Mitrums padomju laika dzīvoklī - ar ko tas draud?

Aizlīmētie logi

Jāatzīmē, ka paaugstināts mitrums un pelējuma attīstīšanās nav tikai padomju laikā celto dzīvojamo ēku problēma, tomēr pēc aptaujāto ekspertu teiktā jāsecina, ka tieši šajās ēkās šīs problēmas ir bieži sastopamas. Uz mūsdienās celtām ēkām attiecas vesela virkne noteikumu, kas regulē, piemēram, ugunsdrošības, apkures un ventilācijas standartus, kādi nebija pirms gadiem 40. Padomju laikā celtajās dzīvojamajās ēkās ir ierīkota ventilācija – mazākos dzīvokļos sanitārajā mezglā un virtuvē, lielākos (vairāk nekā trīs istabu) - arī kādā no istabām. Savulaik logi tika ielikti ar speciāli paredzētiem caurumiem, lai dzīvoklī spēj ieplūst un izplūst svaigais gaiss. Zem durvīm bija spraugas, lai gaiss telpās cirkulētu.

Padomju laikā ēkās mitrums un pelējums nebija problēma - tāpat kā tas šobrīd ir mūsdienu jaunajos projektos. Problēmas šajās ēkās sākās, tām novecojot. Sava daļa vainas jāuzņemas arī nepareizi veiktai ēku renovācijai. Gadu gaitā vecajās ēkās savu laiku nokalpo ventilācijas sistēmas, un, ja iedzīvotājam trūkst līdzekļu, ko ieguldīt ēkas renovācijā, telpas netiek ventilētas vispār.

Remonta laikā dzīvokļos tiek mainītas durvis, un nereti zem tām netiek atstāta sprauga, kas ļauj gaisam cirkulēt visā dzīvoklī. Un tad vēl ir mūsdienās aktuālā tendence – pakešu logi. Ja dzīvoklī visi dabīgās ventilācijas kanāli ir likvidēti un vecie logi tiek nomainīti pret hermētiski noslēgtiem jauniem, kurus iedzīvotāji pat mēdz līmēt ciet, telpa tiek hermētiski noslēgta un kļūst par tādu kā siltumnīcu. Ir novērojamas pat tādas situācijas, kad svaigi remontētā dzīvoklī, renovētā ēkā pēkšņi sāk uzpūsties pakešu logu rāmji un durvis, kā arī atlīmēties tapetes. Tas tādēļ, ka dzīvoklis ir piesūcies ar mitrumu, kas netiek ārā.

Ūdens krājas arī celtniecības materiālu iekšienē vai sūcas uz iekštelpām. Rezultāts – nekvalitatīvs gaiss, diskomforts un pelējuma sēnīte. Padomju laikā celtajās dzīvojamajās ēkās liela problēma ir neremontētie jumti, kas tek un spēcīgu lietusgāžu laikā mēdz applūdināt pat augšējo stāvu dzīvokļus. Tek arī neremontētas ūdens un kanalizācijas caurules. Vēl sliktāk, ja ēkas pamati ir mitrumā, pagrabi applūst vai tos skar gruntsūdeņi. Mitrums no ēkas pamatiem “kāpj” augšup pa ēkas sienām, un tas ne tikai pazemina ēkas konstrukciju stiprību un noturību, bet paaugstina mitruma līmeni iekštelpās, radot apstākļus pelējuma sēnītes augšanai.

Sagrauž pat betonu

Redzamās paaugstināta mitruma sekas ir neglītais, melnais pelējums ar tam raksturīgo smaku. To mēs redzam, saožam un līdz ar to arī cenšamies likvidēt, bet tikmēr mitrums nodara reālu kaitējumu ēkai un saīsina tās potenciālo ekspluatācijas laiku. To mēs ikdienā neredzam un pat neiedomājamies par ilgtermiņa sekām. Kā norāda tehnisko zinātņu doktors, būveksperts Juris Biršs:

Pēc Birša teiktā, padomju laika dzīvojamo ēku kontekstā slikti rādītāji paaugstināta mitruma ziņā ir dzelzsbetona paneļu ēkās, kas atrodas Āgenskalna priedēs. Nedaudz mazāk izteiktas šīs problēmas ir silikātķieģeļu mājās, piemēram, 318. un 317. sērijas tipa piecstāvu mājās, kā arī piecu - deviņu stāvu ķieģeļu mājās un 10 stāvu mājās. Telpu parametri būtiski uzlabojās, kad sāka būvēt lielpaneļu mājas uz vieglbetona bāzes, piemēram, 467. un 602. sērijas ēkas, kā arī jauktās ķieģeļu – paneļu mājas (103. un 104. sērija). Labi rādītāji esot arī 119. sērijas vieglbetona ēkām.

