Divas valsts iestādes nolīgst kukuļošanas skandālā iesaistītu juristu

FOTO: Shutterstock

Vides pārraudzības valsts birojs ir iestāde, ar kuru jāsaskaras jebkuram uzņēmumam, kad vēlas celt rūpnīcas, darbināt hidroelektrostacijas, apsaimniekot atkritumus vai būvēt vēja parkus. Gadiem ilgi šo biroju tiesās pārstāvējis advokāts Jānis Vaits. Viņš ierauts Siguldas sporta centra kukuļošanas skandālā un pret viņu celta apsūdzība krimināllietā, informē TV3 raidījums "Nekā personīga".

Taču iestādes no sadarbības nav atteikušās, pielāgojot iepirkumu noteikumus tā, lai advokāta darbību apturējušais Vaits varētu turpināt tajos uzvarēt.

2016. gada nogalē tika pabeigta astoņus miljonus eiro vērtā Siguldas sporta centra būvniecība. Apmeklētājiem durvis tas vēra vairākus mēnešus vēlāk, jo objektu nekādi neizdevās nodot ekspluatācijā. Pašvaldības nolīgtajam būvuzraugam - uzņēmumam "Jurēvičs un partneri" - bija bažas par konstrukciju drošību. Katru reizi, kad būvnieki tās novērsa, radās jaunas. Būvniecības uzņēmums “Bildberg” vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, apgalvojot, ka būvuzraugs Māris Jurēvičs no firmas prasīja naudu, lai objekta pabeigšanai vairs nebūtu šķēršļu. Daļu no summas viņš prasīja segt, apmaksājot advokāta Jāņa Vaita izrakstītus rēķinus.

To apstiprina lietā esošās īsziņas, telefonsarunas un citi pierādījumi. Taču vairāk nekā trīs gadu laikā lieta joprojām pirmās instances tiesā nav izskatīta. Šogad aprīlī un maijā apsūdzētie pieprasīja pierādījumu pārbaudi, kā dēļ bija jāatliek sēde. Tad atteicās liecināt, jo nebija sagatavojušies.

Jānis Vaits advokāta zvērestu nodeva pirms 20 gadiem. Viņa pirmie publiski zināmie klienti bija mazo HES asociācija. Savas premjerēšanas laikā Vaitu nolīga arī Indulis Emsis. 2010. gadā, kad Vides ministriju vadīja Emša partijas biedrs Raimonds Vējonis, tās pakļautībā esošais Vides pārraudzības valsts birojs ar Vaitu noslēdza juridisko pakalpojumu līgumu. To atkārtoja katru gadu līdz pat 2016. gadam. Vaits iepirkumā bija vienīgais pretendents.

Paralēli Vides pārraudzības birojam Vaits tiesā pārstāv mazos HES, kas tiesājas ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju un Satversmes tiesā apstrīdēja Subsidētās enerģijas nodokli.

Pēc kriminālprocesa ierosināšanas 2017. gada rudenī Vaits apturēja savu advokāta darbību. Vides pārraudzības valsts birojs ar viņu pārtrauca sadarbību. Iestāde iepirkumā bija iekļāvusi prasību, ka pretendentam jābūt zvērinātam advokātam. Vaits šai prasībai vairs neatbilda.

2020. gadā Vides pārraudzības birojs izsludināja jaunu juridisko pakalpojumu konkursu. Tajā vairs nemeklēja advokātu, bet gan uzņēmumu, kurā strādā speciālists ar jurista kvalifikāciju. Iepirkumā tik izvirzītas ļoti specifiskas prasības pieredzei, kuru cilvēks, kas nav pārstāvējis tieši šo valsts iestādi, nekur citur iegūt nevarētu.

Vienīgais pretendents bija Vaita firma "FairLEX". Iestāde atkal ar viņu noslēdza līgumu par 42 tūkstošiem eiro.

Daiga Avdejanova pirms pusgada sēdās Vides pārraudzības valsts biroja vadītājas krēslā. Viņai ziņas par iestādes jurista apsūdzību krimināllietā ir jaunums.

Vaita līgums ar šo biroju beigsies šomēnes. Taču vēl vairākus gadus turpināsies viņa 2020. gadā noslēgtā vienošanās ar vēl vienu vides nozares valsts iestādi - Dabas aizsardzības pārvaldi. Arī to, ka Vaits paralēli sniedzis pakalpojumus vēl citviet, Avdejanova nav zinājusi. Tas ir svarīgi tādēļ, ka Vides pārraudzības biroja pienākumos ir arī Dabas pārvaldes uzraudzīšana.

Dabas aizsardzības pārvalde 2014. gadā nolīga Vaitu kā advokātu. Šobrīd aktuālais līgums slēgts ar viņa firmu uz pieciem gadiem. Par Vaita statusu krimināllietā pārvalde neesot zinājusi.

Sākotnēji Vaits piekrita intervijai, taču vēlāk vairs nevarēja atrast tai laiku. Rakstiskā atbildē viņš uzsver, ka Vides pārraudzības birojā nav iesaistījies tādu lietu vērtēšanā, kurās rastos interešu konflikts ar viņa pienākumiem Dabas aizsardzības pārvaldē.

Jurists noraida bažas, ka Siguldas kukuļošanas skandāls varētu mest aizdomu ēnu par korupcijas riskiem viņa apkalpotajās valsts iestādēs, jo neviens lēmums tiesā par prettiesisku nav atzīts.

Vaits uzsver, ka pret sevi celto apsūdzību uzskata par nepamatotu. Tā kā ikviens uzskatāms par nevainīgu, kamēr nav notiesājoša tiesas sprieduma. Tāpēc, turpinot pārstāvēt valsts iestādes, viņš nesaskata ētikas pārkāpumu. Kā piemērus, kad pēc apsūdzības sekojis attaisnojošs spriedums, viņš min lietas pret Saeimas deputātiem Juri Jurašu un Ati Zakatistovu.

Uz augšu
Back