"Haritonova brigādes" dalībnieks Vaļagins Pļavniekos noslepkavots saistībā ar pazudušu kokaīna kravu

Sig Sauer pistole FOTO:

Kļuvuši skaidrāki pirms diviem mēnešiem nogalinātā Genādija Vaļagina slepkavības motīvi. Kādreiz ietekmīgās “Haritonova brigādes” pārstāvis bija viens no Latvijas organizētās noziedzības līderiem, informē TV3 raidījums "Nekā personīga". 

Pēdējos gados Vaļagins bija iedzīvojies konfliktsituācijā. “Nekā personīga” zināms, ka viņam bija jānodrošina kokaīna tranzīts caur Latviju. Krava pazudusi, bet Vaļagins nav vēlējies atdot naudu. Policija tur aizdomās starptautisku organizētās noziedzības grupējumu.

Šā gada 11.martā pastrādātajai Genādija Vaļagina slepkavībai Rīgā Pļavniekos bija daudz aculiecinieku. Apšaudi stāvlaukumā pie kafejnīcas “Ugolok” fiksēja arī videonovērošanas kameras. Noziedznieki nobloķēja Vaļagina vadīto apvidus auto, spilgtās drēbēs tērptais slepkava raidīja nāvējošus šāvienus un pameta nozieguma vietu. Jau mirkli vēlāk policija izsludināja operāciju “Slazds”, izziņojot meklēšanā sudraba krāsas “Chrysler” . Notvert slepkavas gan palīdzēja nevis policijas operacionālie plāni, bet gan veiksme.

Kā izdevās uzzināt raidījumam “Degpunktā”, pirmie pavisam nejauši noziedzniekus uzgāja patrulējošie Ropažu novada pašvaldības policisti. Viņi mežā Dreiliņos pamanīja dūmu mutuļus. Piebraucot tuvāk ieraudzīja, ka deg “Chrysler” automašīna, bet notikuma vietu cenšas atstāt cits spēkrats. Sākās pakaļdzīšanās.

Noziedznieku vadīto automašīnu “Opel” izdevās panākt, kad tas iebrauca rūpniecības teritorijā. Viens no slepkavību pastrādājušajiem aizmuka mežā, bet otru izdevās notvert.

Genādijs Vaļagins ar iesauku “Dļinij” jeb “Garais” 90 tajos gados pārstāvēja tā dēvēto Ivana Haritonova grupējumu. Tajā bija ap 70 cilvēku, liela daļa bijušo sportistu. Viņi nodarbojās ar apsardzes biznesu, kas pārauga plaša mēroga reketā.

Haritonovu un Vaļaginu aizturēja 1994.gada aprīlī. Tikai tad sabiedrība uzzināja, ka Haritonovs līdzās Pārdaugavas grupējumam, vadījis otru lielāko organizētās noziedzības grupējumu valstī. Četri no 7 ņiem apsūdzētajiem bija ar kriminālām pagātnēm.

Naudu, ko izspieda no uzņēmējiem, “haritonovieši” ieguldīja benzīna tirdzniecībā, citos ienesīgos biznesos un nekustamajos īpašumos. Tā laika aculiecinieki atceras degvielas cisternas ar uzrakstu “BRIH” , kas tulkojās kā “Brigada Haritonova”. Apšaubāmā ceļā iegādātā degviela vien deva 5 miljonu ASV dolāru gadā- tiem laikiem milzu peļņu. Vaļaginu tolaik uzskatīja par Haritonova “labo roku”, viņš pārvaldīja grupējuma naudas kasi un bija atbildīgs par naudas legalizāciju.

Pierādīt “harinoviešu” pastrādātos noziegumus tiesībsargiem izvērtās par īstu pārbaudījumu. Mēnesi pēc atslēgas personu aizturēšanas tika uzspridzināts svarīgs liecinieks Vladimirs Dukāts.

No haritonoviešu pastrādātā cieta arī Vācijas pilsoņi, kuri šeit ieradās, lai tirgotos ar metālu.

Policijai un prokuratūrai nācās sadarboties arī ar citu noziedzīgu grupējumu dalībniekiem un pēc vairāku gadu izmeklēšanas “haritonoviešus” tomēr izdevās notiesāt. Vaļaginu no cietuma izlaida pirms termiņa 2000.gadā. Haritonovu gadu vēlāk.

Pēc iznākšanas no ieslodzījuma Haritonovs un Vaļagins investēja līdzekļus peļņu nesošos objektos - viesnīcās un citur. Haritonovs pēdējos gados uzturas Tenerifē un atšķirībā no Vaļagina viņa vārds saistībā ar organizēto noziedzību neizskan.

Pirms pusgada žurnālam “Klubs” Valsts policijas pretterorisma vienības “Omega” pārstāvis intervijā stāsta par kādu liela mēroga bīstamu aizturēšanas operāciju. Tā notikusi Pierīgā kādā kaukāziešu restorānā. Tur sabraukušas ietekmīgas kriminālās autoritātes no Krievijas un Baltijas valstīm. No vietējiem kopsapulcē jeb shodkā esot bijis klāt arī Vaļagins.

Viens no Vaļagina nelegālajiem rūpaliem bijis saistīts ar narkotisko vielu piegādi Krievijā un Eiropas Savienībā.

Pēdējā laika lielākā Latvijā konfiscētā kokaīna krava nāca no Ekvadoras. Divas tonnas narkotisko vielu, paslēptas banānu kastēs, uzgāja kādā šķūnī Koknesē. Valsts policija piedalījās starptautiska mēroga operācijā. Citas ar šo pašu kuģi uz Eiropu sūtītās kokaīna kravas pazuda bez vēsts. Kurā valstī bija paredzēts nogādāt Koknesē uzieto apmēram pusmiljardu eiro vērto kravu, tā arī netika noskaidrots.

Parasti Latviju šādiem sūtījumiem izmanto kā tranzītvalsti, narkotikas transportējot uz Skandināviju vai austrumiem.

No neoficiāliem avotiem “ Nekā personīga” zināms, ka Vaļaginam bija nopietnas problēmas ar nesenāku caur Latviju vestu kokaīna kravu no Kolumbijas. Kādam noziedzīgam grupējumam no Lietuvas Vaļagins kopā ar sporta aprindās labi zināmo Edgaru Sapelku kravai bija solījis drošu nogādāšanu Krievijā. Naudu abi esot saņēmuši, taču krava, gala mērķi nesasniegusi, pazudusi. Sapelku spīdzināja Lietuvā, līdz viņš naudu atdevis. Vaļagins sadarboties atteicies un vairākkārtējos brīdinājumus ignorējis.

Mums zināms, ka lietu mēģinājis sakārtot arī Krievijas ietekmīgais likumīgais zaglis Vjačeslavs Šestakovs jeb “Sļiva”. Latvijā “Sļiva” iekļauts melnajā sarakstā un Vaļaginu pie sevis bija izsaucis uz tikšanos Lietuvā.

Policija apstiprina, Vaļagina slepkavība saistīta ar Eiropas savienības mēroga organizēto noziedzību. Un aizdomās par Vaļagina nogalināšanu tiek turēts Lietuvas pavalstnieks.

Valsts policija šī nozieguma atklāšanā sadarbojas ar Lietuvas dienestiem. Esot identificētas arī citas ar Vaļagina slepkavību saistītās personas. Pagaidām meklēšanā vēl neviena no tām nav izsludināta.

Genādijs Vaļagins bija viena no pēdējām kriminālajām autoritātēm, kura ietekme no 90.gadiem nebija mainījusies.

Galvenās Kriminālpārvaldes priekšnieks uzsver, ka organizētā noziedzīgā vide mainoties un patlaban Latvijā varot runāt par septiņiem grupējumiem ar atbalstu arī starptautiskajā noziedzīgajā vidē.

Uz augšu
Back