VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) 9,3 hektārus lielu zemesgabalu Andrejsalā, Andrejostas ielā 17, pārdevusi par 5,8 miljoniem eiro uz nomaksu ar politiķa Aināra Šlesera (LPV) un ekspolitiķa Andra Šķēles ģimenēm saistītajai SIA "IB nekustamo īpašumu pakalpojumi" (IBNĪP), bet VNĪ no šī darījuma ieguvusi miljonu mazāk nekā vērtējumā, svētdien ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".
Raidījuma rīcībā ir kāds vērtējums, kur tirgus vērtība šim īpašumam lielāka. Kā uzsver "Nekā personīga" - tas rada jautājumu, vai valsts no šī darījuma ir ieguvusi to, ko tā varēja saņemt?
“Valsts nekustamie īpašumi” 2018. gadā Andrejsalas īpašumam pasūtīja divus neatkarīgus vērtējumus, bet, kā ziņo TV3, iznākums bija krasi atšķirīgs. SIA “CBRE Baltics” vērtēja, ka zemesgabals maksā 7 miljonus eiro, bet SIA “Eiroeksperts” uzskatīja, ka īpašums ir krietni nevērtīgāks - tirgus cena tam ir 3,2 miljoni eiro.
Potenciālais pircējs dārgāko vērtējumu apstrīdēja. Viņus atbalstīja arī Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācija.
Vilnis Žuromskis vada Īpašumu vērtētāju asociāciju un ir arī viens no kompānijas “Eiroeksperts “ līdzīpašniekiem un vadītājiem. Kā atgādina TV3, viņa firma sniedza zemāko vērtējumu, un viņa asociācija apstrīdēja konkurentu dārgāko cenu. Žuromskis interešu konfliktu nesaskatīja. Asociācijā darbojoties vesela ekspertu komisija, kas SIA “CBRE Baltics” vērtējumu esot uzskatījusi par neatbilstošu.
"Vērtējums tika uzskatīts par neatbilstošu, jo vērtētājs nebija ņēmis vērā izmaksas, kas bija saistītas ar attīstāma objekta izmaksām," pauda Žuromskis.
Divus gadu vēlāk 9,3 hektārus lielo valstij piederošu zemi “Valsts nekustamie īpašumi” ieteica Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai. Kultūras ministrijā vērsās arī Šķēles ģimenei piederoša firma ar piedāvājumu šim mērķim izmantot līdzās esošo privāto teritoriju, ko viņš varot valstij uzdāvināt. Finālā abas šīs vietas noraidīja.
Tad uzņēmums vēlreiz prasīja iespēju pēdējo valsts īpašumu Andrejsalā atpirkt, un “Valsts nekustamie īpašumi” pasūtīja jaunu vērtējumu. Firma “Latio” to nenovērtēja tik zemu kā “Eiroeksperts”, bet arī ne tik augstu kā SIA “CBRE Baltics”. Un tie ir 5 miljoni 800 tūkstoši.
"Tad, kad bija skaidrs, ka valstij šis zemesgabals nav nepieciešams, tad tika pieņemts lēmums atsavināt. Un tas viss ir tāds secīgs atsavināšanas process. Arī visa šī novērtēšana un centieni pārdot šo zemesgabalu par iespējami augstāko cenu," skaidroja VAS “Valsts nekustamie īpašumi” izpilddirektors Ojārs Valkers.
SIA “ IB nekustamo īpašumu pakalpojumi” raidījumam atrakstīja, ka vērtējumu arī šobrīd uzskata par pārāk dārgu. Bet augošas inflācijas apstākļos šis esot bijis ekonomiski izsvērts lēmums. Šīs teritorijas attīstīšanas tālākie plāni pagaidām nav skaidri.
“SIA "IB nekustamo īpašumu pakalpojumi" turpinās sekot līdzi Kultūras ministrijas politiskajiem līkločiem attiecībā uz nacionālās akustiskās koncertzāles projektu. Mūsu uzņēmums vēl arvien ir gatavs finansēt un uzbūvēt akustisko koncertzāli. Ja šādas vienošanās juridiskais ietvars atbildīs tām augstajām prasībām, ko vēlas redzēt Eiropas Savienības institucionālie finansētāji. Pārliecībā, ka minētais zemesgabals ir lieliska vieta koncertzālei, pagaidām "IB nekustamo īpašumu pakalpojumi” vēl neveic padziļinātu citu alternatīvas apbūves priekšlikumu izpēti," tā uzņēmuma “IB nekustamo īpašumu pakalpojumi” pārstāvis Juris Pētersons.
Savukārt VAS “Valsts nekustamie īpašumi” padomes priekšsēdētājs Jānis Garisons uzsvēra, ka līgums par šī īpašuma atsavināšanu (ar uzņēmumu “IB nekustamo īpašumu pakalpojumi”) ir noslēgts uz pieciem gadiem. "Līgums par šī īpašuma atsavināšanu (ar uzņēmumu “IB nekustamo īpašumu pakalpojumi”) ir noslēgts uz pieciem gadiem. Īpašumtiesības tiks iegūtas tikai pēc pieciem gadiem, kad kompānija izmaksās visu summu. Ja arī kāds mainīs savu viedokli par šīs teritorijas izmantošanu šajā laikā, cerams, ka tas notiks līdz šiem pieciem gadiem.
Ja arī tas tiešām notiek, tad ir jāvērtē arī valstij radītie zaudējumi, jo VNĪ no savas puses ir tikai īpašumu uzturētājs. Un mēs neesam tie, kuri nosaka šos lietošanas mērķus," pauda Garisons.
“VNĪ ir ievērojusi sabiedrības un valsts intereses, lai zemesgabalu Andrejostas ielā 17 pirmpirkuma tiesīgajai personai pārdotu par valstij iespējami izdevīgāku cenu," portālam TVNET otrdien, 14. jūnijā, norādīja VNĪ pārstāvji. "Zemesgabals jau ar uz tā esošajām SIA “IB nekustamo īpašumu pakalpojumi” piederošajām būvēm VNĪ pārvaldīšanā tika nodots 2016. gada septembrī un 2017. gada janvārī tika saņemts SIA “IB nekustamo īpašumu pakalpojumi” atsavināšanas ierosinājums. No 2018. gadā saņemtiem diviem neatkarīgajiem īpašuma vērtējumiem VNĪ, ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.panta 2.punktu, kas noteic, ka publiskas personas manta atsavināma un nododama īpašumā citai personai par iespējami augstāku cenu, apstiprināja zemesgabala nosacīto cenu 7 miljoni eiro SIA “CPB Real Estate Services” vērtējumā pretstatā krasi atšķirīgajiem SIA “Eiroeksperts” vērtējumiem 1,36 miljoni eiro (apbūvēta zemesgabala tirgus vērtība) vai 3,215 miljoni eiro (nosacīti neapbūvēta zemesgabala tirgus vērtība)."
VNĪ pārstāvji portālam TVNET skaidroja, ka, ja īpašuma vērtējums tiek apstrīdēts Latvijas Īpašumu Vērtētāju Asociācijā (LĪVA), tas nav izmantojams kā atbilstošs turpmākā īpašuma pārdošanas procesā. "Pirmpirkuma tiesīgā persona SIA “IB nekustamo īpašumu pakalpojumi” trīs reizes izmantoja tiesības vērsties LĪVA un apstrīdēt zemesgabala vērtējumu: 7 miljoni eiro SIA “CPB Real Estate Services” pirmajā vērtējumā, 6,6 miljoni eiro tā paša eksperta koriģētajā vērtējumā (pēc LĪVA norādēm par ekspertu veiktajos vērtējumos konstatētām atsevišķām metodiska rakstura un aprēķina kļūdām), un 5 miljoni eiro SIA “Latio” vērtējumā 2020. gadā. Šī gada martā SIA “Latio” aktualizēja novērtējumu – 5,8 miljoni eiro, kā rezultātā starp VNĪ un pirmpirkuma tiesīgo personu SIA “IB nekustamo īpašumu pakalpojumi” 2022. gada maijā noslēgts pirmpirkuma tiesību līgums"," tā VNĪ.
Raidījums gan pieļauj, ka VNĪ akcionārs, visticamāk, lūgs padomi izvērtēt šī darījuma atbilstību valsts interesēm.
Tāpat raidījums norāda, ka par asociācijas vadības iespējamo interešu konfliktu būtu jālemj augstākā līmenī, jo Žuromskis sevi pat neuzskatīja par nepieciešamu no lemšanas atstādināt.