Pieci riski, ar ko nāksies saskarties finanšu sektoram, ECB ceļot procentu likmes

TVNET | FINANCENET
Pieci riski, ar ko nāksies saskarties finanšu sektoram, ECB ceļot procentu likmes
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: AP/Scanpix

Vairāk nekā 10 gadus ilgušais zemo procentu likmju periods ir pilnībā mainījis investoru dienaskārtību un uzskatus. Tomēr tagad ir skaidrs – nosacīti viegli regulētās monetārās politikas ēra ir beigusies. “Politico” iezīmē piecus veidus, kā tas mainīs finanšu tirgu pasaulē.

2008. gada finanšu krīzes laikā centrālās bankas iepludināja milzīgu apjomu naudas finanšu sistēmā un saglabāja zemas procentu likmes, lai stimulētu ekonomiku. Zemākas procentu likmes mainīja investoru skatījumu uz lietām, jo viņi arvien biežāk pievērsās riskantākiem darījumiem cerībā saņemt lielāku atdevi no tiem.

Jau Covid-19 radītais ekonomikas šoks iezīmēja faktu, ka būs nepieciešama ērta un lēta pieeja naudai, lai palīdzētu atgūties gan biznesam, gan mājsaimniecībām, kas atguvās no lokdauniem. Tagad pandēmijas sekām pievienojies arī Krievijas sāktais karš Ukrainā, kas radījis sarežģītas sekas uz enerģētikas un pārtikas nozarēm, un pasaulei nākas saskarties ar vairāk nekā 50 gadus “dusējušu ekonomisko spēku” – milzīgu inflāciju.

Brīdī, kad cenas pieredz augšupeju, daudzas centrālās bankas agresīvi ceļ procentu likmes, tādējādi izslēdzot daudzas stimulu programmas, lai kaut kā spētu kontrolēt cenas. Eiropas Centrālā banka pagaidām to nav darījusi, taču paredzams, ka šonedēļ tas beidzot tiks izdarīts, un arī Eiropā pirmo reizi vairāk nekā 10 gadu laikā tiks celtas procentu likmes.

Tas ir nepieciešams, lai stingrāk uzraudzītu un stabilizētu finanšu sistēmu.

“BlackRock” investīciju institūta vadītāja vietnieks Alekss Brazjērs sacīja, ka procentu likmju celšana radīs jaunu ievainojamību investoriem, jo pašreiz centrālajām bankām ir dilemma – vai nu cīnīties pret inflāciju, vai saglabāt likmes zemas un cerēt uz izaugsmi.

“Mēs esam laikā, kurā ir augsta inflācija apvienojumā ar visai trauslu ekonomisko izaugsmi,” sacīja Brazjērs izdevumam “Politico”.

Kamēr nebūs nozīmīgas pārmaiņas no zemu procentu likmju uz augstu likmju investīciju vidi, zināmi ievainojamības riski var būt kā laba pārbaude investoru riska apetītei.

“Tas ir kā atgādinājums, ka augstāka peļņa ļoti bieži ir saistāma ar augstākiem riskiem,” teica Brazjērs.

Dramatiskais kritums kriptoaktīvu cenu jomā vēl nav jūtams tradicionālajā finanšu sistēmā. Tomēr tas ir labs piemērs, cik ātri var mainīties investoru noskaņojums.

“Runājot par aktivitātēm, kas saistītas ar kriptoaktīviem, tās kļuva populāras tieši pateicoties ilgstošam zemu procentu periodam un videi, kas radās šajā periodā. Tomēr nākotne var būt atšķirīga,” sacīja Londonā bāzētās Finanšu Stabilitātes padomes (FSB) vadītājs Klāss Nots.

Šie riski ir likuši finanšu nozares amatpersonām rūpīgāk sekot līdzi norisēm finanšu tirgos, kas tagad var kļūt ievainojamāki, ņemot vērā jaunos apstākļus. “Politico” iezīmē piecus galvenos riskus, par ko pašlaik jādomā investoriem.

Parādu kalni

Mājsaimniecības, uzņēmumi un valdības zemo procentu likmju ērā, kā arī ņemot vērā pandēmijas radītos izaicinājumus, ir uzkrājušas nozīmīgus parādus. Tas ir radījis bažas par to, ka parādu apkalpošana kļūs dārgāka. Šo iemeslu dēļ kredītu tirgos vērojama investoru aizplūšana, tāpat arī Itālijas valsts obligācijas, iespējams, jau sasniegušas savu vērtības pīķi.

Banku uzraugi pauduši bažas, ka procentu likmju celšana varētu palielināt parādu slogu arī pašiem aizdevējiem. Eiropas Centrālā banka brīdinājusi finanšu iestādes, ka tām rūpīgi jāpārbauda un jāanalizē sektori, kuri ir vieglāk ievainojami pret enerģijas un pārtikas cenu kāpumu. Arī Anglijas Banka brīdinājusi, ka parādu spiediens var kļūt lielāks gan pret mājsaimniecībām, gan pret uzņēmumiem, gan pret valstīm.

“Pieaugošās cenas, vājāka izaugsme un stingrāki finansēšanas nosacījumi nozīmēs to, ka mājsaimniecībām un biznesiem būs grūtāk atmaksāt vai refinansēt savus parādus.

To ņemot vērā, sagaidām, ka mājsaimniecības un uzņēmumi tuvāko mēnešu laikā sāks rūpīgāk pievērst uzmanību savām finansēm, jo šīs kategorijas būs vairāk ievainojamas pret dažādiem satricinājumiem,” teikts Anglijas Bankas paziņojumā.

