S, 13.08.2022.

“Slimo ēku sindroms” jeb kādēļ birojā vienmēr nāk miegs?

Alise Zemīte
, žurnāliste
“Slimo ēku sindroms” jeb kādēļ birojā vienmēr nāk miegs?
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Shutterstock

Varbūt esi saskāries ar situāciju, kad nevari atrast iemeslu nogurumam, miegainībai, graušanai acīs, galvassāpēm, kuras pāriet, tiklīdz esi pametis darba vietu? Vai šķavām, elpas trūkumam, kas parādās, uzturoties mājās? Varbūt tā ir vienkārši nepatika pret darbu, varbūt kompāniju, kurā uzturies, bet, iespējams, esi kļuvis par zināmas, tomēr reti piesauktas problēmas, “slimo ēku sindroma” (SĒS) upuri. SĒS galvenokārt tiek saistīts ar moderno celtniecību, bet izpaužas arī padomju laikā un senāk celtajās ēkās.

Arī Latvijā, aizvien izplatītākai kļūstot modernajai celtniecībai un veco dzīvojamo ēku neatbilstošai renovācijai, mēs saskaramies ar "slimo ēku sindromu". Īpaši aktuāla šī problēma varētu kļūt tuvāko gadu laikā, saasinoties energoresursu krīzei, kas rezultēsies centienos ēkas steidzami padarīt energoefektīvas, īpašu uzmanību pievēršot siltuma noturēšanai tajās.

Informēti varbūt 5%

Terminu “Slimo ēku sindroms” ieviesa 1984. gadā, kad Pasaules veselības organizācija (PVO) savā pārskatā norādīja uz Rietumu pasaulē novērojamu tendenci pieaugt sūdzībām no jaunuzbūvētās biroja ēkās strādājošajiem un tiem, kas dzīvo renovētās, pēc kara celtās ēkās. Pirms tam to bija populāri dēvēt par “biroja slimību”, jo tā tika saistīta ar jaunajām biroju ēkām, parasti augstceltnēm. Paralēles tiek vilktas ar 70. gados piedzīvoto enerģētikas krīzi, kuras rezultātā tika sākta enerģijas taupīšanas kampaņa, kas sevī ietvēra, piemēram, ventilācijas jaudas samazināšanu ēkās, kas rezultējās ar piesārņojuma uzkrāšanos telpās, atstājot ietekmi uz tiem, kas tajās ilgstoši strādāja vai dzīvoja.

„Ar terminu SĒS raksturo situāciju, kad ēkas darbinieki vai iedzīvotāji izjūt diskomfortu vai manāmu veselības pasliktināšanos, ko var saistīt ar periodu, kuru cilvēks pavada ēkā, bet nav iespējams konkrēti noteikt slimības vai slimību izraisošo cēloni,” skaidro tehnisko zinātņu doktors, būveksperts Juris Biršs.

Latvijas Veselības inspekcijas mājas lapā minēts, ka SĒS ir specifiski simptomi, kas izpaužas, cilvēkiem uzturoties kādā konkrētā ēkā vai telpā.

Latvijā SĒS nav plaši apspriesta tēma, bet problēma ir apzināta kā viena no mūsdienās sastopamajām iekštelpu sliktās gaisa kvalitātes sekām. Skaidras vadlīnijas SĒS diagnosticēšanai nav. Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš norāda:

„Vairumā gadījumu ēku apsaimniekotāji par SĒS vispār nav informēti. Attiecīgi labākajā gadījumā ir izpratne par nepietiekamu ventilāciju un neatbilstošiem parametriem, stipri retāk ir interese par citiem SĒS raksturojošiem rādītājiem,

piemēram, ķīmisko vai mikrobioloģisko piesārņojumu vai ēkas iemītnieku sūdzībām. Līdz ar to tādā klasiskā izpratnē par SĒS runā vai ir informēti varbūt aptuveni 5% no ēku apsaimniekotājiem. Attiecīgi, vismaz mūsu laboratorijas gadījumā, par SĒS tiešu jautājumu praktiski nav.”

Kā SĒS atpazīt?

Problēma nav ēka kā tāda, bet gan tajā cirkulējošā gaisa kvalitāte, ko ietekmē dažādi faktori. Nav svarīgi, vai tā ir celta pirms 100 vai pieciem gadiem. Ar SĒS var saskarties jebkurā ēkā. Par SĒS izraisošajiem iemesliem galvenokārt tiek uzskatīta nepietiekama ventilācija un gaisa apmaiņa, kā arī ķīmiskais piesārņojums, kas var nākt gan no apkārtējās vides - kā putekļi, putekšņi, auto izplūdes gāzes, ražotņu radītais piesārņojums, gan no tās iekšpusē izmantotajiem celtniecības un apdares materiāliem un mēbelēm. Bioloģiskais piesārņojums - sēnītes, piemēram, pelējums, kas rodas paaugstināta mitruma rezultātā, baktērijas un vīrusi.

