Krievija ir atbildīga par globālo pārtikas krīzi, apgalvo ĀM parlamentārā sekretāre

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Zanda Kalniņa-Lukaševica
Zanda Kalniņa-Lukaševica Foto: Zane Bitere/LETA

Krievija ir atbildīga par globālo pārtikas krīzi, uzskata Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Kā informēja ĀM, Kalniņa-Lukaševica piektdien, 20. maijā, Briselē piedalījās Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē par attīstības sadarbības jautājumiem. Padomes galvenais darba kārtības jautājums bija Krievijas agresijas pret Ukrainu globālā ietekme, jo īpaši uz pārtikas nodrošinājumu pasaulē.

Parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka Krievijas karaspēks sistēmiski iznīcina Ukrainas lauksaimniecības un transporta infrastruktūru, kā arī bloķē Ukrainas ostas Melnajā jūrā. Līdz jūlija beigām no Ukrainas nepieciešams eksportēt 20 miljonu tonnu graudu.

Kalniņa-Lukaševica norādīja uz nepieciešamību steidzami atjaunot Ukrainas lauksaimniecisko ražošanu.

Viņas ieskatā, šī ir tikai viena no jomām, kur Krievijas agresija radījusi katastrofālas sekas. Latvija aicina Eiropas Komisiju (EK) izveidot juridisko ietvaru, kas ļautu konfiscēt Krievijas iesaldētos līdzekļus, lai tos izmantotu Ukrainas atjaunošanai.

Tikpat svarīgi ir nekavējoties veicināt Ukrainas lauksaimniecības produktu eksportu. Parlamentārā sekretāre atzinīgi novērtēja EK izstrādāto rīcības plānu Ukrainas lauksaimniecības produktu eksportam uz ES valstīm un globālajiem tirgiem. Rīcības plāns paredz nodrošināt papildus transportlīdzekļus, palielināt loģistikas tīklu un infrastruktūras kapacitāti, atvieglot muitas un citu inspekciju procedūras, kā arī uzglabāt graudus ES teritorijā. Parlamentārā sekretāre apliecināja Latvijas gatavību iesaistīties.

Sanāksmē notika arī neformāla viedokļu apmaiņa ar ANO Augsto komisāru bēgļu jautājumos Filipo Grandi par aktuālajām krīzēm pasaulē, tai skaitā Ukrainā, Afganistānā un Jemenā. Pasaulē patlaban ir vairāk nekā 84 miljoni piespiedu pārvietotu personu un 48,9 miljoni cilvēku, kas cieš badu. 60% jeb ap 811 miljoni no visiem pasaulē izsalkušajiem cilvēkiem dzīvo konfliktu vai vardarbības skartos reģionos.

ES Ārlietu padomes attīstības sadarbības formātā tiek izskatīti attīstības sadarbības un humānās palīdzības jautājumi. Sanāksmes vada ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu