Āzijas ziloņi, līdzīgi kā viņu Āfrikas sugasbrāļi, nedēļām ilgi apraud savus mirušos tuviniekus, reizēm tos staipot līdzi un pārvietojot ar snuķiem. Jaunākie pētījumi liecina, ka ziloņi nāves jeb dzīves noslēgšanās fenomenu izprot citādāk nekā cilvēki – Āzijas ziloņi (Elephas maximus) ir sociālas radības, kas, nomirstot tuviniekiem, ilgi par tiem sēro, aptausta, izošņā.
Tā, piemēram, Āfrikas ziloņi (Lexodonta africana) ir novēroti pieskaramies ar snuķiem savam mirušajam “brālim” vai “māsai”, citreiz ir manīti pat iesperam līķim, savukārt Āzijas savvaļas ziloņi dzīvo mežos, un to uzvedību nav tik viegli uztvert.
Lai kaut nedaudz kompensētu šo zināšanu un novērojumu trūkumu, pētnieki no Indijas Zinātnes universitātes pēc atslēgvārdiem "zilonis" un "nāve" uzmeklēja 39 video vietnē “Youtube” laikā no 2010. līdz 2021. gadam, kuros attēlots Āzijas zilonis un tā mirušie kopienas locekļi.
80 procentos video redzamie bija savvaļas ziloņi, 16 procentos – nebrīvē turēti, bet 4 procentos – daļēji nebrīvē turēti dzīvnieki, kas tiek nodarbināti, piemēram, tūrismā vai mežsaimniecības darbos.
5 no 12 video, kuros redzams miris mazulis, tā mamma to vilka līdzi ar snuķi, un šis savdabīgais, bet nenoliedzami skumjais bēru process varēja ilgt līdz pat vairākām nedēļām.
Varēja nojaust, ka ziloņi izrāda īpašu uzmanību, pat trauksmi un zinātkāri mirušā dzīvnieka klātbūtnē, to aptaustot un izostot, jo tieši oža ir viena no spēcīgākajām ziloņiem piemītošajām maņām.
Tā, piemēram, daudzos zoodārzos, iemidzinot vecos ziloņus, citiem ziloņiem tiek ļauts atvadīties no sava biedra.
Līdzīga uzvedība – savus mirušos mazuļus nest līdzi – ir novērota arī vaļu un delfīnu mātīšu vidū.
Tā, piemēram, 2018. gadā kāda vaļu mātīte vārdā Tahleka savu mirušo mazuli pie sevis glabāja 17 dienas, kamēr ap viņu aplī bija apstājušās pārējās vaļu mātītes.