„Jāsaka, ka padomju laikā celtajās dzīvojamajās ēkās mitrums tiešām ir biežāk sastopams, jo ēkām ir mazākas telpas, tajās ir neliels kvadrātmetru skaits uz katru iedzīvotāju, zemāki griesti, sliktāka ventilācija un gaisa apmaiņa. Tām nav siltinātas ārsienas, tāpat tajās ir daudz elementu no kokskaidu plāksnēm,”

skaidro Juris Biršs. Viss minētais noved pie tā, ka iekštelpās necirkulē gaiss un netiek izvadīts mitrums, ko veidojam mēs paši. Mitrumu rada, piemēram, ēst gatavošana, iešana dušā un vannā, veļas mazgāšana un žāvēšana dzīvoklī.

Kaitējums veselībai

Ar iekšējo dzīvokļa klimatu tiek saprasti gaisa vides rādītāji. Labs klimats telpā, kurā uzturamies, samazina cilvēku slimošanas risku, rada komfortu, kā arī palielina darba spējas. Paaugstināts mitrums telpās ir galvenais iemesls pelējuma sēnītes augšanai, kas savukārt var izraisīt nopietnas veselības problēmas. Mitrums ir vienīgais faktors, kuru cilvēks pats var regulēt, jo barības vielu mikroorganismam vietā, kur dzīvo cilvēks, vienmēr pietiks, savukārt temperatūra, kas ir komfortabla dzīvošanai cilvēkam, patīk arī sēnītēm, baktērijām un vīrusiem. Mikroorganismu augšanai ēkās nepieciešamā gaisa temperatūra ir 5-50 grādu amplitūdā.

Kā norāda Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Tuberkulozes un plaušu slimību diferenciāldiagnostikas nodaļas vadītāja, sertificēta pneimonoloģe un alergoloģe Ineta Grīsle - ja mājoklī parādījies pelējums, tā ir nopietna problēma, kuru nevajadzētu atstāt bez ievērības.

„Tā kā Latvijā ir mērens un mitrs klimats, jāpievērš uzmanība tam, cik liels gaisa mitrums ir mājoklī, jo ieteicami ir 40-60%. Ja gaiss mājoklī būs mitrāks un siltāks, var savairoties putekļu ērcītes, savukārt, ja gaiss ir mitrāks un vēsāks, tad var parādīties pelējums. Katram alergēnam ir sava iecienītā vide, kurā tas attīstās.

Ilgstoši dzīvojot mitrā un vēsā vidē, rodas elpceļu slimības - iesnas, bronhīts, bronhiālā astma. Šāda vide ļoti patīk pelējuma sēnītēm, un tās ātri vairojas.

Slimību simptomi parasti attīstās pakāpeniski un bieži tiek skaidroti ar saaukstēšanos jeb vīrusa infekcijām. Un tikai veicot izmeklēšanu, kā simptomu cēlonis atklājas alerģija pret pelējumu. Bet var būt arī smagas astmas lēkmes, pat tikai ieejot mitrās telpās ar pelējumu” - par pelējuma ietekmi uz veselību stāsta daktere Grīsle. Viņa arī min ļoti nopietnu slimību, kurai patīk mitras telpas, – tuberkulozi.

Arī tuberkulozes baktērija, kurai nepatīk saules gaisma, izdzīvo mitrās vietās. Tuberkuloze ir pilienu infekcija, kura izplatās pa gaisu no viena cilvēka uz otru. Dzīvojot šaurībā un nevēdinot telpas, iespēja inficēties ir ļoti augsta.”

Līdzīgi kā būveksperts Juris Biršs, arī daktere Grīsle norāda uz likumsakarībām starp konkrētām veselības problēmām un apstākļiem dzīvesvietā: „Jā, bieži nākas uzklausīt pacientus, kuri sūdzas par nomelnējošām sienām un griestiem. Arī viņu apģērbs ir piesūcies ar pelējuma smaku. Izjautājot sīkāk, noskaidrojas simptomu saistība ar konkrētiem dzīves apstākļiem.”

Atveriet logus!

Lētākais un vienkāršākais risinājums paaugstināta mitruma samazināšanai dzīvojamajās telpās ir telpu vēdināšana. Vasarā tā nav problēma, jo laiks ir silts un logus var turēt atvērtus. Diemžēl lielāko daļu gada Latvija netiek lutināta ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem. Pavasaris un rudens ir mitri, ziemā ir auksts un mitrs, un tas rada ideālus apstākļus pelējuma un citu mikroorganismu augšanai iekštelpās.

Eksperti kā vienkāršāko risinājumu iesaka telpas bieži vēdināt - kaut pāris minūtes, lai notiktu gaisa apmaiņa.

Protams, ēkā, kur ir nopietna mitruma problēma, ar to nepietiks. Diemžēl risinājums ir atkarīgs no ēkas iedzīvotāju maciņa biezuma. Ideālā variantā ēkas būtu pareizi jārenovē. Ekonomiskā variantā – telpas ir jāvēdina, jāapstrādā ar īpašiem pretsēnīšu preparātiem un jāsamazina mitrumu radošie avoti.

Būveksperts Juris Biršs galvenos mitrumu paaugstinošos faktorus iesaka risināt šādi:

 Raksts tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu