Biedrības vadītāja uzskata, ka bez šādu datu analīzes nav pamata apgalvot, ka pesticīdi ir vai nav nekaitīgi. Šādi dati valstī esot, taču tie nav publiski pieejami, diemžēl problēma ir tā, ka tos izmantojot apkopotā veidā, nav īsti skaidrības, kur, kuros reģionos vai kurus augus audzējot, tos lieto vairāk vai mazāk.
Valsts augus aizsardzības dienestā apgalvo, ka šādi, apkopotā veidā, tos izmanto arī citās Eiropas valstīs, tas esot Eiropas standarts. “Tā regula nāk tieši laikā, jo tas, ko mēs redzam, ne tikai tas, ka pieaug pesticīdu patēriņš pretēji vēlmei samazināt, bet otra problēma ir tas, ka redzam ārkārtīgi strauju biodaudzveidības samazināšanos,” pamato Simanovska.
To apliecina arī 27 gadu garumā veiktais vērienīgais pētījums 63 dabas aizsargājamās teritorijās Vācijā. Konstatēts, ka šajā laikā kukaiņu biomasa samazinājusies par apmēram 75 procentiem.
“de facto” atbraucis vietā, kur bites dzīvo tīrā vidē un vāc medu vietā, kur vismaz 3 kilometru rādiusā lauksaimnieki nelieto pesticīdus. Latvijas biškopji, kā stāsta Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs Andrejs Briedis, kurš ir arī bioloģiski sertificēta medus ražotājs, pirms diviem gadiem piedalījās Eiropas pētījumā Insignia, kur pesticīdu daudzums mērīts nevis bišu produktos, bet tieši stropos – bišu ligzdās. Turpina Briedis: “Nav runa par medu, bišu maizi vai citiem biškopības produktiem, bet to, kādi pesticīdi atrodas ligzdā – tas, kur jaunās bitītes vairojas. Un tur tā situācija par Latviju vai tie dati par Latviju nebūt nebija iepriecinoši. Tur tas pesticīdu daudzums, gan atsevišķo produktu daudzums, gan arī tas kokteilis bija krietni bagātīgāks kā Dānijā, ko bieži vien ar Latviju salīdzina - nu tur jau intensīvā lauksaimniecība, nu tur viss ir sliktāk. Dānijā atrada mazāk. Mums ir informācija par kilogramiem, kas Latvijā tiek pārdoti, bet faktiski nevaram vērtēt to, kāds tad ir slogs videi.”