Pētījums atklāj Krievijai lojālus eiroparlamentāriešus, kuri sadarbojas ar Ždanoku

Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka jau pirms Ukrainas kara gadiem uzstājusies Kremļa kontrolētajos medijos. Tur viņa pat dēvēta nevis par Latvijas, bet gan Krievijas pārstāvi Eiropas Parlamentā. Īru žurnālistu pētījums atklāj vēl vairākus Krievijai lojālus eiroparlamentāriešus, kurus var uzskatīt par Ždanokas sabiedrotajiem.

637 “par”. 26 atturas, 13 pret. Tāds bija balsojums Eiropas parlamentā par rezolūciju, kas nosodīja Krievijas sākto karu Ukrainā un arī Baltkrievijas režīma rīcību. Viena no 13, kura balsoja pret bija Tatjana Ždanoka no Latvijas Krievu savienības. Tobrīd vēl Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas deputāte. Pēc balsojumu viņu no grupas izmeta. Pret balsoja arī divi eiroparlamentārieši no Īrijas - Miks Volless un Klēra Deilija.

Īru izdevuma The Irish Times žurnālisti pētījumā atklājuši, ka viņu pēdējā gada darbs Briselē bijis lojāls Krievijas ārpolitikas mērķiem. Volles un Deilija sinhroni izplatījuši Kremlim draudzīgus vēstījumus, kas pēc tam pārpublicēti ne tikai Krievijas, bet arī Ķīnas, Sīrijas un arābu valstu medijos. Krievijas un citu valstu režīmi šo politiķu aktivitātes pašmāju auditorijai pasniedz šādi: lūk, pat šie prestižie, nozīmīgie Eiropas Savienības pārstāvji mums piekrīt un ir mūsu pusē.

Pētījuma autore žurnāliste Naomi O’Leary sekojusi īru politiķu aktivitātēm ar īpašu informācijas analīzes rīku palīdzību vairāk nekā gadu. Salīdzinot ar ziņām par citām ievērojamām īru personībām Miks Volless un Klēra Deilija, piemēram, Ķīnai draudzīgo izteikumu dēļ, šajā valstī ir krietni populārāki pat par jauktās cīņas cīkstoni un bokseri no Īrijas Konoru Makgregoru.

Kopš Ukrainas kara sākuma Ždanokas mājas žogs Garciemā kļuvis par vietu, kur izpausties dažādiem radošiem prātiem. Uz žoga joprojām redzamas pēdas no krāsas, kad tas tika nokrāsots Ukrainas karoga krāsās. Uz tā bija izvietoti foto ar Bučas ciemā Ukrainā Krievijas armijas pastrādātajiem kara noziegumiem. Uz mājas sienas uzpūsts uzraksts “varoņiem slava”, ko gandrīz izdevies aizkrāsot.

Dažas dienas pirms Ukrainas kara Tatjana Ždanoka kopā ar eiroparlamentāriešiem no Īrijas Vollesu un Deiliju nāca klajā ar Krievijai draudzīgu ziņojumu, ka Donbasā ukraiņi slepkavojot bērnus un tas nekavējoties ir jāizbeidz.

Drīz pēc tam Klēras Deilijas uzruna parlamentā par to, ka Ukrainas karš nav nekas unikāls un vairāk uzmanības būtu jāpievērš citām nelaimēm pasaulē, burtiski uzspridzināja Kremļa kontrolētās televīzijas.

Briseles trijotne Ždanoka, Deilija un Volless aktīvi iesaistījusies arī kāda Lietuvas sabiedriskā aktīvista aizstāvībā.

