Tipisks reviktimizācijas scenārijs — upuris domā, ka iegādājas kriptovalūtu, kamēr nauda patiesībā nonāk pie viltvārža. Pēc ziņošanas bankai un izmeklēšanas sākšanas paiet zināms laiks, un upurim piezvana it kā juristi, kas ir lietas kursā par situāciju, piedāvājot palīdzēt atgūt naudu.
Viltus juristi pretī prasa nomaksāt valsts nodevu, kas šķietami ir maza summa, — tā cilvēki atkārtoti savus finanšu līdzekļus ir labprātīgi pārskaitījuši ļaundariem. Lai gan bankas aktīvi cenšas novērst dažādus krāpšanas gadījumus un atturēt savus klientus no krāpniecisku darījumu izpildes, ir gadījumi, kad bankas kļūst bezspēcīgas, jo cilvēki paši aktīvi meklē iespējas, kā atbrīvoties no savas naudas, vai izturas pret to un saviem personīgajiem datiem vieglprātīgi.
Veselīga skepse — labākais ierocis pret krāpšanu
Tāpat bankām vēl joprojām ārkārtīgi lielu slogu sagādā telefonkrāpnieki. Viltus finanšu institūciju un citu organizāciju pārstāvji lielākoties zvana no ārzemju zvanu centriem. Populārākie no tiem atrodas Ukrainā, Baltkrievijā un Krievijā. Šodienas pasaules notikumi gan šo zvanu plūsmu ir samazinājuši, tomēr atslābt nedrīkst.
"Gandrīz vienmēr krāpniecības mēģinājumos atslēgas moments ir steiga. Ļaundari savus upurus apvārdo tā, lai cilvēkiem nebūtu iespējas apdomāties, pārbaudīt faktus vai ar kādu konsultēties.
Ja zvana nepazīstams numurs, jāatceras, ka personīga informācija jāpatur tikai pie sevis — banka, zvanot savam klientam, nekad neprasīs tā personīgo informāciju. Tāpat bankas darbinieks nekad neatteiks sarunu latviešu valodā un vienmēr runās laipni. Saskaroties ar krāpnieku zvanu, tas, ko cilvēks var praktiski darīt, — neielaisties sarunās, nolikt klausuli un aizdomīgo telefona numuru nobloķēt," norāda Šmits.
Ja iespējams, par konkrēto zvanu un numuru vajadzētu paziņot savai bankai, tādējādi pārliecinoties, ka zvanītājs tik tiešām nebija bankas pārstāvis, un nodot informāciju par viltus zvanītāju, lai banka var izmantot attiecīgo informāciju preventīvām darbībām.
Krāpšanas veidu saraksts ir garš
"Digitālajā vidē ir ne mazums viltus mājaslapu un interneta veikalu, kuru sākumlapās vien jau ir vesela rinda ar sarkaniem karogiem, — iesaku vienmēr rūpīgi apskatīt tīmekļa vietnes adresi. Pirms pirkuma veikšanas jāpārliecinās par drošas mājaslapas esamību un jāizvērtē cenas objektivitāte," tā Šmits.
Tāpat vērts sameklēt kontaktu sadaļu, privātuma politikas un piegādes politikas atrunas, kam būtu jābūt pieejamām katrā godīgā interneta veikalā. Kopumā par veikalu daudz priekšā pasaka mājaslapas izkārtojums, funkcionalitāte un citu lietotāju atsauksmes. Kā likums, viegla "Google" meklēšana jau sniegs daudz atbilžu un palīdzēs izvairīties no nevēlamām sekām.
"Aizvien aktuāla ir arī romantiskā krāpšana — neskatoties uz to, ka "Netflix" piedāvā dokumentālas filmas par šo tēmu, mūsu klienti aizvien mēdz uzķerties uz šīm shēmām. Ļaundari savus potenciālos upurus noskata sociālajos tīklos vai dažādās iepazīšanās platformās.
Līdzīgi kā filmās, arī realitātē krāpnieki, izmantojot viltu, cenšas nodibināt ar noskatīto upuri romantiskas attiecības, kuras protams, kādā brīdī tiek izmantotas, lai pieprasītu naudu vai upuri šantažētu.