Reāls, bolivārs un peso: valūtu daudzveidība Latīņamerikā ir tikpat liela kā šī reģiona kultūra. Tomēr šajā milzīgajā reģionā arvien skaļāki kļūst aicinājumi ieviest vienotu valūtu, vēsta “Deutsche Welle”.
Gaidāmajās Brazīlijas prezidenta vēlēšanās grasās kandidēt eksprezidents Luiss Inaciu Lula da Silva. Viņa ieskatā jautājums par vienotu Dienvidamerikas valūtu ir saistāms ar visa reģiona neatkarību. “Ja Dievs tā būs lēmis, mēs radīsim vienotu valūtu visā Latīņamerikā, jo mēs nevaram būt pilnībā atkarīgi no dolāra,” pirms vairākām nedēļām sacīja da Silva.
Pagaidām gan nav skaidrs, vai šie izteikumi bija mēģinājums radīt jaunu problēmjautājumu priekšvēlēšanu kampaņas sākumposmā. Ļoti iespējams, ka bijušais Brazīlijas prezidents (2003-2011), kurš pašlaik ir līderis sabiedriskās domas aptaujās, ir gatavs pilnā nopietnībā aizstāvēt šo ideju.
Jebkurā gadījumā – šie izteikumi ir radījuši debates. Piemēram, Argentīnas biznesa medijs “El Destape” savā publikācijā tiešā tekstā uzdeva jautājumu: “Vienota valūta visai Latīņamerikai – vai tas ir iespējams?”
Valūta, kuras nosaukums veltīts dienvidiem
Ideja par vienotu valūtu Latīņamerikas reģionā nav jauna. Pirmais šo ideju ierosināja bijušais Sanpaulu mērs, bijušais prezidenta amata kandidāts no kreisi noskaņotās Strādnieku partijas Fernando Hadads. Viņš 2018. gada vēlēšanās zaudēja pašreizējam valsts prezidentam Žairam Bolsonaru. Viņš atkal šo ideju ir “izcēlis saulītē”, publicējot viedokļrakstu vietējā laikrakstā “Folha”.
Hadads pat ierosinājis valūtu saukt par “suriem” (spāņu valodā “sur” nozīmē “dienvidi”). Fakts, ka da Silva, kas ir uzskatāms par Latīņamerikas politikas smagsvaru, arī ir sācis aktīvi runāt par šo tēmu, nozīmē to, ka šī ideja varētu izplatīties arvien plašāk arī sabiedrības vidū – gan emocionālā, gan politiskā plaknē.
Sarežģīts risinājums
Vienotas valūtas idejas formulēšana ir vienkārša, turklāt pasaulē ir arī labs piemērs – Eiropas vienotā valūta eiro. Tomēr radīt šāda veida valūtu ir visai sarežģīts prieks. Riodežaneiro esošās Fluminensas Federālās universitātes pārstāvis Žaks D’Adeskis norādīja, ka Latīņamerikā pastāv dažādas atšķirības un vēsturiskas pretstāves, piemēram, starp Argentīnu un Brazīliju.
“Fomēt jaunu vienotās valūtas zonu nozīmēs neskaitāmas sarunu kārtas starp potenciālajiem partneriem,” sacīja D’Adeskis piebilstot, ka šis process ilgs vairākus gadus.
Savukārt Sanpaulu bankas “AkinTec” ekonomists Leandru Diašs sacīja, ka pagaidām ir jāsaprot, vai šī ideja pārdzīvos gaidāmās Brazīlijas prezidenta vēlēšanas.
“Principā “Mercosur” ekonomiskā zona (brīvās tirdzniecības zona Dienvidamerikā) jau pašlaik ir ļāvusi reģionam gūt nozīmīgus panākumus un veicinājusi ciešāku sadarbību. Tomēr lielākā daļa Dienvidamerikas valstu vēlētos saglabāt pilnīgu suverenitāti un ekonomisko neatkarību,” sacīja Diašs.
Digitāli maksājumu veidi
Hadads paredz, ka vienotā Latīņamerikas valūta varētu uzlabot tirdzniecību un komercattiecības starp reģiona valstīm. Ņemot vērā viņa piedāvājumu, vienotajai valūtai būtu jābūt arī tādai, ko varētu izmantot kā digitālu valūtu. Šeit gan jāņem vērā, ka lai par “suriem” varētu runāt digitālās valūtas aspektā, tas jāapstiprina vairākām valdībām, kurām jāsāk arī kopīgas sarunas par šo jautājumu.
Maduro par vienotu valūtu
Venecuēlas autoritārais vadonis, sociālists Nikolass Maduro, kura vadītā valsts jau gadiem ilgi ciešs no hroniski augstas inflācijas, izteicies, ka viņš atbalstītu vienotas Latīņamerikas mēroga valūtas izveidi. Viņš ierosinājis, ka šim nolūkam var izmantot ALBA valstu alianses (Bolivāra alianse Amerikas tautām) izmantoto digitālo valūtu SUCRE. Šo maksājumu līdzekli jau tagad savos norēķinos izmanto Bolīvija, Kuba, un vēl vairākas nelielās salu valstis Karību reģionā.
Maduro uzskata, ka, reģionālā līmenī izmantojot digitālo valūtu, būtu iespējams pilnībā aizstāt dolāru. Tomēr ekonomisti norāda, ka SUCRE ir drīzāk simboliska digitālā valūta, kamēr ticība Maduro ekonomiskajai kompetencei ir ļoti zema.
Politiskā dimensija
Ja Latīņamerikā tiktu ieviesta vienota valūta, tad tas uzreiz iegūtu nozīmīgu politisko dimensiju. Līdzīgi, kā tas ir ar eiro Eiropā. Latīņamerika vai Dienvidamerika tiktu uzlūkota kā vienota ekonomiskā telpa gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski, tādējādi reģionam būtu jāpārvar savas iekšējās nesaskaņas un būtu jābūt gatavam sadarboties ciešāk nekā līdz šim.
“Suri”, kurus ierosinājis Hadads, ļoti iespējams, varētu būt pirmais solis pretim politiskās attīstības notikumu virknei, kas pēc vairākiem gadiem varētu radīt ko līdzīgu Eiropas Savienībai, piemēram, Latīņamerikas Savienību un, ļoti iespējams, arī “Latīņamerikas savienotās valstis”.