S, 13.08.2022.

"Estonia" vraka izpēte: kādi tajā ir jaunākie atklājumi?

TVNET/LETA/BNS
"Estonia" vraka izpēte: kādi tajā ir jaunākie atklājumi?
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Prāmis "Estonia"
Prāmis "Estonia" Foto: Postimees.ee

Pirms nepilniem 28 gadiem Baltijas jūrā nogrimušā prāmja "Estonia" izpēte šogad atklājusi, ka kuģa labā borta bojājumi ir lielāki nekā uzskatīts iepriekš, trešdien žurnālistiem sacīja Igaunijas Drošības izmeklēšanas biroja direktors Renē Arikass, kurš vada "Estonia" vraka izpētes komandu.

Jaunākajos pētījumos atklāts, ka labā borta bojājumi ir vismaz 40 metrus plati un sešus metrus augsti, lai gan pērn veiktā izpētē tika lēsts, ka tie sasniedz vismaz 22 metrus platumā un četrus metrus augstumā. Bojājums ir tik liels, ka pētnieki automašīnu klājā varēja ievadīt nelielu bezpilota lidaparātu, informēja Arikass.

Pērn tika noskaidrots, ka "Estonia" sestā klāja pakaļgala stūris ir bojāts, šogad precizēts, ka bojātas arī sestā klāja iekšējās konstrukcijas un griesti, bojājumiem sasniedzot arī septīto un astoto klāju. Liela deformācija konstatēta arī septītā klāja laivu klājā, kur nav glābšanas laivu vai plostu. Daudzu glābšanas laivu laivceltnis ir salauzts.

Automašīnu klājā speciālisti spēja ielūkoties 15 metru dziļumā, jo, virzoties tālāk, pastāvēja liels risks zaudēt zemūdens robotu. Tomēr ir skaidrs, ka ir nepieciešams izmantot tehnoloģiju, ar kuru var veidot 360 grādu attēlu. Tāpat, iespējams, būs nepieciešams uz klāju nosūtīt ūdenslīdējus.

Kā klāstīja Arikass, pētnieki vēlas noskaidrot, kādā stāvoklī automašīnu klājā ir stiprinājumi, kā arī identificēt automašīnas, jo vairāku automašīnu numura zīmes ir nolasāmas. Tāpat pētnieki vēlas precizēt kravas atrašanās vietu, dažādu durvju stāvokli un pozīciju.

Viņš piebilda, ka tālākos izpētes posmos no dzelmes tiks izcelta "Estonia" priekšgala rampa.

Arikass atgādināja, ka izmeklēšanas sākotnējā novērtējuma mērķis ir noteikt iepriekš nezināmu bojājumu iespējamos iemeslus. Viņš stāstīja, ka ir sākti sākotnējie pētījumi ūdenī, kā arī drīzumā tiks sākta katastrofā izdzīvojušo iztaujāšana, bet iepirkuma konkursā tiek meklēts partneris "Estonia" "digitālā dvīņa" izveidei, lai eksperti varētu veikt eksperimentus un modelēt situācijas.

Sadarbībā ar Zviedriju pagājušajā vasarā tika veikta sākotnējā izpēte, kā arī tika mērītas straumes.

Speciālists informēja, ka plūdmaiņu straumju kustība ir salīdzinoši neliela, bet ūdens duļķainība ir pat 76 metru un vēl lielākā dziļumā, turklāt tā ir ļoti mainīga. Tā ir nozīmīga informācija turpmāko darbu plānošanā.

Jūras dzelmes un vraka modelis ir pabeigts, kā arī ir sagatavots digitāls trīs dimensiju "Estonia" modelis. Arikass norādīja, ka tas ir visprecīzākais modelis, kurā redzams kuģis pirms katastrofas.

Galvenā izpēte tika sākta maijā un turpinājās jūnijā.

Akustiskās profilēšanas mērķis bija izpētīt jūras gultni "Estonia" vraka tuvumā. Tika atklāts, ka vraka tuvumā ir pamatradzes atsegums un ap vraku ir maigāks un cietāks mālu slānis.

Fotogrammetriskās izpētes laikā iegūtas 40 000 - 45 000 vraka fotogrāfijas, kas nozīmē, ka to precizitāte ir vismaz desmit milimetri, atsevišķās vietās tai sasniedzot pat vienu milimetru. Ar šo attēlu palīdzību tika sagatavots kuģa trīs dimensiju attēls.

Pašlaik tiek apstrādāti izpētē iegūtie dati. Tāpat plānots sagatavot prāmja priekšgala un rampas modeļus, lai testētu iespējamo rampas un viziera kustību. Lai pārbaudītu viziera peldspēju, jāizgatavo modelis ar stāvokli, kādā tas bija, kad to izcēla no ūdens.

Ar metālu paraugu analīzi plānots noskaidrot bojājumu rašanās iemeslus. 'Tāpat tiks izcelti vairāki kuģa logi, lai pārbaudītu to izturību pret spiedienu.

Prāmis "Estonia", kas būvēts 1980.gadā Vācijas kuģubūvētavā "Meyer Werft", nogrima vētrainā 1994.gada 28.septembra naktī ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Uz tā atradās 989 pasažieri un apkalpes locekļi. Tika izglābti tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā. Gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki, bet atrasti tikai 94 bojāgājušie. Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.

Tā bija katastrofa ar vislielāko upuru skaitu, kas Baltijas jūrā notikusi miera laikā.

Izmeklēšanā 1997.gadā tika secināts, ka prāmis nogrimis pēc tam, kad stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis.

Kā ziņots, četrus metrus lielu caurumu kuģa korpusā atklāja "Estonia" katastrofai veltītas dokumentālās filmas uzņemšanas grupa, kas vraka izpētei 2019.gada septembrī izmantoja tālvadības zemūdeni. Dokumentālistu atklājums raisījis šaubas par oficiālās izmeklēšanas atzinumiem.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu