Ar rūpēm par dabu: kāpēc un kā izvēlēties kosmētiku videi draudzīgā iepakojumā

TVNET
Ar rūpēm par dabu: kāpēc un kā izvēlēties kosmētiku videi draudzīgā iepakojumā
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Shutterstock

Viena no galvenajām skaistumkopšanas un kosmētikas nozares problēmām ir kartona, celofāna, plastmasas un citu iepakojumu kalni, kas paliek pāri pēc kosmētikas produktu izmantošanas, tādēļ industrija arvien sparīgāk soļo saprātīga produktu patēriņa virzienā, un šajā jomā neapšaubāmi ir vērojams progress.

Šodien, dažādu plastmasas izstrādājumu vienreizējās lietošanas un "ārā mešanas" kultūras sekas ir vērojamas jūras krastos un okeānos. Plastmasas atkritumi aizvien vairāk piesārņo okeānus un, saskaņā ar pēdējo pētījumu datiem, 2050. gadā okeāni svara ziņā, iespējams, saturēs vairāk plastmasas nekā zivis, ziņojumā vēsta Eiropas Parlaments.

"Zaļā josta" pārstāve Laima Kubliņa.
"Zaļā josta" pārstāve Laima Kubliņa. Foto: Privātais arhīvs

Ir svarīgi saprast, ka videi draudzīga kosmētika – tās ir ne tikai kvalitatīvas izejvielas, bet arī minimāla negatīvā ietekme uz vidi. Bioloģiski noārdāmas sastāvdaļas un pārstrādājams iepakojums ir vieni no videi draudzīgas pieejas pamatprincipiem. Un katrs no mums var sniegt pienesumu problēmas mazināšanā – piemēram, izvēloties vairākkārt pārstrādājamu iepakojumu vai dodot jaunu dzīvi izlietotu skaistumkopšanas līdzekļu pudelītēm. Konsultējoties ar “Zaļā josta” eksperti Laimu Kubliņu, stāstīsim, kāpēc izvēlēties kosmētiku videi draudzīgā iepakojumā, kā to darīt pareizi, un kas jāņem vērā, šķirojot kosmētikas un sadzīves ķīmijas iepakojumu.

Kāpēc ir svarīgi izvēlēties videi draudzīgu iepakojumu

Saskaiti, cik skaistumkopšanas produktu tavā vannas istabā ir plastmasas iepakojumā. Šampūni, kondicionieri un matu maskas, matu ieveidošanas līdzekļi, sejas un ķermeņa krēmi, serumi, skrubji, toniki, dezodoranti - un tas viss, neskaitot dekoratīvo kosmētiku. Lielāko daļu šo produktu krājumu tu papildini pat vairākas reizes gadā. Un tā ir tikai kosmētika!

Vairāk nekā puse no Eiropā radītajiem atkritumiem ir dažāda veida iepakojums.

Lielākā daļa plastmasas atkritumu sadalīsies poligonā gadsimtiem ilgi, liela daļa no tiem piesārņos okeānus, kaitējot to iemītniekiem, un tikai 9% skaistumkopšanas iepakojuma tiks pārstrādāti un izmantoti atkārtoti.

To varam tiešā veidā ietekmēt ar savu izvēli ikdienā. Produkti pārstrādātas plastmasas pudelēs, atkārtoti uzpildāmi produkti, lielāki tilpumi ilgākam laikam, auduma maisiņa vai atkārtota plastmasas maisiņa izmantošana, cietā šampūna vai kondicioniera lietošana – šie un citi ieradumi palīdzēs samazināt izlietoto iepakojuma daudzumu.

“Lai kosmētikas un sadzīves ķīmijas iepakojums būtu derīgs pārstrādei, tam ir jābūt ne tikai tīram no piejaukumiem (šajā gadījumā – bez kosmētikas paliekām), bet arī no vienveidīga materiāla.

Tukšo krēma tūbiņu mēs nekādi nevaram izspiest tik tīru, lai tajā nepaliktu krēma pārpalikumi. Kā arī dekoratīvās kosmētikas iesaiņojums – lūpu spīduma vai skropstu tušas pudelīte vienmēr saturēs kosmētikas pārpalikumus. Tāpat arī acu ēnu vai vaigu spīduma paletes ne tikai saturēs kosmētikas paliekas, bet arī parasti izgatavotas no dažādiem iesaiņojuma materiāliem – plastmasas, stikla, gumijas utt., kas padara šos izstrādājumus nepiemērotus pārstrādei,” norāda “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa, skaidrojot, ka

otrreizēji pārstrādājami ir kartona un plastmasas iesaiņojumi, kas nav bijuši saskarē ar kosmētiku. Piemēram, kartona kastīte, kurā iesaiņota smaržu pudelīte vai zobu pastas tūbiņa.