2017.gadā par spiegošanu Maskavas labā aizturēja bijušo Lietuvas ārlietu ministrijas darbinieku, vēlāk Viļņas vicemēru un radikāli kreisās organizācijas "Sociālistiskā tautas fronte” līderi Aļģirdu Palecki. Izmeklētāji pierādīja, ka viņš vienojies ar vairākām personām Krievijā, tajā skaitā Krievijas Federālā drošības dienesta darbinieku, ka tiks vākta jebkāda veida informācija, kas saistīta ar tā saucamo OMON lietu. Tobrīd Lietuvā tiesāja bijušo omonieti, kurš tika vainots 1991.gada janvāra asiņainajos notikumos. Izmeklētāji noskaidrojuši, ka Krievijas pusi interesēja ziņas par lietas izskatīšanā iesaistītajiem tiesnešiem, prokuroriem un ekspertiem, tai skaitā par viņu dzīvesvietām. Visticamāk, lai atrastu informāciju, ar ko būtu lietā iesaistītos diskreditēt un omonieša tiesu izgāzt.

Tajā pašā laikā Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosināja krimināllietu pret Lietuvas prokuroriem un tiesnešiem, kas strādāja ar 13. janvāra lietu, par "tīšu netaisnīga sprieduma pieņemšanu", kā arī "Krievijas pilsoņu nelikumīgu kriminālvajāšanu”.

Spiegošanas lietā atklāta arī Palecka saistība ar partiju “Vienotā Krievija”, ar kuras slēptu palīdzību Paleckis varētu startēt Lietuvas pašvaldību un Seima vēlēšanās.

Pagājušā gada 27.jūlijā Šauļu apgabaltiesa atzina Palecki par vainīgu spiegošanā Krievijas labā un piesprieda viņam sešu gadu cietumsodu. Bet šogad 6.maijā Lietuvas Apelācijas tiesa nolēma atstāt šo sodu spēkā.

Īsi pirms nogādāšanas ieslodzījuma vietā Paleckis 9.maijā savus līdzjutējus sveica ar dziesmu.

Nekā personīga šonedēļ vairākas dienas centās satikt aktīvistus no Tatjanas Ždanokas vadītās Latvijas Krievu savienības birojā Rīgā Klusajā centrā. Kā liecināja mūsu novērojumi, birojā atradās vairāki cilvēki, bet ar žurnālistiem neviens runāt nevēlējās.

Arī Tatjana Ždanoka uz telefona zvaniem neatbildēja.

Pēdējo dienu notikumus ap tā saucamo Uzvaras pieminekli Ždanoka centusies izmantot arī darbībām pret Latviju Briselē. Viņas nonākšana policijas busiņā aiz restēm šonedēļ plaši iztirzāta Eiropas parlamentā.

Ždanoka kopā ar Rīgas domē ievēlētajiem partijas biedriem 10.maijā gribēja rīkot protesta akciju, bet tad pārdomāja un Rātslaukumā turēja rokās plakātus, aicinājusi savus atbalstītājus uz protestu nenākt.

The Irish Times žurnālistes atklātā Ždanokas un abu īru eiroparlamentāriešu Krievijai izdevīgā saspēle nav nejaušība, bet organizēts plāns, uzskata Latvijas ārpolitikas pētnieks Mārtiņš Vargulis.

Kā mūs informēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kopš 2020. gada, kad “Latvijas Krievu savienība” atvēra kontu bankā “Citadele”, KNAB šai partijai no valsts budžeta ir izmaksājis kopā 363 tūkstoš 756 eiro. (155 515,94 eiro 2020.gadā, 136 336 eiro 2021.gadā, 71 904,75 eiro 2022. gada 17. janvārī.)

Valsts drošības dienests pirmajā Ukrainas kara mēnesī ziņoja, ka ir brīdinājis partiju par tās “īstenoto aktivitāšu neatbilstību Latvijas drošības interesēm un starptautiskajām tiesību normām.” Likums ļauj, ja pārkāpumus partija nenovērš, tās darbu apturēt.

Kā mums atzina KNAB - šis pagaidām neesot iemesls, lai valsts naudas izmaksāšanu Ždanokas partijai apturētu.