieki

Galvenais kaitnieks tavai ādai ir ultravioletais starojums, jo tam piemīt spēja uzkrāties organismā un izraisīt ģenētiskas mutācijas, kas var kļūt par vēža cēloni. «Dabīgais starojums rodas saulē, mākslīgais – solārijā, ārstniecisko vai nagu laku cietinošo manikīra lampu gaismā,» norāda ārsts Raimonds Karls. Taču ne vienmēr starojums ir vienīgais vaininieks. «Cilvēka organismā regulāri veidojas ačgārnas šūnas, kuras imūnsistēma atpazīst un iznīcina, bet, ja imūnā sistēma nav uzdevuma augstumos, tā ļaundabīgās šūnas nepamana. Arī tad tas visbiežāk notiek saulei pakļautās vietās jeb hroniski saules bojātā ādā, kur imūnatbildīgo šūnu skaits līdz ar ultravioletā starojuma iedarbību ir ievērojami samazinājies.»

Vēl ādas audzējs mēdz uzvesties kā īsts maskēšanās meistars – uz savu šūnu virsmas veidojot tādas pašas olbaltumu molekulas, kādas ir normālām šūnām, tas iemanās paslēpties no organisma aizsargsistēmas. Tādā gadījumā pat ar normāli strādājošu imunitāti vēzis tomēr var attīstīties.

«Riska grupā ir arī pacienti ar imūndeficītu – un tas ne vienmēr ir HIV vai AIDS izraisīts. Tie var būt cilvēki, kas, piemēram, lieto imunitāti nomācošas zāles autoimūnu ādas, gremošanas sistēmas vai reimatoloģisku slimību ārstēšanai.

Vēl viens iemesls – ģenētiska nosliece, tomēr ne vienmēr ļaundabīgs audzējs ģimenē nozīmē, ka ar to saslims visi ģimenes locekļi. Tomēr ir īpaši gēni (arī melanomas gēns), kuri var būt pārmantoti, un tad audzējs var attīstīties neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir pakļauts ultravioletajam starojumam.» Kāpēc vieniem rodas vēzis, bet citiem ne? Tas atkarīgs no katra cilvēka organisma un imūnās sistēmas individuālajām īpatnībām.

Lai nu kā, ultravioletais starojums ir un paliek galvenais riska faktors – jo vairāk šo staru tu saņem bērnībā un pusaudža gados, jo lielāks risks vēlāk sasirgt ar ļaundabīgu audzēju. Ņem vērā, ka dzīves laikā tavā organismā uzkrājas katra minūte, kad esi bijis pakļauts ultravioletajam starojumam, tai skaitā, arī solārijā, tāpēc nevar paļauties – ja jau tagad vairs nesauļojos, nav, par ko raizēties. «Sevišķi jāuzmanās, ja ir bijuši apdegumi, ja ir ļoti daudz dzimumzīmju un/vai ir gaiša un ļoti gaiša āda, bet tāda tā ir lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju – vasarraibumi, gaiši mati, zilas acis, āda, kas, ilgstoši uzturoties saulē, ātri apdeg. Tas ir priekšvēstnesis, ka ultravioletā starojuma ietekmē nākotnē varētu attīstīties ļaundabīgas ādas izmaiņas,» brīdina dermatoloģe Anda Apine.

«Daudzi maijā dodas uz siltajām zemēm – pirmajā dienā grib pieķert brūnumu, bet uzreiz apdeg. Klasiskais stāsts: «Ceļojumā man drusciņ apsvila mugura, un pēc tam parādījās vasarraibumiņi…» Tie nav vasarraibumi! Tās ir solārās izmaiņas, kuras rodas, kad āda cenšas sevi pasargāt. Mēs nemākam veidot pigmentu, organisms cenšas, kā nu māk, un izveido pleķus. Tipiska pazīme, ka konkrētajā ādas zonā ir bijis ļoti nopietns ultravioleto staru izraisīts bojājums!»

Tātad vēža profilaksei un, starp citu, arī novecošanās palēnināšanai zeltaina iedeguma vietā labāk izvēlēties aristokrātisku bālumu, kā arī apzināties savus riska faktorus. Bet jebkurā gadījumā – veselīga dzīvesveida labais tonis ir pārzināt savu ādu kā piecus pirkstus.

Kāpēc jāpārbaudās tieši tagad, pirms āda ir iedegusi? Ja vien nesauļojies, šobrīd pigmentšūnas vēl nav aktīvas – tās pamostas ultravioletā starojuma ietekmē, sākot ražot pigmentu. Tieši tādēļ vasarā tavi vasarraibumi kļūst tumšāki un izteiktāki, liekot domāt, ka to ir kļuvis vairāk, un arī citi ādas veidojumi izskatās citādāk.

Kā veikt pašpārbaudi?

