Pirmdien, 20. jūnijā, dienasgaismu ieraudzīja HBO sešu sēriju dokumentālais seriāls "Mind Over Murder", kā režisors ir Nanfu Vans un producenti no Vox Media Studios. Dokumentālās sērijas atspoguļo dīvaino un psiholoģiski sarežģīto stāstu par sešām nevainīgām personām, kuras tika notiesātas par sirmgalves izmantošanu un nonāvēšanu 1985. gadā ASV.

Kamēr dokumentālās filmas veidotāji soli pa solim šķetināja lietu no slepkavības līdz izmeklēšanai, tiesai, atbrīvošanai no atbildības un divām civillietām, mainīgās stāsta perspektīvas aptumšoja patiesību un atklājās daiļliteratūras romānam līdzīgs stāsts, kas izvirza aktuālus jautājumus par atzīšanās un atmiņu ticamību krimināllietās.

Džozefs Vaits, Tomass Vinslovs, Ada Džoanna Teilore, Debra Šeldena, Džeimss Dīns un Ketija Gonzaleza jeb "Beatrises sešinieks"

Četrus gadus vēlāk pēc Vilsones nāves "Beatrises sešinieks" tika apsūdzēts par sirmgalves izvarošanu un slepkavību. Viņi tika atzīti par vainīgiem pirmās un otrās pakāpes slepkavībā.

Sākumā draugi Teilore un Vaits bija vienīgie, kuri tika apsūdzēti noziegumā. Tomēr, kad nozieguma vietā tika atrastas B grupas asins paliekas, kas neatbilda viņu vai Vilsones asinsgrupām, policija aizdomās sāka turēt arī citas personas.

Teilore nopratināšanas laikā nosaukusi vairāku vidusskolas draugu un citu paziņu vārdus, kurus policija pēc tam arestēja.

Pēdējā aizdomās turamā - Ketija Gonzaleza - tika aizturēta, pamatojoties uz to, ka gan Šeldena, gan Dīns policijai stāstīja, ka viņi sapnī redzējuši konkrēto sievieti slepkavības vietā, vēsta "The Washington Post". Tāpat Ketijai bija B asinsgrupa, un drīz izmeklēšana tika pabeigta, pieci no sešiem apsūdzētajiem policijai atzinās, ka ir vainojami Vilsones nāvē.

Sodāmība tika piemērota, pamatojoties uz piecām atzīšanām, kuras vēlāk izrādījās nepatiesas. Atzīšanās no aizdomās turētajiem tika iegūtas, draudot, ka viņiem tiks piemērots nāvessods, ja viņi neatzīsies noziegumā.

Arī Geidžas apgabala šerifa biroja detektīvi un policijas psihologs Veins Preiss paziņoja, ka "Beatrises sešinieks" ir vainojami sirmgalves bojāejā, lai gan apsūdzētie neatceras pat sīkākās detaļas no nozieguma dienas.

Viņiem izmeklēšanas laikā tika ieskaidrots, ka viņu atmiņas par slepkavību ir apspiestas dziļi psihē, un traģiskās nakts notikumi galu galā "atnāks" pie viņiem atpakaļ miegā vai dziļu pārdomu brīžos. Preiss vienmēr saglabājis savu nevainību.

Līdz policijas izmeklēšanas beigām Teilore, Šeldena un Dīns uzskatīja, ka ir vainīgi Vilsones slepkavībā. Tomēr Vaits, kurš bija vienīgais, kurš neatzina savu vainu, tika notiesāts, pamatojoties uz savu draugu nepatiesu pārliecību, nākamos 20 gadus pavadīja, cīnoties, lai noskaidrotu patiesību.

2009. gadā viņi tika attaisnoti pēc tam, kad 2008. gadā tika atklāti jauni DNS pierādījumi.

DNS atbilda Brūsam Alenam Smitam, sākotnējam aizdomās turamajam šajā lietā, kurš nomira 1992. gadā.

Nebraskas štata tiesu medicīnas pētniece Dr. Rēna Roja, kura 1985. gadā analizēja asinis un spermu no nozieguma vietas, nekad netika aicināta liecināt, lai gan viņas veiktajās analīzēs tika konstatēts, ka neviens no apsūdzētajiem neatbilda nozieguma vietā atrastajām asinīm vai spermai.

Kur "Beatrises sešinieks" ir tagad?

Beatrises sešinieks tika atbrīvots no cietuma 2008. gada beigās un oficiāli atbildība viņiem tika atsaukta 2009. gadā.

Ieslodzījuma laikā Džozefs Vaits bija virzītājspēks, kurš nerimstoši aicināja papildus izmeklēt viņu lietu un vākt DNS pierādījumus, kas arī vēlāk noveda pie viņu atbrīvošanas no atbildības.

aicinājumiem atkārtoti pārbaudīt DNS pierādījumus, kas vēlāk noveda pie viņu atbrīvošanas no atbildības.

2009. gadā viņš arī iesniedza prasību tiesā pret Geidžas apgabalu Nebraskas štatā "Beatrises sešinieka" vārdā. 2016. gada jūlijā žūrija viņiem kompensācijā piešķīra 28 miljonus dolāru, un 2019. gadā apgabala apelācija ASV Augstākajā tiesā tika noraidīta. "Sešinieks" savu pirmo kompensācijas daļu saņēma 2019. gada jūnijā.

Diemžēl Vaits 2011. gadā nomira negadījumā darba vietā.

Dažus "sešinieka" dalībniekus joprojām vajā vainas sajūta Vilsones nāves dēļ, 2017. gadā, gandrīz 10 gadus pēc viņu atbrīvošanas, atklāja laikraksts "The New Yorker".

Nebraskas psiholoģe Eli Česena, kura novērtēja grupas dalībnieku psiholoģisko stāvokli pēc tam, kad viņi pameta cietumu, pastāstīja "The New Yorker", ka daži dalībnieki cieta no Stokholmas sindroma. Viņa sacīja: "Viņi joprojām dažādās pakāpēs uzskatīja, ka viņu rokas mirkst Vilsones asinīs."

Piemēram, Teilore, runājot ar "The New Yorker" 2017. gadā, stāstīja, ka viņa joprojām cīnījās ar nomācošām domām, kā viņas draugi un ģimene varēja uzskatīt, ka viņa ir slepkava.

Skaties dokumentālo seriālu HBO kanālā no 20. jūnija arī Latvijā - LMT Viedtelevīzijā.

Video: "Mind Over Murder" kaceklis

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".