Pk, 7.10.2022.

"RB Rail": Svarīga "Rail Baltica" parametru atbilstība militārajām vajadzībām

TVNET/LETA
"RB Rail": Svarīga "Rail Baltica" parametru atbilstība militārajām vajadzībām
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Sintija Zandersone/LETA

Iepriekš dzelzceļa projekts "Rail Baltica", galvenokārt, tika vērtēts kā ekonomiskais koridors, bet pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ļoti svarīga kļuvusi arī tā parametru atbilstība militārajām vajadzībām, uzskata Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" izpilddirektors Agnis Driksna.

Saistībā ar Krievijas sāktā kara Ukrainā un agresoriem noteikto sankciju ietekmi uz "Rail Baltica" Driksna norādīja, ka ir jāskatās gan uz īstermiņa, gan ilgtermiņa ietekmi. Īstermiņā izaicinājumi ir tie paši, kas citās industrijās, - cenas, inflācija un piegādes problēmas materiāliem. Piemēram, iepriekš 90% metāla nāca no Krievijas, bet tagad ir jāmeklē citi piegādes kanāli.

"Savukārt skatoties ilgtermiņā, jāsaprot, ka jebkura krīze nāk arī ar iespējām. Piemēram, iepriekš "Rail Baltica" galvenokārt tika vērtēts kā ekonomiskais koridors, bet par tā militāro nozīmi īpaši netika runāts. Tagad ļoti svarīgi ir tas, ka arī visi "Rail Baltica" tehniskie parametri atbilst militārajām vajadzībām," teica Driksna, skaidrojot, ka tostarp slodze uz vienu asi var sasniegt 25 tonnas, kas nodrošina arī militārās tehnikas pārvietošanos.

Viņš norādīja, ka līdz ar to mainās arī filozofija, jo Baltija ir ne tikai Eiropas Savienības (ES), bet arī NATO ārējā robeža. Turklāt, ja NATO pievienosies arī Somija, tad Baltijas valstis būs nevis šīs robežas galapunkts, bet vidus.

"Tas prasa nodrošināt efektīvu transportēšanas sistēmu," teica "RB Rail" vadītājs.

"Rail Baltica" atbilstība militārajām prasībām bija paredzēta jau koridora plānošanas fāzē 2016.gadā. Šīm vajadzībām no nestspējas viedokļa atbilst gan tilti, gan slodze uz asi, gan izmēri starp sliedēm.

"Savukārt šobrīd ir jāskatās uz papildu lietām - tie ir savienojumi. Iespējams, [Latvijā] vajadzīgs ne tikai savienojums ar Ādažiem un lidostu, bet vēl kāds savienojums," stāstīja Driksna.

Viņš piebilda, ka arī no militārās mobilitātes viedokļa ir īstermiņa un ilgtermiņa stratēģija. Īstermiņa stratēģijā "Rail Baltica" neiekļaujas, un īstermiņā gan Lietuva, gan Latvija, gan Igaunija primāri skatās uz autoceļiem un esošo dzelzceļa infrastruktūru. Savukārt "Rail Baltica" var iekļauties vidēja termiņa stratēģijā, uzsvēra Driksna.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu