Kad Vācijas kanclers Olafs Šolcs pagājušonedēļ vizītē Viļņā tikās ar Baltijas valstu līderiem, viņš uzsvēra, ka jāpalielina Baltijas valstīs izvietoto karavīru skaits. Taču, kā tagad ziņo izdevums "Financial Times", Vācija pa šo laiku mainījusi pozīciju un ierosinājusi, ka lielais vairums no solītajiem 3500 vācu karavīriem varētu palikt Vācijā un uz Lietuvu tikt nosūtīti tikai nepieciešamības gadījumā.
Atsaucoties uz vairākām rietumvalstu amatpersonām, "Financial Times" otrdien ziņoja, ka Berlīnes jaunākais piedāvājums esot šāds - solīto brigādi izvietot Vācijā un tikai nepieciešamības gadījumā nosūtīt uz Lietuvu, kur Vācija kopš 2017.gada vada NATO multinacionālo kaujas grupu.
Vācija piedāvājusi, ka brigādei varētu būt pastāvīga mītne Lietuvā, kurā strādātu apmēram 50 līdz 60 cilvēki, bet pārējiem Lietuvā regulāri notiktu mācības.
Baltijas valstis kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā aicinājušas palielināt tajās izvietoto NATO karavīru skaitu, lai atturētu Krieviju no agresijas. Tās mudinājušas izlemt šo jautājumu jūnija beigās gaidāmajā NATO samitā Madridē. Baltijas valstis vēlas, lai multinacionālās kaujas grupas tiktu pārveidotas par brigādēm, kas nozīmē trīs līdz piecas reizes palielināt izvietoto ārvalstu karavīru skaitu, kā arī pašreizējām gaisa patrulēšanas misijām piešķirt aizsardzības dimensiju, ļaujot notriekt pretinieka militāros lidaparātus.
Vācijas Aizsardzības ministrija nesniedza paskaidrojumus, norādot, ka nekomentē ārvalstu amatpersonu izteikumus vai mediju publikācijas.
Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis sacīja, ka Vācijas piedāvājums esot "labs sākums diskusijai". "Joprojām ir plašas iespējas spert nozīmīgākus soļus, jo drošības situācija reģionā ir bīstama," viņš teica.
Baltijas valstis uzskata, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā nav pieļaujama stratēģija - ļaut Krievijai iebrukt reģionā, bet pēc tam ar milzīgu militāro pārsvaru atspiest to no Polijas un Vācijas puses.
"Ja paskatās uz Ukrainu, ja paskatās uz Buču, ja paskatās uz Mariupoli, kur viss varētu būt pat vēl sliktāk, tas nav reāls variants, jo, kad Krievijas armija iebrūk, tā nogalina, spīdzina un deportē civiliedzīvotājus," izdevumam "Financial Times" pagājušonedēļ sacīja Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš.
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)