Līdzīgi brīdinājumi izskanējuši arī no Eiropas Centrālās bankas, kas atkārtoti uzsvērusi faktu, ka atsevišķos tirgus segmentos ir lieli parādi – piemēram, elastīgie aizdevumi, kuros aizdevēju vēlme gūt ienesīgumu ir veicinājusi kreditēšanas apetīti.

“Ēnu bankas”

Ņemot vērā risku ieguldījumu fonda “Archegos” sabrukumu tamdēļ, ka tika liktas pārāk lielas likmes uz riskantiem aktīviem, finanšu iestādēm ir jāpievērš uzmanība dažādām “slēptajām svirām”, kas atstāj ietekmi uz finanšu sistēmu. It īpaši, attiecībā uz dažādiem riskantiem aktīviem.

Tieši tāpēc FSB darāmo darbu sarakstā tā ir viena no galvenajām prioritātēm – cīnīties pret “ēnu banku sektoru”, kas sevī iekļauj nebanku finanšu iestādes kā investīciju fondus, kuru nepārdomāta pārvaldība var radīt riskus finanšu sistēmai. Arī atsevišķu naudas tirgus sektoru uzvedība jau kopš pandēmijas sākuma ir radījusi zināmas bažas.

“Potenciālās ievainojamības rodas no nesakritībām likviditātē un ar slēptajām svirām, ar kurām darbojas nebanku finanšu institūcijas,” brīdināja FSB vadītājs Nots.

Nekustamo īpašumu tirgus

Zemo procentu likmju periods ir palīdzējis celt mājokļus cenas ļoti daudzviet Eiropā. Tagad pastāv bažas, ka “burbulis var plīst”.

Eiropas Komisija jau aprīlī brīdināja, ka arvien augošās nekustamo īpašumu cenas var radīt cenu korekcijas risku. “Vidējā termiņā ievainojamības Eiropas Savienības nekustamo īpašumu tirgū ir kļuvušas lielākas, tamdēļ nepieciešams rūpīgi uzraudzīt šo sektoru gan nacionālajām, gan Eiropas varasiestādēm, ņemot vērā, ka pagātnē jau ir bijuši precedenti, kad krīze nekustamo īpašumu sektorā rada lielas problēmas banku un finanšu sektoram,” norādījis kāds Eiropas Savienības varasiestādes pārstāvis.

Eiropas Komisija gan norāda, ka nekustamā īpašuma tirgus sabrukuma risks ir zemāks nekā 2008. gadā, ņemot vērā, ka pašlaik bankas ir daudz spēcīgākas, nekā pirms 14 gadiem. Tomēr plašākas bažas rada pieaugošās dzīvošanas izmaksas. Augstākas procentu likmes var likt potenciālajiem aizņēmējiem pārdomāt un apturēt iekrājumu veidošanu jaunam mājoklim.

Patēriņa preces

Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis lielas kustības patēriņa preču jomā – tas atsaucas uz to, ka daudzām mājsaimniecībām būs nepieciešams vairāk naudas, lai spētu nosegt visas nepieciešamās izmaksas. Tas rada bažas, ka agri vai vēlu radīsies jauns spiediens uz finanšu tirgus spēlētājiem, kuriem būs jārīkojas ļoti uzmanīgi, lai neradītu vēl lielākas ekonomiskās sekas jau tā sarežģītajos apstākļos.

Ņemot vērā, ka enerģētikas cenām ir potenciāls kāpt vēl, varasiestādēm jau pašlaik jāmeklē iespējas, kā identificēt ievainojamākos sektorus patēriņa tirgū un novērtēt to, kādas būs sekas uz pārējo finanšu sektoru.

Finanšu sektora sabrukums?

Vienas no lielākajām bažām, ko ļoti nopietni ņem vērā finanšu sektora uzraugi, ir brīdinājumi, ka atsevišķas jomas tirgū var būt ļoti ievainojamas, un tas var nozīmēt straujas izmaiņas investoru sentimentā. Citiem vārdiem sakot – var būt sabrukums.

Straujš un plašs tirgus sabrukums tiek vērtēts kā nopietns risks, un par to jau jūnijā brīdinājušas Eiropas varasiestādes. Eiropas Savienības finanšu sistēmas uzraugs uzsvēra, ka daudzu aktīvu vērtības kritums ir bijis loģisks – tikai tāpēc, ka kapitāla tirgos ir izteikta “optimistiska cenu politika”, un arī kara Ukrainā ietekme uz globālo izaugsmi šķietami tiek kontrolēta. Tāpat vidējā termiņā izskatās, ka arī inflāciju varētu izdoties pakļaut kontrolei.

Ja šos faktorus būtu sarežģītāk kontrolēt, tad sliktākie scenāriji paredzētu risku, ka būs nepieciešams strauji koriģēt atsevišķu aktīvu cenas. Nots, kurš vada ne tikai FSB, bet arī Nīderlandes Centrālo banku gan mierina, ka “straujas izmaiņas investoru sentimentā” ir maz ticamas, jo centrālās bankas rīkojas tā, lai līdz finanšu sektora sabrukumam nenonāktu.

“Līdz šim visi pasākumi ir bijuši relatīvi gludi. Kamēr tā tas turpināsies, tad arī visi citi finanšu sektora dalībnieki varēs iesaistīties un novērst šo sabrukuma riska faktoru,” tā Nots.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu