Valsts kontrole atradusi trūkumus tiesu informācijas sistēmas projekta plānošanā

Valsts kontrolieris Rolands Irklis FOTO: Ieva Čīka/LETA

Ar iepriekš piešķirto finansējumu 1,6 miljonu eiro apmērā tiesu informācijas sistēmas izstrādei, ir radīta mazāk nekā puse no apzinātajām prasībām, kas norāda uz trūkumiem projekta plānošanā un uzraudzībā, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā.

VK secina, ka, pamatojoties uz veikto revīzijas darbu, tika gūta pārliecība, ka 2021.gadā Tiesu administrācijai piešķirtais finansējums 1 616 571 eiro apmērā projekta "Tiesu informatīvās sistēmas attīstība" īstenošanai visos būtiskajos aspektos ir izlietots atbilstoši piešķiršanas mērķim, ievērojot tiesību aktus plānošanas dokumentus un saistošos līgumus.

Tāpat VK vērš uzmanību, ka projekta tvērums tika sašaurināts un tiesu informācijas sistēma uz jauno tehnoloģisko platformu netika pārcelta. Uz jauno tehnoloģisko platformu tika pārcelts tikai administratīvā pārkāpuma lietu process. Krimināllietu procesa modernizācija tiek realizēta, nodrošinot datu un dokumentu elektronisku apriti caur jauno tehnoloģisko platformu, bet citos procesa veidos veiktas iestrādes nākotnei. Civillietu un administratīvo lietu procesi tiek uzturēti iepriekš izmantotajā sistēmā. Līdz ar to tiesu ikdienas funkciju nodrošināšanai šobrīd tiek izmantotas divas informatīvās sistēmas.

Projekta laikā kārtotā dokumentācija neļauj izsekot funkcionālo prasību realizācijai, jo projekts tika finansēts gan no projektam paredzētajiem līdzekļiem, gan papildus no Tiesu administrācijas uzturēšanas līdzekļiem. Funkcionālo prasību kvalitātes kontrole nav veikta par Tiesu administrācijas uzturēšanas līdzekļiem izstrādātajām funkcionalitātēm.

Tāpat VK saskata, ka Tieslietu ministrijai (TM) piešķirtie līdzekļi valsts budžeta programmā "Kultūras mantojums" netika izlietoti atbilstoši likumā noteiktajam.

TM pieprasījusi un pārdalījusi reliģiskajām organizācijām finansējumu 576 926 eiro apmērā dievnamu restaurācijas darbu veikšanai no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Revīzijā konstatētais liecina, ka nav nodrošināta finansējuma no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" izlietošana atbilstoši normatīvā akta prasībām, proti, līdzekļu izlietotājs nav nodrošinājis, lai mērķis, kuram pieprasīti līdzekļi, tiktu sasniegts līdz pārskata gada beigām, jo nevienā no dievnamiem - Viļakas Romas katoļu baznīcā un Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrālē līdz pārskata gada beigām restaurācijas darbi nav pabeigti.

VK arī norāda, ka ilgtermiņā probācijas klientu uzskaites sistēmas pilnveidošana varētu izmaksāt papildu līdzekļus.

Pērn Valsts probācijas dienestam piešķirtais finansējums 208 559 eiro apmērā projekta "Probācijas klientu uzskaites sistēmas pilnveidošana" īstenošanai visos būtiskajos aspektos ir izlietots atbilstoši piešķiršanas mērķim, tomēr VK vērš uzmanību, ka, lai gan projektā ir pilnveidoti paredzētie pieci pamatdarbības procesi, tie ir pilnveidoti mazākā tvērumā, nekā to paredzēja sākotnējās funkcionalitātei noteiktās prasības, radot risku, ka nākotnē būs nepieciešams papildu finansējums, lai nodrošinātu arī šo funkcionalitātes prasību izstrādi.

Tāpat VK, pamatojoties uz veikto revīzijas darbu, tika gūta pārliecība, ka 2021.gadā Ieslodzījuma vietu pārvaldes rīcība, pārvaldot ieslodzīto personīgos naudas līdzekļus, atbilst spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

Tomēr VK vērš uzmanību uz to, ka ieslodzīto naudas līdzekļu pārvaldībā pastāv nodokļu nenomaksāšanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riski, jo nevienā normatīvajā aktā nav paredzēts pienākums Ieslodzījuma vietu pārvaldei sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par ieslodzīto darījumiem Ieslodzījuma vietu pārvaldes Valsts kases kontā un ieslodzījuma vietu kasē.

Uz augšu
Back