WSJ: Cik zemu kritīs eiro? (7)

Eiro vērtības kritums padziļina problēmas ar inflāciju eirozonā, kā arī apgrūtina Eiropas Centrālās bankas plānus ieviest visus nepieciešamos ekonomikas stimulēšanas pasākumus, kas pieņemti vēl pandēmijas “karstākajā” laikā. Tas nozīmēs nozīmīgas sekas arī tiem ārvalstu investoriem, kuriem ir bizness Eiropā, jo ienākumu līmenis, konvertējot tos uz dolāriem, krītas.

Pagājušajā piektdienā eiro maksāja 1,0099 dolārus, bet trešdien šis rādītājs jau bija 0,9998 dolāri. Kopumā Eiropas vienotā valūta šogad zaudējusi vairāk nekā 10% savas vērtības, jo Eiropas ekonomika saskārusies ar potenciālu enerģētikas krīzi, kas radusies Krievijas sāktā kara Ukrainā dēļ, kas varētu radīt recesiju eirozonā.

Turklāt spiedienu uz eiro vērtību palielina fakts, ka Eiropas Centrālā banka, salīdzinot ar ASV Federālo rezervju sistēmu, neīsteno agresīvu procentu likmju palielināšanas politiku, kas palīdzējis stiprināt dolāra vērtību attiecībā pret tā analogajām valūtām.

Paritātes sasniegšana neradīs nekādas konkrētas sekas finanšu tirgiem vai ekonomikai. Tomēr pats fakts, ka eiro maksā mazāk nekā ASV dolārs, simbolizē atšķirības ekonomikas jomā abās Atlantijas okeāna pusēs. Visticamāk, tas piespiedīs Eiropas ierēdņus pārskatīt nulles procentu politiku un celt procentu likmes.

Jau šī gada pirmajā pusē tirgotāji un stratēģi prognozēja, ka eiro sasniegs paritāti ar dolāru. Šādas prognozes izskanēja vēl laikā, kad līdz paritātei bija vēl tālu. Tomēr bažas par strauju dabasgāzes cenu pieaugumu lika Eiropas valūtai zaudēt savu vērtību.

“Abrdn” investīciju direktors Džeimss Ateiss sacīja, ka viņaprāt, eiro varētu nokristies līdz 97 dolāra centu atzīmei, un īstermiņā iespējama vēl lielāka eiro vērtības samazināšanās.

“Neizslēgtu variantu, ka eiro varētu maksāt mazāk nekā 90 dolāra centus,” sacīja Ateiss.

Pēc Vācijas bankas “Deutsche Bank” analītiķu vērtējuma, eiro vērtība var nokrist līdz 95-99 dolāra centiem. Viņu veiktajā analīzē izskatīts, kā pagātnē gan dolārs, gan eiro reaģējuši uz tādiem faktoriem kā procentu likmju celšana, un kā iepriekš valūtas reaģējušas uz stresu tirgos.

“Kritums zem paritātes sliekšņa signalizēs par tirgus cenām neizbēgamas recesijas apstākļos eirozonā, tāpat par negatīvām sekām tirdzniecības jomā enerģētiskās krīzes dēļ,” sacīja “Deutsche Bank” valūtu pētījumu nodaļas vadītājs Džordžs Saraveloss.

Eiro kritums var radīt arī ietekmi uz pasaules ekonomiku, korporatīvajiem ienākumiem un patērētāju maciņiem. Amerikāņiem, kuri ceļo ārpus valsts, vājš eiro nozīmē, ka būs jāmaksā vairāk par dolāru. ASV kompānijām vājš eiro var nozīmēt galvassāpes, apgrūtinot konkurenci eksporta tirgos. Pēc “FactSet” datiem, S&P 500 indeksa kompānijas aptuveni 14% savu ienākumu gūst Eiropā.

Savukārt eirozonai tas nozīmē, ka sekas būs nepatīkamas. Vājš eiro padziļinās inflācijas spiedienu, bet importa izmaksas pieaugs. Atšķirībā no pagātnes gaidāms, ka vājš eiro nedos pietiekamu stimulu Eiropas ražotājiem, kad bija iespējams izdevīgāk eksportēt no ārzemēm.

“Teorētiski tas var palīdzēt eksportētājiem Eiropā, taču – ir problēmas ar piegāžu ķēdēm un gāzes piegādēm,” teica “Jeffries” valūtu maiņas nodaļas vadītājs Brets Behtels.

Tāpat vājāks eiro var padarīt eiro nominētos aktīvus, tādus kā akcijas, mazāk pievilcīgus. Tā, piemēram, “Stoxx Europe” bāzes indekss šogad kritās par 14%, kas ir gan ir mazāks par S&P 500 indeksa kritumu, kas sasniedza 18%. Dolāru izteiksmē kritums Eiropā gan ir lielāks nekā ASV.

“Sliktākajā gadījumā Eiropas investīcijas kļūs mazāk pieprasītas. Ja eksistētu starptautiska ekonomikas cena, tad tā būtu valūta. Kā likums – ja valūtas vērtība krītas, tā ir kā brīdinājuma zīme ārvalstu investoriem,” tā Ateiss.

Tomēr ne visi investori un stratēģi ir pārliecināti, ka eiro turpinās savu kritumu krietni zem paritātes sliekšņa. “Vanda Research” globālais makroekonomikas stratēģis Viradžs Patels uzsver, ka minimālais kritums zem paritātes sliekšņa arī ir zemākā eiro krišanas robeža.

“Ja eiro vērtības kritums tiek prognozēts līdz 95 dolāra centiem un tamlīdzīgam līmenim, tad tas varētu nozīmēt tiešām lielu krīzi Eiropā. Tomēr enerģētikas problēmas un cita veida nebūšanas jau ir ņemtas vērā eiro cenā,” tā Patels.

Viņaprāt, ja eiro turpinās zaudēt savu vērtību, tad tā būs Eiropas Centrālās bankas problēma, un tas var mainīt naudas-kredītu politikas “skrūvju pievilkšanas” grafiku.