Igaunijas parlaments piektdien pilnvaroja Reformu partijas līderi un līdzšinējo premjerministri Kaju Kallasu veidot jauno valdību kopā ar koalīcijas partneriem no partijas "Tēvzeme" un Sociāldemokrātiskās partijas.
Par mandāta došanu Kallasai balsoja 52 deputāti, bet pret bija 26.
Gaidāms, ka Kallasa pirmdien prezidentam Alaram Karisam iesniegs jaunās valdības sastāvu un jau pirmdien jaunie ministri dos amata zvērestu parlamentā.
Ceturtdien trīs partiju pilnvaroto padomes pilnvaroja partiju līderus parakstīt valdības koalīcijas līgumu, kas tika parakstīts piektdien pēc tam, kad Kallasa parlamentu oficiāli informēja par savas līdzšinējās valdības demisiju.
Kariss ceturtdien uzticēja jaunās valdības veidošanu Kallasai.
Reformu partija, "Tēvzeme" un Sociāldemokrātiskā partija ceturtdien publiskoja savus ministru amatu kandidātus.
"Tēvzeme" ārlietu ministra amatam virza pieredzējušo politiķi Urmasu Reinsalu, kurš šajā amatā bija arī 2019.-2021.gadā. Savukārt 2012.-2014.gadā viņš bija aizsardzības ministrs, bet 2015.-2019.gadā - tieslietu ministrs.
Izglītības un zinātnes ministra amatam "Tēvzeme" virza Tenisu Lukasu, kurš šajā amatā jau iepriekš bijis divas reizes 1999.–2002.gadā un 2007.--2011.gadā, savukārt 2019.-2021.gadā viņš bija kultūras ministrs.
"Tēvzemes" kandidāte valsts pārvaldes lietu ministra amatam ir Rīna Solmane, kura 2019.-2021.gadā bija iedzīvotāju lietu ministre.
Savukārt tieslietu ministra amatam no "Tēvzemes" izvirzīta laikraksta "Postimees" redaktore Lea Danilsone-Jerga, bet uzņēmējdarbības un informācijas tehnoloģiju lietu ministra amatam - uzņēmējs Kristjans Jerva.
Sociāldemokrātu priekšsēdētājs Lauri Lēnemetss tiek virzīts iekšlietu ministra amatam, bet Rīna Sikuta, kura 2018.-2019.gadā bija veselības un darba lietu ministre, vadīs Ekonomikas ministriju.
Igaunijas Arodbiedrību konfederācijas (EAKL) pašreizējais priekšsēdētājs Pēps Petersons ir kandidāts darba lietu un veselības ministra amatam, bet Sāremā mērs un desmitcīņnieks Madiss Kallass - vides ministra amatam. Kultūras ministrijas sekretāre kultūras dažādības jautājumos Pireta Hartmane tiek virzīta kultūras ministres amatam.
Reformu partija, kuras līdere Kaja Kallasa saglabās premjerministres amatu, nolēmusi aizsardzības ministra amatam virzīt Hanno Pevkuru, kurš 2009.-2012.gadā vadīja Sociālo lietu ministriju, 2012.-2014.gadā bija tieslietu ministrs un 2014.-2016.gadā - iekšlietu ministrs.
Savukārt Keita Pentusa-Rozimannusa saglabās finanšu ministres amatu, Urmass Krūze arī turpmāk būs lauku lietu ministrs, bet Signe Rīsalo saglabās sociālās aizsardzības ministres amatu.
Reformu partija, partija "Tēvzeme" un Sociāldemokrātiskā partija 8.jūlijā pēc gandrīz mēnesi ilgām sarunām panāca vienošanos veidot valdošo koalīciju.
Igaunijas prezidents 3. jūnijā, izpildot Kallasas lūgumu, atcēla no amata visus septiņus Rīgikogu spīkera Jiri Ratasa vadītās Centra partijas izvirzītos ministrus. Nesaskaņas starp abām valdošo koalīciju veidojošajām partijām bija turpinājušās jau kādu laiku. Kallasa drīz pēc tam paziņoja par ierosinājumu sākt koalīcijas veidošanas sarunas ar partiju "Tēvzeme" un Sociāldemokrātisko partiju, savukārt Centra partijas valde nolēma izteikt šādu piedāvājumu Konservatīvajai tautas partijai (EKRE) un "Tēvzemei". 11.jūnijā "Tēvzeme" nolēma pieņemt Kallasas piedāvājumu.
Kopš 13.jūnija norisinājās Reformu partijas, "Tēvzemes" un sociāldemokrātu sarunas par koalīcijas veidošanu.
Līdz jaunas valdības izveidei visi Centra partijas izvirzīto ministru portfeļi saskaņā ar pastāvošo valdības locekļu aizvietošanas kārtību bija sadalīti starp Reformu partijas ministriem.
Reformu partijas un Centra partijas valdība Igaunijā Kallasas vadībā tika izveidota pagājušā gada janvārī. Pirms tam valdības koalīciju Igaunijā veidoja Centra partija, EKRE un partija "Tēvzeme".
Igaunijas parlamentā, kurā ir 101 deputāts, liberālajai Reformu partijai ir 34 vietas, Centra partijai - 25 vietas, labēji populistiskajai EKRE - 19 vietas, nacionālkonservatīvajai partijai "Tēvzeme" - 12 vietas, Sociāldemokrātiskajai partijai - 10 vietas, bet viens deputāts ir neatkarīgs.
Kārtējās parlamenta vēlēšanas Igaunijā gaidāmas nākamā gada martā.