1. Pārbaudi visu un visur! Veicot pašpārbaudi spoguļa priekšā, skaties uz sevi pilnā augumā un atceries, ka jāapskata un jāaptausta ne tikai dzimumzīmes, bet pilnīgi visi veidojumi, kas ir uz ādas – arī kārpiņas, plankumi, izaugumi un citi. Visur – tas nozīmē arī intīmās vietas, kāju pēdas, pirkstu starpas un galvas ādu.

2. Izmanto spoguli, draugu un telefonu! Lai redzeslokā nonāktu arī tās ķermeņa daļas, kuras ikdienā neredzi, piemēram, skausts, mugura vai pleķītis aiz ausīm, izmanto otru spoguli vai aicini palīgā tuvu cilvēku, jo nav tā, ka ādas vēzis skar tikai saulei pakļautos laukumus. Neaizmirsti par labu apgaismojumu! Lai pēc laika varētu salīdzināt veidojumus, vari izmantot telefonu vai fotoaparātu, lai tos sabildētu.

3. Zini, ko meklēt! Tavs uzdevums ir pamanīt jaunus, neparastus, izmainītus vai no citiem atšķirīgus ādas veidojumus. Ja tie nepāriet divu nedēļu laikā paši no sevis, nekavējies ar vizīti pie dermatologa!

4. Regulāri! Lai pamanītu izmaiņas, ādas pašpārbaudei jākļūst par regulāru paradumu. Parasti pietiek ar divām reizēm gadā – pirms un pēc vasaras sezonas, bet, konsultējoties ar savu ārstu, iespējams, tev tas būs nepieciešams biežāk.

Pašpārbaudes algoritmi

ABCDE

Šo algoritmu izmanto melanomas noteikšanai, tomēr pie ārsta dodies jau tad, ja pamani kaut vienu no minētajām pazīmēm.

A (no angļu val. asymmetry) – asimetrija. Vienā dzimumzīmes malā sāk veidoties audzējs, kas ir atšķirīgs no labdabīgām šūnām. Tas var būt mazs, var būt lielāks, bet – nevienāds.

B (border) – robežas. Ādas veidojuma malas ir neregulāras, varbūt – ir kā iegrimušas.

C (color) – krāsa. Veidojums var būt raibs – brūnos, melnos, zilganos, violetos, rozā un/vai miesaskrāsas toņos.

D (diameter) – diametrs. Parasti tas pārsniedz 6 mm jeb – zīmuļa neuzasinātā gala izmēru.

E (evolving) – evolūcija. Jeb – ādas veidojuma izmaiņas.

F (firm to touch) – stingrs blīvums.

G (growing) – augošs. Īpaši palielinās tā daļa, kas ir parādījusies nesen – asimetriskā puse.

Neglītais pīlēns

Šis algoritms ir vienkāršāks un ļauj pamanīt arī citus ādas vēžus.

«Neglītais pīlēns ir ādas veidojums, kas atšķiras no pārējiem. Tādam pievērs īpašu uzmanību! Labdabīgs veidojums vai labdabīga dzimumzīme, ko saucam arī par nēvusu, dzīves laikā var mainīties, kļūt lielāka, paaugties, bet dara to daudzmaz sinhroni ar pārējiem iemītniekiem uz ādas. Ja pēkšņi kāda dzimumzīme vai cits veidojums mainās straujāk, atšķirīgāk, nekā pārējie, tad tas ir neglītais pīlēns,» skaidro dakteris R. Karls. «Ādas vēzis parasti ir viens, bet labdabīgie veidojumi – daudzskaitlīgi, līdzīgi viens otram. Šādā veidā, nedalot pigmentēts vai nepigmentēts, krietni vienkāršāk iespējams atpazīt aizdomīgu veidojumu.»

Jauns, mainīgs

Protams, dzīves laikā var parādīties dažādi jauni ādas veidojumi, un tas vēl nenozīmē, ka ļaundabīgi. Taču, kā uzsver ārsti, ja kāds atšķiras no pārējiem un progresē, aug, būtu vērts parādīties ārstam, pat ja jaunpienācējs ir pavisam maziņš.

«Nav nozīmes, vai sākotnēji veidojums ir bijis plakans, vai tam aug cauri matiņš, vai tas ir piepacelts, atrodas padusē vai citviet. Svarīgas ir pārmaiņas un pilnīgi jauni veidojumi,» uzsver ārste

Anda Apine. «Ļoti bieži pacients atnāk un saka: «Ā, tā man ir jau sen!» Jā, lielākā daļa melanomu, apmēram 70 procenti, veidojas no jauna. Bet aptuveni 30 procenti veidojas uz esošas dzimumzīmes. Tāpēc ir tik būtiski laikus pamanīt izmaiņas.»

Raksts “Aizdomīga dzimumzīme. Ko nu?” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta “Aizdomīga dzimumzīme. Ko nu?” saturu atbild Melanomas pacientu atbalsta biedrība “Soli priekšā melanomai”

Uz augšu
Back