Noslēdzoties Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) izņemšanas sezonai, dabasgāzes krājums krātuvē bija 7,4 teravatstundas (TWh) aktīvās dabasgāzes, kas ir par 47% vairāk nekā pērn, informēja vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") pārstāvji.
Šāds dabasgāzes apmērs krātuvē izveidojies, jo pirmo reizi vienlaicīgi dabasgāzes izņemšanai jau šā gada februārī tika sākta arī tās iesūknēšana, veidojot dabasgāzes rezerves krātuvē un nodrošinot dabasgāzes pieejamības nepārtrauktību.
Pagājušajā iesūknēšanas sezonā augsto dabasgāzes cenu dēļ, krātuve tika piepildīta 80% apmērā no 2021. un 2022.gada krātuves cikla pieejamās tehniskās jaudas, izņemšanas sezonas laikā izņemot 14,7 TWh dabasgāzes.
"Conexus", ņemot vērā ģeopolitiskos apstākļus Eiropā un enerģētiskās drošības riskus, krātuves izņemšanas cikla laikā radīja iespēju sistēmas lietotājiem sākt fizisku dabasgāzes iesūknēšanu krātuvē jau no 2022.gada 26.februāra, tādējādi palielinot dabasgāzes rezerves reģionā. Kopumā no 26.februāra līdz izņemšanas sezonas noslēgumam, kas bija 30.aprīlī, krātuvē iesūknētas 3,6 TWh dabasgāzes, dabasgāzes uzkrājumam veidojot vairāk nekā 7,8 TWh.
Lielākais diennakts dabasgāzes apmērs - 236,3 gigavatstundas (GWh) - aizvadītajā krātuves ciklā tika izņemts 11.janvārī. Janvārī tika izņemts lielākais daudzums sezonā, mēneša laikā sasniedzot 4,8 TWh.
Atbilstoši veiktajiem mērījumiem un aprēķiniem, "Conexus" ir noteicis Inčukalna pazemes gāzes krātuves spēju nodrošināt maksimālo krātuvē uzglabājamo aktīvās dabasgāzes daudzumu jeb krātuves tehnisko jaudu 2022. un 2023.gada krātuves ciklam. Tehniskā jauda 2022. un 2023.gada krātuves ciklam ir noteikta 24,074 TWh apmērā.
Jau vēstīts, ka "Conexus" apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 56,439 miljoni eiro, kas ir par 4,8% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 0,8% - līdz 13,217 miljoniem eiro.
"Conexus" lielākais akcionārs ir valstij piederošais "Augstsprieguma tīkls" (68,46%), kamēr 29,06% akciju pieder Japānas uzņēmuma "Marubeni" pārvaldītajam fondam "MM Capital Infrastructure Fund", bet 2,48% - pārējiem akcionāriem.
