Nepieciešamība pēc jaunas militārās bāzes pati par sevi nav nekas pozitīvs, komentējot ziņu, ka Aizkraukles novadā un Jēkabpils novadā plānots veidot jaunu starptautisku militāro bāzi, pauda Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Raganis (LZP).
Šādu bāzi veidos ne jau tādēļ, ka kādam nav kur naudu likt, bet gan tāpēc, ka ģeopolitiski drošības situācija to prasa un ir nepieciešams uzlabot drošību visā Baltijas reģionā, paskaidroja Ragainis.
Viņš norādīja, ka Jēkabpils novada izvēle šādas bāzes izveidei esot saprotama un loģiska - te esot saglabājies lidlauks, šajā vietā ir dzelzceļa un autoceļu krustpunkts.
Savukārt pašvaldībai kopumā šādas bāzes izveide nozīmējot pozitīvu grūdienu tautsaimniecības attīstībā, īpaši dažādu pakalpojumu sfērā. Piemēram, medicīnas pakalpojumu sniegšanu varot nodrošināt Jēkabpils reģionālā slimnīca.
Citādi militārās bāzes un poligona izveide pašvaldību neskars, jo pārsvarā visas nepieciešamās teritorijas atrodoties valsts īpašumos, apgalvoja Ragainis.
Arī Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums (LA, VP) akcentēja, ka pateicoties šādas bāzes izveidei, pašvaldība cer uz jaunu attīstības grūdienu Daugavas kreisajā krastā, jo šādas bāzes izveidei būs nepieciešama infrastruktūra, ēkas, infrastruktūra treniņu vajadzībām, sporta nodarbībām u.c.
Rosība noteikti pieaugs, jo šādiem objektiem esot nepieciešami pakalpojumi visplašākajā klāstā, piemēram, veikali, ēdināšanas pakalpojumi un citi, prognozē pašvaldība vadītājs.
Kā ziņots, aizsardzības ministra Artis Pabriks (AP) otrdien paziņoja, ka Aizkraukles novadā un Jēkabpils novadā plānots veidot jaunu starptautisku militāro bāzi.
Viņš sacīja, ka vieta izvēlēta tāda, lai radītu pēc iespējas mazāk neērtību Latvijas sabiedrībai un pēc iespējas lielāku labumu pašvaldībām.
Lielākā daļa īpašumu, kuros plānots veidot militāro bāzi, piederot valsts AS "Latvijas valsts meži".
Patlaban sabiedrotie spēki pamatā izvietoti Ādažu bāzē, kurai blakus ir arī mācību poligons. Latvijā lielākā militārā bāze ir tieši Ādažos, kur bez sabiedrotajiem izvietoti arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri. Tāpat NBS bāzes ir Rīgā, bet Zemessardzes bataljoniem - dažādās Latvijas vietās. NBS karavīri dislocēti arī Liepājā, Lūznavā, Alūksnē, Stāmerienā, Cēsīs un Aviācijas bāzē Ogres novadā.
Lielākais militārais poligons atrodas Ādažu novadā. Tāpat poligoni atrodas Skrundā ("Mežaine"), Augšdaugavas novada Vaboles pagastā ("Meža Mackeviči") un Alūksnes novadā ("Lāčusils"). Poligons ir arī Šķēdē, kas atrodas Dienvidkurzemes novadā.
Jūnijā notikušajā NATO samitā Madridē tika panākta vienošanās par Austrumeiropā izvietoto kaujas grupu palielināšanu līdz brigādes līmenim.
Patlaban NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā veido vairāk nekā 1700 karavīru no 11 valstīm - Albānijas, Čehijas, Spānijas, Itālijas, Islandes, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Ziemeļmaķedonijas un Kanādas, kas ir vadošā valsts Latvijā izvietotajam NATO bataljonam.
