Pāreju uz mācībām latviešu valodā varētu īstenot divos, nevis sešos gados, kā tas bija ieplānots sākotnēji, izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) paustā pēc pirmdien notikušās valdības koalīcijas partneru sanāksmes.
Otrdien, 7.jūnijā, Ministru kabineta sēdē plānots skatīt grozījumu projektu Izglītības un Vispārējās izglītības likumā. Grozījumi skartu pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, kas īstenotos no 2023.gada 1.septembra, skaidroja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K). Likumprojekts paredz, ka līdz 2025.gada 1.septembrim Latvijā visi skolēni mācīšoties latviešu valodā un pēc vienotas programmas.
2023.gadā uz šo projektu pāriešot pirmsskolas grupas, kā arī 1., 4. un 7.klase, tad, 2024.gadā - 2., 3. un 8.klase, bet 2025.gadā visi skolēni izglītību iegūs tikai latviešu valodā.
"Papildus veidosies regulējums par pedagogu un skolu direktoru valsts valodas prasmēm, lai šajās skolās runātu saprotami un runātu atbilstoši tām vērtībām, kas ierakstītas Satversmē," sacīja Bordāns.
Jau ziņots, ka koalīcijas partiju vairākums iepriekš bija atbalstījis pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā īstenot sešu gadu laikā.