Lai mazāk atkritumu nonāktu vidē, ir svarīgi sašķirot izlietoto iepakojumu. Turklāt ražošana no pārstrādātiem materiāliem (papīra, stikla, plastmasas, metāla u. c.) ļauj ietaupīt līdz pat 90% enerģijas, kas būtu nepieciešama, lai to pašu iepakojumu izgatavotu no pirmreizēji iegūtiem materiāliem.

Kā uzzināt, vai iepakojums ir pārstrādājams

Viena veida produkti var būt iepakoti pēc skata identiskos iepakojumos, no kuriem viens ir derīgs pārstrādei, bet cits nav. Tādēļ ne kuru katru izlietoto krēma bundžiņu var iemest plastmasai paredzētajā konteinerā, lai piešķirtu tai otru dzīvi.

Plastmasas iepakojumi sastāv no šādiem polimēru veidiem un marķējumiem:

  • 1 PET - polietilēntereftalāts;
  • 2 HDPE - augsta bīvuma polietilēns;
  • 3 PVC - polivinihlorīds;
  • 4 LDPE - zema blīvuma polietilēns;
  • 5 PP - polipropilēns;
  • 6 PS - polistirols;
  • 7 - citi polimēri.
Foto: Publicitātes attēls

Vairums cilvēku, kuri šķiro, ikdienā cenšas izvēlēties sadzīves ķīmiju, šampūnu, dušas želeju un citus produktus PET iepakojumā, ar domu, ka tā ir viegli pārstrādājamā plastmasa. Jāņem vērā, ka

pārstrādei derīgas ir polietilēna plēves un plastmasas pudeles, sadzīves ķīmijas un kosmētikas līdzekļu, kas nesatur kosmētikas pārpalikumus, izlietotais iepakojums ar norādi 1 PET, 2 HDPE, 4 LDPE.

Taču pārstrādei nav derīgi tiem pēc izskata ļoti līdzīgie krāsainie un cietās plastmasas iepakojumi ar norādēm 5 PP vai 6 PS, kā arī iepakojumi no kompozītmateriāliem, ko apzīmē ar ciparu 7. Šos produktus vislabāk ir izvēlēties stikla iepakojumā, kas ir pārstrādājams vairākas reizes.

Arī polivinilhlorīdu (3 PVC), kas pārsvarā visbiežāk tiek izmantots dažādas caurules, celtniecības materiālos utt., uzskata par ļoti grūti pārstrādājamu, tādēļ uzņēmumi meklē citas alternatīvas, bet iepakošanas nozare jau atsakās no šī plastmasas veida.

Kas jāņem vērā, šķirojot kosmētikas iepakojumus

Visvieglāk pārstrādājamais videi draudzīgais kosmētikas iepakojums ir izgatavots no stikla, papīra vai alumīnija. Galvenais lūkot, lai iepakojums ir tukšs un tīrs, kā arī vienveidīgs. Ir jāievēro vairāki nosacījumi: izmazgāt trauku, noskrūvēt vāku –, jo tas tiek pārstrādāts atsevišķi.

Ja nav iespējams iztīrīt kosmētikas pārpalikumus no plastikāta pudeles, vai arī kartona kārba sasūkusies ar veļas pulvera pārpalikumiem, tad tā nebūs klasificējama kā vērtīga otrreizējā izejviela.

Tomēr ir kosmētikas veidi, kurus nav iespējams izvietot daudzkārt uzpildāmos iesaiņojumos, vai tirgot neiesaiņotus, tāpēc ir labi noskaidrot, vai tie ir izgatavoti no pārstrādātām izejvielām.

Par to, cik procentuāli daudz otrreizēji pārstrādātu izejvielu satur konkrētā produkta iepakojums, ražotājs informē pircēju gan ar speciāliem simboliem uz iepakojuma, gan arī tekstuāli, izstāstot to.

“Rūpēs par vidi ir svarīgas kā patērētājam, tā arī pašam ražotājam, jo tas ir viens no būtiskiem kritērijiem, kā padarīt savu preci tīkamāku pircējam,” norāda L. Kubliņa, “tāpēc ražotāji visus "zaļos" faktus par savu produktu noteikti uzsvērs uz preču iepakojuma. Tomēr arī pircējam ir jābūt viedam un jāizlasa, kas tiešām ir uzrakstīts.

Izvēloties kosmētiku plastmasas iepakojumā, ir jāieskatās vērīgāk. Tā, piemēram, viens no plastmasas veidiem, ko izmanto pārstrādājamos kosmētikas iepakojumos, ir bioplastmasa - plastmasas paveids, kas iegūts no atjaunojamiem biomasas avotiem, piemēram, augu taukiem un eļļas, kukurūzas cietes, zirņu cietes u.c.

