/nginx/o/2022/06/09/14613658t1h1b1d.jpg)
Satelītattēlos, kas uzņemti virs Sarkanās jūras, redzama zila ūdens strēle, kas stiepjas no ziemeļiem uz dienvidiem gar Āfrikas kontinenta ziemeļaustrumu malu. Ūdens intensīvi zilā krāsa krasi kontrastē ar apkārtējās ainavas dzeltenīgajiem un brūnajiem toņiem. Izskatās, ka Sarkanajai jūrai nav nekādas saiknes ar sarkano krāsu. Kāpēc tad to tā sauc?
“Es nedomāju, ka kāds vispār zina, kā tā ieguva savu vārdu,” teica okeanogrāfijas un atmosfēras zinātņu profesore Karīne Kleinhausa, piebilstot, ka tam varētu būt kāds sakars ar aļģēm. Šajā gadījumā ar sezonāli sarkanajām zilaļģēm “trichodesmium erythraeum”, kas Sarkanajā jūrā ir plaši sastopamas. Kad šīs aļģes iet bojā, ūdens iegūst sarkanīgi brūnu nokrāsu.
Tiesa, pastāv arī iespēja, ka Sarkanā jūra tā nosaukta sarkano kalnu dēļ, kas vietumis atrodas jūras piekrastē.
Lai nu kā, Sarkanajā jūrā ir ļoti plaša endēmisku būtņu bioloģiskā daudzveidība, proti, tie ir dzīvnieki un augi, kas sastopami tikai Sarkanajā jūrā un nekur citur pasaulē.
/nginx/o/2022/06/09/14613663t1h609e.jpg)
Sarkanā jūra ir šaura un garena, tā atrodas starp Āfriku un Arābijas pussalu. Tā ir aptuveni 1930 kilometru gara un iesniedzas Indijas okeānā. Platākajā vietā tā ir 305 kilometrus plata, bet dziļākajā vietā – 3040 metrus dziļa. Kopumā Sarkanā jūra aizņem 450 tūkstošu kvadrātmetru plašu teritoriju.
Sarkanajā jūrā atrodas viens no garākajiem koraļļu rifiem pasaulē. Tas ir 4000 kilometru garš un ir mājas ļoti daudzām dzīvnieku un augu sugām. Rifa unikālās īpašības to padara par vienu no nedaudzajām pasaules vietām, kur dzīvība var glābties no klimata pārmaiņu negatīvajām sekām.
Sarkanā jūra ir arī viena no pasaulē jaunākajām ūdenskrātuvēm. Tā ir veidojusies, sadaloties divām tektoniskajām plātnēm – Arābijas un Āfrikas plātnēm, kas joprojām virzās prom viena no otras. Tieši tāpēc Sarkano jūru var uzskatīt par joprojām augošu.
