Video ⟩ Kādēļ lapseņu mazuļi apēd savus brāļus

FOTO: unsplash.com

Lai nu cik skumji tas būtu, reizēm gardākais kumoss ir nevis latvietis latvietim, bet gan lapsenes mazulis lapsenes mazulim.

Pētnieki ziņo, ka kanibālisms lapseņu sugas “Isodontia harmandi” kāpuriem, kuri vēl nav iekūņojušies, ir sevišķi izplatīts, šīs sugas pārstāvji parasti dzīvo pa vienam, nevis komūnās jeb stropos kā citas lapseņu sugas.

Mātītes savā nodabā, parasti kādā nomaļākā, zaļā vidē, izveido ligzdu, kurā tiek savilkti citu kukaiņu mirušie ķermeņi, ar kuriem lapseņu jaunā paaudze barojas, bet tās ieeja ir aizbāzta ar sūnām.

Kad mazuļi apēduši svešos, tie sāk ķerties pie savējiem. Proti, ēd savus brāļus un māsas.

Pētījuma gaitā no 2010. līdz 2015. gadam tika novērotas 300 “I.harmand” sugas ligzdas Japānas centrālajā reģionā, vienlaikus uzskaitot kukaiņu olas, kokonus un kūniņas, pētot to lielumu dažādās attīstības fāzēs.

No pētījuma uzskaites materiāla izņēma tās ligzdas, kurās kūniņas nogalināja citi kukaiņi vai arī tās sabojāja ārējie apstākļi – piemēram, pelējums.

Izmantojot “time-lapse” video, pētnieki novēroja, ka 19 ligzdās ar kanibālismu nodarbojās 74 procenti lapseņu mazuļu.

Kanibāli bija lielāki par saviem sugasbrāļiem un māsām, un par viņu upuriem kļuva vēlāk izšķīlušies kāpuri.

Vienā gadījumā grupas biedri kopā notiesāja kukaiņus, kad viens no mazākajiem pasāka “našķoties” ar savas sugas pārstāvi.

Viens no iemesliem šādai apēšanai ir lapseņu mātīšu populācijas lielums. Proti, mātītes izdēj pārāk daudz olu, un ne visām ir lemts izdzīvot limitētās barības dēļ – citiem vārdiem, galvenā kanibālisma motivācija ir bads.

Uz augšu
Back