/nginx/o/2021/04/28/13751552t1h3bbf.jpg)
Pēdējās dienās arvien biežāk tiek saņemta informācija par pērtiķu baku inficēšanās gadījumiem dažādās pasaules valstīs. Tikmēr sociālajos medijos parādās arvien jauna informācija par iespējamiem slimības cēloņiem, kā arī par to izplatību. TVNET aplūkoja divus mītus par pērtiķu bakām, kuri cirkulē sociālajos medijos un saziņas vietņu dezinformācijas kanālos.
Vai pērtiķu baku uzliesmojums bija iepriekš izplānots?
Sociālajā tīklā Facebook un saziņas vietnē Telegram izplatījusies ziņa, ka pērtiķu baku uzliesmojums ir ticis iepriekš izplānots. 2021.gada maijā bezpeļņas organizācija "Kodoldraudu iniciatīva" rīkoja simulāciju, kurā viens no izspēlētajiem scenārijiem bija pērtiķu baku kā bioloģiskā ieroča izmantošana. Ierakstos izmantots izspēlētā scenārija uzmetums (skat. šeit 10.lpp), atainojot to kā iespējamu plānu slimības apzinātai izplatīšanai pasaulē.
Saskaņā ar minēto plānu 2022.gada 15.maijs tika pieņemts kā uzbrukuma datums un tālākā simulācija sadalīta vairākos posmos. Katrā aprakstītas atsevišķas nianses, kas tiek ņemtas vērā, kas ir galvenās problēmas, ar kurām katrā posmā vajadzētu tikt galā.
Simulācijas gala ziņojumā norādīts, ka galvenais mērķis, izstrādājot šādu simulācijas spēli, bija pārbaudīt pasaules valstu - atsevišķi un arī kopīgi - gatavību atbildēt uz reāliem bioloģiskiem uzbrukumiem.
Tāpat simulācijas izspēlē bija iesaistīti vairāki augsta ranga speciālisti no vairākiem pasaules kontinentiem, lai nosegtu pēc iespējas lielāku pasaules daļu.
Ņemot vērā simulācijas spēles rīkošanas un līdz ar to arī simulācijas datuma sakritību ar ienākošajām ziņām par pērtiķu baku izplatību pasaulē, dezinformācijas kanālos tas izmantots kā galvenais pamatojums, lai apgalvotu, ka slimības izplatīšana notikusi apzināti. Vēl vairāk, citā ziņā uzsvērts, ka pērtiķu bakas ir mākslīgi radīta slimība Uhaņas laboratorijā, par kuru vēl pirms kāda laika tika spekulēts, ka tur mākslīgi radīts Covid-19 vīruss.
Arī organizācija "Kodoldraudu iniciatīva" ir novērojusi, ka šī simulācija tiek izmantota dezinformācijas lapās. Kā skaidro pati organizācija, simulācija tapa sadarbībā ar Minhenes drošības konferenci, kas ir viens no lielākajiem ikgadējiem drošības forumiem pasaulē. Simulācija izstrādāta, lai pārliecinātos par pasaules valstu gatavību atbildēt uz bioloģiskajiem draudiem, līdz ar to tika izvēlēts hipotētisks, sintētiski izstrādāts pērtiķu baku vīrusa paveids. Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas sniegto informāciju, šobrīd pasaulē izplatās dabiskais pērtiķu baku paveids. Tāpat nav pierādījumu vai zinātnisku pētījumu, kas apliecinātu, ka šobrīd izplatās tieši simulācijā pieņemtais vīrusa paveids.
Tāpat organizācija atklāj, ka pērtiķu bakas simulācijai izvēlētas to īpašību dēļ, kā arī pilnvērtīgai valstu atbildes spēju gatavības novērtēšanai bija nepieciešams vīruss, kas atšķiras no Covid-19. Simulācijā pieņemtais pērtiķu baku vīrusa paveids ir ne tikai lipīgāks par dabisko variantu, bet arī nāvējošāks, līdz ar to šobrīd uztraukumam par baku izplatību nav pamata. Turklāt pērtiķu bakas nav jauns vīruss, tas ir zināms jau kopš 1970. gadiem, kad Kongo Demokrātiskajā Republikā tika identificēts pirmais saslimšanas gadījums. Piemēram, vīruss pieminēts Britu medicīnas žurnāla rakstā no 1973.gada. PVO 2017.gada ziņojumā uzskaitīja vairākas problēmas, kas saistītas ar pērtiķu baku izplatību. Tāpat vairākās pasaules valstīs, piemēram, ASV un Lielbritānijā, līdz šim jau ir notikuši vīrusa uzliesmojumi.
Vai pērtiķu bakas izplata homoseksuāļi?
Sociālajā vietnē Facebook izplatījies apgalvojums, ka pērtiķu bakas izplata galvenokārt homoseksuāli vīrieši, jo vairāki gadījumi novērti tieši šajā sabiedrības grupā. Taču šādam apgalvojumam nav zinātniska pamatojuma.
Kā norāda dažādi eksperti, tostarp PVO, slimība izplatās dažādi - inficēties var gan ar elpceļu sekrētiem, gan asinīm un citiem fizioloģiskajiem šķidrumiem, kā arī pieskaroties virsmām un priekšmetiem, kas piesārņoti ar dažādiem ķermeņa izdalījumiem.
Par vienu no izplatītākajiem transmisijas veidiem pagaidām tiek uzskatīts ciešs fiziskais kontakts, taču tas ne obligāti nozīmē slimības pārnešanu seksuāli transmisīvā ceļā. Endrjū Ljū, Šefīldas universitātes publiskās veselības profesors, norāda, ka šāds pieņēmums var apdraudēt sabiedrības izpratni un attiecīgi samazināt cilvēku piesardzību. Ljū arī skaidro, ka apgalvojums, ka slimība izplatās tikai starp homoseksuāliem vīriešiem, ir potenciāls drauds konkrētas grupas stigmatizēšanai.
Homoseksuāli vīrieši jau iepriekš tikuši pakļauti šādai stigmai, kad 1980.gados pasaulē izplatījās HIV. Mūsdienās gan situācija ir mainījusies, taču atsevišķās pasaules vietās joprojām HIV izplatībā tiek galvenokārt vainoti homoseksuāļi. Eksperts uzsver, ka slimības riskam ir pakļauti visi. Pieņemot, ka slimībai pakļauti tikai homoseksuāļi, cilvēks riskē ar savu veselību, jo tādējādi domā, ka viņam nav nepieciešams sevi pasargāt no iespējamas inficēšanās.