Kāpēc izmira megalodoni? Paprasi lielajām baltajām haizivīm

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Megalodona butaforija
Megalodona butaforija Foto: AP/Scanpix

Zinātnieki izanalizējuši cinka izotopus no aizvēsturisko haizivju megalodonu un lielo balto haizivju zobu fosilijām un atklājuši, ka abas haizivju sugas cīnījušās par vienu un to pašu ēdienu.

Megalodoni ir izmirusi aizvēsturiskā haizivju suga, kas okeānos dzīvojusi pirms 3,6 līdz 23 miljoniem gadu. Haizivs mute bija autobusa durvju izmērā, savukārt zobi – cilvēka plaukstas lielumā. Šīs haizivis varēja sasniegt pat 15 metru garumu, tāpēc arī sugas nosaukums ir megalodoni, kas atvasināts no sengrieķu valodas un latviski nozīmē: μέγας (megas) — 'liels, varens' un ὀδoύς (odoús) — 'zobs'). Par spīti tam, konkurences rezultātā šī suga izzuda.

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature Communications”, noskaidrots, ka megalodoni izzuduši lielo balto haizivju dēļ.

Foto: Reuters/ScanPix

Abas haizivju sugas kopā pastāvēja pliocēna epohā pirms aptuveni 2,6 līdz 5,3 miljoniem gadu un, visticamāk, medīja vienus un tos pašus upurus. Tieši šī konkurence starp abām haizivju sugām noveda megalodonus līdz izmiršanai. Lai dominētu ekosistēmā, plēsējam nav jābūt vislielākajam. Tam ir jāspēj sevi nodrošināt ar nepieciešamo pārtiku. Lielās baltās haizivis to spēja, bet milzīgie megalodoni – nē.

“Mūsu jaunajā pētījumā parādīts, ka lielo balto haizivju un megalodonu uzturs agrīnajā pliocēnā bija ļoti līdzīgs,” izdevumam “CNN” stāstīja viens no pētījuma autoriem Kenšu Šimada.

Līdzīgi kā lielās baltās haizivis, arī megalodoni barojās ar lielajām zivīm. Lielajām baltajām haizivīm, kas bija mazākas par megalodoniem, bija vieglāk apgādāt sevi ar pārtiku, tāpēc tās sugu cīņā guva virsroku.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu