Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Ministru kabineta virzītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā par vēl vienu primāro atbalstu.
Ievieš papildu atbalstu Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanai līdz 60 dienām
Kā iepriekš skaidroja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), grozījumi nosaka Rīgas pašvaldības prasītās izmaiņas attiecībā uz mājokļa atbalsta mehānisma sniegšanu. Tajos gadījumos, ja pašvaldības noslodze attiecībā uz bēgļu izmitināšanu ir liela, tad varēs paredzēt, ka izmitināšanas atbalsts no valsts ir 60 dienas.
Grozījumi arī paplašina pašvaldības kompetences atbalsta sniegšanas jautājumos, kā arī tiesiskās skaidrības nodrošināšanai precizētas arī citas normas.
Likumprojekts paredz regulējuma papildināšanu ar vēl vienu primārā atbalsta veidu - izmitināšanu ar termiņu līdz 60 dienām. Pašvaldība varēs pieņemt lēmumu par attiecīgā Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanu līdz 60 dienām tikai tad, ja attiecīgajā pašvaldībā būs sasniegti 80% no faktiski iespējamā izmitināto Ukrainas civiliedzīvotāju skaita un nebūs iespējams nodrošināt attiecīgā Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanu citā pašvaldībā.
Ja tiks piešķirts atbalsts uz 60 dienām, tad attiecīgais Ukrainas civiliedzīvotājs nevarēs saņemt primāro atbalstu - izmitināšanu līdz 120 dienām. Likumā noteikts, ka valsts turpina nodrošināt izmitināšanu, bet ne ilgāk kā līdz 2022.gada 31.decembrim.
Izdevumus par Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošināto izmitināšanu pašvaldībai segs, ņemot vērā izvēlēto izmitināšanas ilgumu, nepārsniedzot Ministru kabineta noteikto maksimālo apmēru.
Pašvaldība nevarēs pieņemt lēmumu par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu līdz 60 dienām attiecībā uz tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri būs izmitināti līdz šodien pieņemto grozījumu spēkā stāšanas dienai. Tas noteikts, lai tiktu liegts pārvietot Ukrainas civiliedzīvotājus no lētākām uz dārgākām izmitināšanas vietām.