Katru gadu atsevišķas saimniecības darbaspēka trūkuma dēļ zaudē lielu daļu zemeņu ražas. Zemeņu audzētavā “Čēmaiši” šobrīd ir pieteikušies 10 lasītāji, taču, kā norāda audzētavas pārstāvis Zigmārs Bružus, lai novāktu visu ražu, vajadzīgi 20 cilvēki. Viņš arīdzan norāda, ka ražas zudumi atkarīgi no laikapstākļiem un kaitēkļiem. Patlaban laikapstākļi ir labvēlīgi, taču sākuši uzdarboties zemeņu kaitēkļi.
“Atsaucība ir, cilvēki zvana no visas Latvijas. Arī bēgļi no Ukrainas ir zvanījuši, bet viņi vēlas naktsmītnes, kuras diemžēl nevaram nodrošināt. Zvana no visas Latvijas. Ir ļoti maz vietējo, kas strādā. Cilvēki brauc tālākus gabalus, ierodas no citām pilsētām. Darbā pieņemam arī cilvēkus no kaimiņvalstīm, pārsvarā no Lietuvas. Ražas zaudējumu apmērs būs atkarīgs no laikapstākļiem un kaitēkļiem. Tagad jau dažādi zemeņu kaitēkļi sākuši “strādāt”. Laikapstākļi šobrīd ir labvēlīgi, pirmā raža ir sākusies, sola siltumu, tad jau tālāk skatīsimies, kā būs. Ja nespēsim novākt, tad, protams, būs zaudējumi,” saka saimnieks.
Pērn ekstrēmo karstuma viļņu dēļ zemeņu audzētavai “Mālpils ZemeNes” pirmo reizi nācās nenolasīto ogu ražu nopļaut ar traktoru. Saimniecības vadītāja Ginta Apsīte stāsta: “Liela daļa ogu palika nenolasītas. Tas bija vienīgais gads, kad mēs tās ar traktoru nopļāvām nenolasītas. Bija karsta vasara, lauki noražoja pusotra mēneša laikā ierasto divarpus mēnešu vietā, un, lai kā mēs meklējām, trūka darbaroku.”