Vēl SĒS veicina piesārņojums, kuru rada modernās tehnoloģijas – dators (biežs sausās acs sindroma iemesls), TV, biroja tehnika, kā printeri, kas tintes dedzināšanas procesā izdala īpaši smalkas daļiņas, mākslīgais apgaismojums, pat viedtelefoni un nu jau visur esošie bezvadu rūteri. Gaisa kvalitāti bojā tabakas izstrādājumu pīpēšana iekštelpās, kā arī kamīna kurināšana un pat dzīvokļos esošie gāzes katli, kas apdzīvotās telpās var radīt pārāk augstu slāpekļa oksīda koncentrāciju.

Vai zini simptomus?

Kā minēts Veselības inspekcijas mājas lapā, tad, strādājot vai dzīvojot ēkās, kurās konstatēts SĒS, cilvēki sūdzas par nelabumu, sliktu pašsajūtu, biežiem izdalījumiem no deguna, galvas un kakla sāpēm, miegainību, nogurumu u.c. simptomiem. Jāatzīmē, ka SĒS visbiežāk izpaužas cilvēkiem, kas ir alerģiski, jutīgi pret saules iedarbību, sievietēm (jā, arī ārzemju pētījumos minēts, ka sievietes SĒS jūt biežāk un izteiktāk nekā vīrieši), kā arī personām, kurām nepatīk sava nodarbošanās vai neveicas darbs. Pēdējais gan vairāk izklausās pēc psihosomatikas.

Atveriet logus!

Kā iepriekš minēts, biežākā problēma, ne tikai SĒS, bet arī paaugstināta mitruma gadījumā ir pārāk reta vai nefunkcionējoša telpu ventilācija. Piemēram, padomju laikā celtām ēkām logi ar savām šķirbām kalpoja kā ventilācijas sistēma, savukārt durvīm apakšdaļā bija atstarpe no grīdas, ļaujot gaisam cirkulēt starp telpām. Mūsdienās tos aizstājuši hermētiski noslēgtie pakešu logi un durvis, kurus vēl mēdz aizlīmēt, lai telpa nezaudētu siltumu. „Latvijā ir maz ēku ar centralizētām ventilācijas, kondicionēšanas sistēmām vai vispār ar efektīvām vēdināšanas sistēmām. Pirms aptuveni 20-30 gadiem šī problēma noteikti bija mazāka, jo vēdināšana pamatā notika caur nekvalitatīviem logiem/durvīm vai citiem ēkas būvkonstrukciju elementiem. Tāpat bija mazāk pieejami un izmantoti dažādi sintētiskie materiāli,” atklāj Ivars Vanadziņš. Savukārt, runājot par mūsdienās celtajām biroju ēkām un jaunajiem projektiem, viņš atklāj: „Īpaši aptuveni pirms 5-15 gadiem būvētām ēkām būvniecības periodā iekštelpu gaisa kvalitātei tika pievērsta minimāla uzmanība, un, pat ja ir iekārtota vēdināšanas sistēma, tās konstrukcija neļauj to regulāri iztīrīt. SĒS ir biežāk sastopams ēkās, kurās netiek nodrošināta vēdināšanas sistēmu tīrīšana un apkopju veikšana, arī attiecībā uz ventilācijas agregātiem. Tā Latvijā ir plaši izplatīta problēma, vairums sabiedrības neapzinās, ka arī ventilācijas sistēmas ir regulāri jātīra, regulāri jāmaina to filtri u.tml.”

Ja telpā pietiekami regulāri neieplūst svaigs gaiss un nenotiek tā apmaiņa, no tās netiek izvadītas ne ķīmiskas, ne bioloģiskas izcelsmes daļiņas. Piemēram, mēbeļu un citu sadzīves lietu ražošanā joprojām tiek izmantoti formaldehīda sveķi, kas lēnām izgaro vairāku gadu garumā un lielās devās ietekmē cilvēka labsajūtu un veselību. Līdzīga situācija ir ar siltināšanai izmantoto putuplastu, alkīda, emaljas un eļļas krāsām.

Dabisku grīdas segumu vietā ir lētāk izvēlēties tādus, kas satur, piemēram, polivinilhlorīdu (PVC), kas var nodarīt kaitējumu veselībai, īpaši bērniem. Ja telpas netiek kārtīgi vēdinātas un uzkoptas, tad visi šie izgarojumi uzkrājas. Pielieciet vēl klāt cigarešu dūmus, pārāk augsta mitruma rezultātā uz sienām augošu pelējuma sēni, un kaut kāda ķermeņa reakcija uz šādu iekštelpu gaisu ir garantēta.

Kas ir svarīgākais rādītājs, kas ļauj pārliecināties, ka problēma ir tieši SĒS, nevis, piemēram, sezonāla alerģija, psihosomatika vai mūsdienās tik populārā diagnoze veģetatīvā distonija? SĒS izpausmes pāriet, atstājot ēku. Parasti tas notiek neilgi pēc darba vietas vai mājas pamešanas, bet reizēm, smagāku simptomu gadījumā, var paiet pat 6-8 stundas. Arī smagākiem simptomiem būtu jāpāriet brīvdienās vai dodoties atvaļinājumā.

Dzīvojamo ēku problēma

Lai gan biežāk tiek runāts par slikto gaisa kvalitāti un piesārņojumu jaunajās biroju ēkās, kur galvenā problēma ir nepietiekama vai neatbilstoši izbūvēta ventilācija, kas netiek pārbaudīta un regulāri tīrīta, vai nekvalitatīvi būvmateriāli, SĒS ir sastopama arī padomju laikā celtajās un vēl vecākās dzīvojamajās ēkās. Liela problēma ir padomju laikā celto daudzstāvu dzīvojamo ēku nekvalitatīvi veiktā renovācija, kuras rezultātā tās kļūst par hermētiski noslēgtām kastēm, jo tiek aizbūvēti ārsienās esošie ventilācijas caurumi, iedzīvotāji savukārt to paši izdara arī iekštelpās. Katra šķirbiņa tiek aiztaisīta, bet vecie logi tiek nomainīti pret pakešu, kurus ziemas periodā neatver vispār, un mājā sāk veidoties kondensāts, kas izraisa paaugstinātu mitrumu, pelējumu un tādējādi - respiratorās problēmās, piemēram astmu, alerģijas u.c. veselības problēmas.  Ivars Vanadziņš:

„Vienas no problemātiskākajām grupām ir nepareizi renovētās ēkas. Nepietiekama ventilācijas sistēmu iekārtošana, nepareizi izvēlēti materiāli, kas noved pie mitruma uzkrāšanās konstrukcijās un sekojošas pelējuma veidošanās,

kā arī nepareizi izvēlēti apdares materiāli, kuri rada milzīgus izmešus – piemēram, formaldehīdu un citus gaistošos organiskos savienojumus.”

SĒS var piemeklēt arī pavisam jaunos projektus un mājas, jo svaigi celtā ēka un remontētais dzīvoklis, ar jaunām mēbelēm un apdari, kādu laiku smaržos ne tikai pēc kaut kā jauna, bet arī ķīmijas - krāsas, lakas, tapetes, paklāji, mēbeles, sadzīves tehnika dos emisiju un piesārņos gaisu. Īpaši svarīgi uzreiz nesākt dzīvot svaigi remontētā telpā ir bērniem, kas pret šādu gaisa piesārņojumu ir īpaši jutīgi.

Vienkārši risinājumi

Kā jau iepriekš minēts, Latvijā par SĒS esamību, iemesliem un attiecīgi arī risinājumiem, interese ir maza, vai drīzāk skaidrojama ar nezināšanu. Ivars Vanadziņš:

„Pamazām, arī COVID-19 ietekmē, izpratne par iekštelpu gaisa kvalitāti ir būtiski uzlabojusies, ir ievērojami vairāk jautājumu, tai skaitā arī tādu, kas potenciāli saistīti ar izpratni, ka konkrētajai ēkai varētu būt SĒS.

Mūsu laboratorijā ir nedaudz vairāk interesentu par plašāku iekštelpu gaisa kvalitātes izvērtējumu, arī attiecībā uz izmantoto materiālu izpēti un dažādu emsiju analīzi (gaistošo organisko savienojumu, mikrobioloģisko piesārņojumu). Problēma – lai kaut ko ieteiktu, būtu samērā precīzi jāzina, kas ir SĒS reālais cēlonis. Risinājumi vairumā gadījumu ir pieejami un labi zināmi, tomēr mēdz būt dārgi.”

Izvērtējumi un analīzes ir dārgs prieks, kuru ne visi var atļauties, bet nav tā, ka mājas iedzīvotāji vai biroja ēkas iemītnieki neko nevar darīt lietas labā. Vienkāršus un iedarbīgus risinājumus SĒS mazināšanai iesaka tehnisko zinātņu doktors, būveksperts Juris Biršs:

  • telpu ventilācijas uzlabošana un regulāra vēdināšana,
  • regulāra telpu uzkopšana (ieteicams ar dabīgāku sadzīves ķīmiju),
  • paklāju aizstāšana ar linoleju, flīzēm vai arī pārklāšana ar sintētisku pārvalku,
  • telpu gaisa ozonēšana alerģiju izraisošo daļiņu iznīcināšanai,
  • gaisa mitrinātāju lietošanas samazināšana,
  • regulāra gaisa kondicionēšanas sistēmu tīrīšana,
  • veselības drošības standartiem atbilstošu mēbeļu izvēle,
  • augstas kvalitātes būvmateriālus un produktu ar eko marķējumu lietošana;

Raksts tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu 

LVAF
LVAF Foto: logo
Tēmas
Redaktors iesaka
Jaunākie raksti
Nepalaid garām!
Uz augšu