Tiek uzskatīts, ka bioplastmasa sadalās dažu mēnešu laikā un nekaitē dabai. Tomēr ir būtiski zināt, ka ne viss, ko sauc par bioplastmasu, ir kompostējams, dabai draudzīgs un nerada toksiskus atkritumus, tāpēc ir jāskatās uz marķējumiem.

“Bioplastmasas iesaiņojums ir viens no populārākajiem sabiedrības maldinātājiem. Pārsvarā tirgū sastopama bioplastmasa, kas ir paredzēta rūpnieciskai kompostēšanai, proti, speciālos apstākļos – paaugstinātā temperatūrā noteiktu nedēļu skaitu. Tikai tad tā sadalīsies, nekaitējot dabai. Tā nav piemērota mešanai piemājas kompostā. Taču arī pie mums Latvijā šāda veida bioplastmasas atkritumus rūpnieciski nekompostē. Tātad, šāds iepakojums pēc izlietošanas metams parastā sadzīves atkritumu konteinerā, jo tā atkārtotas pielietošanas iespējas Latvijā nav,” skaidro L. Kubliņa.

Ko vēsta marķējumi uz iepakojuma

Lai arī vairums iedzīvotāju plastmasas iepakojuma šķirošanā paļaujas uz apzīmējumiem, kas redzami uz iepakojuma, Latvijā preču marķējums skaidri nenorāda to, vai iepakojums ir pārstrādājams.

Piemēram, ja uz iepakojuma ir norādīta zaļa trīsstūrveida vai apļveida norāde ar bultiņām (recycle), tā nozīmē, ka ražotājs ir iesaistījies ražotāja atbildības sistēmā. Lai noskaidrotu, kā pareizi rīkoties, jāseko informācijai uz atkritumu konteinera vai jāsazinās ar savu atkritumu apsaimniekotāju.

Foto: Shutterstock

Visus plastmasas iepakojuma veidus ir iespējams pārstrādāt otrreizējās izejvielās vai reģenerēt enerģijā, un Latvijā tie tiek vākti otrreizējai pārstrādei vai reģenerācijai. Taču ne visus plastmasas veidus vāc ar dalītās vākšanas konteineru starpniecību no iedzīvotājiem.

Latvijā apsaimniekotāji no iedzīvotājiem plaši vāc PET (1) iepakojumu, kā arī lielākā daļa apsaimniekotāju pieņem arī HDPE (2) un LDPE (4) iepakojumu. Par pārējo plastmasas iepakojuma materiālu veidiem jājautā savam apsaimniekotājam – vai tie ir jāizmet dalītās vākšanas konteinerā plastmasai vai tomēr jāizmet kopā ar nešķirotajiem sadzīves atkritumiem.

Pat nepārzinot visus dažādos plastmasas veidus, ir svarīgi ar savām ikdienas izvēlēm parādīt to, ka esam gatavi šķirot un pēc iespējas vairāk izvēlēties pārstrādājamu iepakojumu. Tomēr vislabākais, ko iespēju robežās varam darīt, ir censties patērēt pēc iespējas mazāk iepakojuma. Tas jau pašā pamatā palīdzētu samazināt kopējo atkritumu daudzumu.

Zīmolu ekoloģiskā atbildība

Arī kosmētikas zīmoli, apzinoties savu saistību ar iespējamo draudošo vides problēmu, nesnauž, un pārstrādājams, videi draudzīgs kosmētikas iepakojums pamazām kļūst par normu.

Lielākie kosmētikas zīmoli atbalsta dažādas vides iniciatīvas, kuru mērķis ir paglābt no izciršanas mežus, uzturēt tīrus okeānus, samazināt gaisa piesārņojumu u.c., šādi palīdzot rūpēties par planētu.

“Lielām korporācijām zaļā vides politika ir būtiska uzņēmuma sociālās korporatīvās atbildības sastāvdaļa, kuras ietvaros tiek novirzīti būtiski līdzekļi vides stāvokļa uzlabošanai.

Tomēr ne vienmēr šādas zaļās darbības spēj atsvērt videi nodarīto postu, ražojot miljoniem tonnu produktu, kas nav derīgi pārstrādei. Tāpēc

ir būtiski ikvienam – gan ražotājam, gan pircējam - dot priekšroku mazāku, dabiskāku un vairākkārt lietojamu iesaiņojumu izmantošanai.

Tā kā kosmētikas nozarē ir daudz produktu, kurus nevaram lietot bez iepakojuma, ir būtiski meklēt veidus, kā šo iepakojumu padarīt mazāku kaitīgu dabai un virzīties uz aprites ekonomiku – no atkritumiem par resursiem,” aicina L. Kubliņa.

Raksts tapis sadarbībā ar "Drogas" un "Henkel".

Tēmas
Redaktors iesaka
Jaunākie raksti
Nepalaid garām!
Uz augšu