Pk, 19.08.2022.

Pieprasījums pēc pārtikas pasaulē pārsniegs piedāvājumu, norāda lauksaimnieki

TVNET/LETA
Pieprasījums pēc pārtikas pasaulē pārsniegs piedāvājumu, norāda lauksaimnieki
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Lauksaimnieki. Ilustratīvs foto.
Lauksaimnieki. Ilustratīvs foto. Foto: PASCAL ROSSIGNOL / REUTERS

Pieprasījums pēc pārtikas pasaulē pārsniegs piedāvājumu, kā rezultātā cenas būtiski pieaugs, informē eksperti.

Biedrība "Zemnieku saeima" norāda, ka precīzu cenu lēcienu nevar prognozēt, bet produkcijas sadārdzinājums ir garantēts, jo ne tikai lauksaimniekiem ir jānosedz izmaksas, bet arī pārtikas pārstrādes uzņēmumiem ir jāsedz dārgās pārtikas pārstrādes enerģijas izmaksas. Degvielas un elektrības izmaksas ražošanas procesā būtiski ietekmē pārtikas gala cenu veikalā.

Turpretī vietējo augļu un dārzeņu cena būs atkarīga no ražas, norāda "Zemnieku saeima".

"Parasti ražas vākšanas laikā cena ir vērojama zemākā nekā ziemā,

tāpēc iedzīvotājus aicinām atgriezties pie vecmāmiņas konservu receptēm un krājumus ziemai veidot laicīgi, jo tas būs izdevīgāk," sacīja "Zemnieku saeima".

Atbildot par prognozēm uz šī gada jauno kartupeļu cenām, "Zemnieku saeima" norādīja - ja kartupeļiem būs laba raža, tad cenas būs zemākas, ja raža zema - cenas ļoti augstas. Ražas potenciālu pamatā nosaka laika apstākļi - karstā un sausā laikā kartupeļi izaug mazāk un ir izmērā mazāki, savukārt lietainā un mitrā ražas novākšanas laikā kartupeļus ir grūtāk novākt no lauka, kartupeļiem rodas lielākas risks saķert slimības un mitrajos apstākļos strauji vairojas dažādas puves.

Viens no risinājumiem, kā palīdzēt sabiedrībai pārvarēt pārtikas krīzi, ir samazinātais pievienotās vērtības nodoklis (PVN) pārtikas produktiem vai primārās nepieciešamības pārtikas produktiem. Šobrīd lielākā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu jau ir ieviests šis samazinātais PVN. Latvija ir viena no četrām dalībvalstīm, kur tas vēl nav izdarīts.

"Šobrīd mēs ar lielāku PVN neesam konkurētspējīgi.

Krītot pirktspējai, no augstākiem nodokļiem visvairāk cietīs patērētāji un maznodrošinātā sabiedrības daļa, kas dārgo pārtiku nevar nopirkt. Šādi radīsies situācijas, kurās cilvēks izlems par labu lētākiem ārvalstu produktiem nevis vietējai "dārgajai" produkcijai," norāda "Zemnieku saeima".

Tomēr, ja runa ir tieši par maizi, tā maksās visur vienādi, cena izlīdzināsies, jo tas ir produkts, ko ir viegli transportēt. Produkts maksās tik, cik viņš maksās, un principā jau pēc definīcijas - pieprasījums diktēs cenu. Ja pieprasījuma nav, tad cenai ir jākrīt, vai otrādi. Šobrīd kopējā tirgū šis pieprasījums ir milzīgs, līdz ar to arī cena ir augsta, komentē Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "VAKS" valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.

"Piemēram, šī gada ietvaros un šobrīd rapsis ir pie 400 eiro līdz 800 eiro tonnā, kā kuru brīdi," sacīja Jansons.

Graudi ir globāls produkts, visas lauksaimniecības produkcija, tādēļ ietekme starp tirgiem ir milzīga. Latvija nenosaka to cenu, bet gan vienkārši pielāgojas, atzīst Jansons.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "VAKS" 2020.gadā strādāja ar 82,867 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,8% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kooperatīva peļņa pieauga par 25,3% un sasniedza 2,127 miljonus eiro. "VAKS" darbojas kopš 1999.gada, un tai ir 580 biedru.

"Zemnieku saeima" ir lauksaimnieku organizācija, kas dibināta 1999.gadā. Biedrības pamatdarbība ir biedru interešu pārstāvēšana, lauksaimniekiem labvēlīgas politikas veidošana, biedru informēšana un izglītošana. "Zemnieku saeimas" biedri ir gandrīz 900 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas. Biedrības biedri apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes un saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 4000 darbinieku.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu