Pk, 19.08.2022.

Zāles pļaušana kādam nes nāvi – Saldus novadā traktors sapļauj dzīvnieku mazuļus

Brīdinām - nepatīkami foto!
Marta Krīgere
, TVNET Ziņas | KLIK redaktore
Zāles pļaušana kādam nes nāvi – Saldus novadā traktors sapļauj dzīvnieku mazuļus
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Stirnas.
Stirnas. Foto: Evija Trifanova/LETA

Šī gada 13. jūnijā kāda zemnieku saimniecība pļāva lauku Saldus novadā. Pēc darbu pabeigšanas apkārtējo māju iedzīvotāji konstatēja, ka nopļautajās platībās atrodas sapļautu dzīvnieku ķermeņi. Notikuma aculieciniece Evita Grīnberga stāsta, ka viņai nācās sastapties ar klejojošu stirnu mammu, kas apjukusi staigāja pa dzīvnieku mirstīgajām atliekām un meklēja savus pazudušos mazuļus. Tikmēr zemnieku saimniecība norāda – dzīvnieku nāve zāles pļaušanas laikā ir neizbēgama. Vai tā tiešām ir?

Grīnberga norāda, ka katru gadu šī saimniecība pļauj zāli, un šogad ir pirmā reize, kad pēc pļaušanas iedzīvotāji uz lauka manīja dažādu dzīvnieku mirstīgās atliekas. Viņa uzsver, ka traktorists esot braucis pārāk ātri, turklāt pļāvis aplami, proti, nevis no pļavas vidus uz malām, bet gan no pļavas malām uz vidu, tādējādi dzīvniekiem liedzot izbēgt no pļavas.

“Mēs neesam pret zāles pļaušanu, bet gan par to, lai ievērotu noteikumus un nodarītu pēc iespējas mazāk postījumu dabai, lai neietu bojā dzīvnieki. Man nācās sastapties ar stirnu mammu, kura meklēja savus bērniņus. Parasti stirnas mūk, bet stirnu mamma šoreiz bija apjukusi un nāca man vairākas reizes klāt, kaut gan es biju ar diviem suņiem. Ko lai es savam mazbērnam skaidroju, kad viņš ierauga to mazo stirnas kājiņu? Viņš man prasa: “Kā tad tagad tā mazā stirniņa bez tās kājiņas ies?” Tajā pašā laikā ir paradokss. Šī zemnieku saimniecība nodarbojas ar strausu audzēšanu un bērniem rīko ekskursijas,” stāsta aculieciniece.

Dzīvnieka mirstīgas atliekas pēc zāles pļaušanas Saldus novadā
Dzīvnieka mirstīgas atliekas pēc zāles pļaušanas Saldus novadā Foto: Publicitātes foto

"Dzīvnieku nāve pļaujas laikā ir neizbēgama"

Zemnieku saimniecības vadītājs Mareks Bušinskis nevēlējās atklāt saimniecības nosaukumu, taču piekrita komentēt notikušo. Viņš norāda, ka nav starpības, kā pļauj. Traktors vispirms zāli pļāva, apbraucot apkārt laukam, un turpināja pļaut no lauka vienas malas. Tāpat saimniecības vadītājs teic, ka dzīvnieku bojāeja uz lauka pļaušanas laikā ir neizbēgama. “Tā gadās.”

“Lielie dzīvnieki, tie izmūk, bet mazie, tie, kas ir tikko dzimuši, tie nemuks līdz pēdējam brīdim. Nav starpības, no kuras puses pļauj – no iekšpuses vai ārpuses. Mēs appļaujam ap lauku un pēc tam pļaujam no vienas puses, lai dzīvniekiem būtu iespēja virzīties uz mežu vai parku. Bet, runājot par traktora ātrumu, cilvēks, kas vispār neko nesaprot un pirmo reizi ierauga traktoru, viņam jau vienmēr liksies, ka traktors brauc par ātru. Tur jau ir tā lieta. Viņi ir pilsētas cilvēki, kā viņi var zināt, vai tas ir ātri vai lēni. Mēs jau lēni pļaujam, bet tam cilvēkam tas liekas ātri. Tas ir koks ar diviem galiem. Mēs jau nepļaujam pirmo gadu, mēs zinām, ko darām. Tas, ka dzīvnieki iet bojā, ir neizbēgams process. Tā gadās,” par situāciju izsakās Bušinskis.

Policija pārkāpumus nesaskata

TVNET sazinājās ar Saldus pašvaldības policiju, kura norādīja, ka šis nav vienīgais gadījums, kad lauksaimniecības darbu veikšanas dēļ iet bojā dzīvnieku mazuļi. “Tiem [dzīvnieku mazuļiem] ir tendence noslēpties, lai troksnis un apdraudējums paietu garām, un tad, kad izkapts piebrauc klāt, tad diemžēl jau ir par vēlu, dzīvnieks nevar vairs izvairīties.”

Saldus pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Rolands Marģelis nesaskata pārkāpumus zemnieku saimniecības rīcībā, jo, “veicot pļaušanas darbus, traktorists necentās apzināti iznīcināt dzīvniekus”. Marģelis arīdzan uzsver, ka policijai nav datu par traktorista braukšanas ātruma pārsniegšanu. Pašvaldības policija informāciju par notikušo nodevusi Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP) tālākai izskatīšanai.

“Mūsu rīcībā nav datu, ka tika pārsniegts braukšanas ātrums. Jā, iespējams, bija kāds dzīvnieks gājis bojā. Pēc kundzes vēršanās pie mums mēs sazinājāmies ar dzīvnieku patversmi, kuras pārstāvis aizbrauca un secināja, ka dzīvnieku nav. Bija pagājušas vairākas dienas. Citiem tās [dzīvnieku mirstīgās atliekas] diemžēl bija kļuvušas par pārtiku. Mums nav nedz apstiprinājumu, nedz noliegumu par pretēju faktu, ka traktorists sadzina zvērus uz lauka vidu. Mēs sazinājāmies ar DAP, nodevām lietu tālāk, lai viņi tad arī vērtē, vai bija pārkāpums vai nebija,” apgalvo Marģelis.

Taču DAP lieta nav sākta, jo tas nav šīs iestādes kompetencē. DAP Kurzemes reģionālās administrācijas direktora vietnieks, Dabas aizsardzības daļas vadītājs Raits Čakstiņš TVNET apstiprināja, ka DAP vērsās kāda persona par atgadījumu Saldus novadā, kur, kā skaidroja konkrētā persona, pēc traktora intensīvas zāles pļaušanas gājuši bojā medījamo dzīvnieku mazuļi. Pēc šīs informācijas saņemšanas DAP, pamatojoties uz Dzīvnieku aizsardzības likumu, nosūtīja informāciju par notikumu tālākai izskatīšanai Valsts meža dienestam (VMD).

“Saņēmām iesniegumu, pēc kura patiešām var konstatēt, ka gāja bojā dzīvnieki. Pēc fotogrāfijas bija nedaudz apgrūtināti saprast, vai tas bija stirnas mazulis vai staltbrieža mazulis. Pēc šīs informācijas saņemšanas mēs, pamatojoties uz Dzīvnieku aizsardzības likumu, nosūtījām informāciju VMD tālākai izskatīšanai.”

Pastāv iespējamība piemērot administratīvo atbildību

VMD iesniegumu par konkrēto lietu pagaidām no DAP nav saņēmis. VMD TVNET norādīja, ka šādos gadījumos ir iespējams piemērot administratīvo atbildību, ja personas darbības atbilst Medību likuma 3.panta pirmajā daļā noteiktajam darbību kopumam vai atsevišķām darbībām. 

"Šādi gadījumi kopējā statistikā netiek identificēti, jo tai ir citi mērķi, kas primāri saistīti ar medījamo dzīvnieku sugu izplatību. Tomēr, konstatējot ievainotu vai bojā gājušu medījamo dzīvnieku, par faktu persona ir aicināta ziņot VMD.

Kopumā šī situācija savā veidā ir salīdzināma ar braucoša motorizēta transportlīdzekļa sadursmi uz autoceļa ar dzīvnieku,

kur mēs praksē arī saskaramies ar dažādu katras iesaistītās personas rīcību un attieksmi pret notikumu," apgalvo VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.

Tāpat VMD piebilst, ka attiecībā uz lauksaimniecības praksi platību apstrādē, VMD rīcībā nav informācijas par normatīviem, kas reglamentētu pļaušanu. "Ir labā prakse un rekomendācijas, lai samazinātu iespējamību platību apstrādes laikā nejauši nonāvēt dzīvniekus, kas tajās uzturas un DAP tās jau ir pieminējis."

DAP Dabas pārstāve Gita Strode atzina, ka Dzīvnieku aizsardzības likumā ir “robi”. Proti, ja notiek saimnieciskā darbība, kuras laikā iet bojā dzīvnieki, tad likums aizsargā tikai tos dzīvniekus, kas mitinās īpaši aizsargājamās teritorijās. Tomēr Zemkopības ministrija šobrīd gatavo grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, lai par šādiem nodarījumiem DAP un VMD būtu tiesības sodīt.

Tikmēr Lauku atbalsta dienests (LAD) norādīja, ka tikai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās ir noteikts virziens, kā pareizi būtu jāpļauj zāle. Taču ārpus īpaši aizsargājamām teritorijām noteikumi neko nenosaka. LAD arī piebilda, ka 15. augusts ir pēdējais datums, kad jābūt nopļautiem zālājiem, bet līdz 15. septembrim jānopļauj un jānovāc zālāji, kas ir bioloģiski vērtīgi vai Eiropas nozīmes zālāju biotopi.

Tēmas
Redaktors iesaka
Jaunākie raksti
Nepalaid garām!
Uz augšu