P, 30.01.2023.

TVNET skaidro ⟩ Ceturtdien vakarpusē labāk atlikt veļas mazgāšanu - gaidāms jauns elektrības cenu rekords. Kāpēc?

Juris Jurāns
, TVNET | KLIK žurnālists
Ceturtdien vakarpusē labāk atlikt veļas mazgāšanu - gaidāms jauns elektrības cenu rekords. Kāpēc?
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 25
Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls Foto: Shutterstock

Saskaņā ar pēdējām elektrības biržas "Nord pool" publicētajām elektrības cenām ceturtdien, 21.jūlijā, pīķa stundā cena par vienu megavatstundu Latvijā sasniegs 2100 eiro. Līdzīga cena paredzama arī Lietuvā, kamēr Igaunijā pīķa stundā elektrība maksās 516 eiro par megavatstundu. TVNET skaidro, kas ietekmē biržas cenu svārstības.

Pirmkārt, jāņem vērā, ka elektrības biržas cena pa stundām nav reprezentatīva, jo tā mainās. Dienas laikā tā var mainīties pat vairāku simtu eiro robežās, tā, piemēram, 21.jūlijā paredzams, ka Latvijā minimālā elektrības cena būs 152,06 eiro laikā no 04.00 līdz 05.00, kamēr uzlēks līdz 2100,08 no 18.00 līdz 19.00. Kopskatā dienas vidējā cena pēc "Nord pool" aprēķiniem būs 446,28 eur/MWh. Pavisam līdzīgas cenu svārstības sagaidāmas Lietuvā, kamēr Igaunijā maksimālā cena būs 516,94. 

Viens no galvenajiem biržas cenu ietekmējošajiem faktoriem ir pieprasījums un piedāvājums. Piemēram, jūnijā vietēji ražotā elektrība sastādīja vien 52% no kopējā elektrības patēriņa attiecīgajā mēnesī - kas ir par gandrīz 20% mazāk nekā maijā. Tas galvenokārt skaidrojams ar to, ka Latvijā lielākā daļa elektrības tiek ražota hidroelektrostacijās (HES), kur var vērot sezonalitāti. Piemēram, pavasarī, īpaši palu laikā, saražotās elektrības apmērs ir krietni lielāks. 

Šā gada aprīlī Latvijā izdevās saražot par 13% vairāk elektroenerģijas nekā kopš pagājušā gada aprīļa, kas attiecīgi ļāva Latvijai kļūt par elektrības eksportētājvalsti. Vienlaikus, mazinoties saražotajam apjomam HES, palielinās elektrības ražošana ar citām izejvielām. Lai gan Latvijā arī koģenerāciju staciju darbība šobrīd ir salīdzinoši pasīva, ņemot vērā augstās  CO2 izmešu kvotu izmaksas, kā arī gāzes cenas. 

Latvijā ražotās elektrības apjoms pa mēnešiem gada griezumā
Latvijā ražotās elektrības apjoms pa mēnešiem gada griezumā Foto: Ekrānšāviņš no AST.lv

Biržas cenu aprēķinos tiek ņemti vērā dažādi faktori. Enerģijas kompānijas "Eesti energia" mājaslapā skaidrots, ka katru dienu elektrības piegādātāji iesniedz biržā pasūtījumu, cik daudz elektrības tiem būs nepieciešams nākamajā dienā, lai nosegtu patērētāju vajadzības. No tā top skaidrs, cik daudz elektrības nepieciešams saražot. Priekšroka parasti tiek dota elektrībai, kas ražota ar atjaunojamiem energoresursiem vai izmantojot kodolenerģiju, kas ir lētāka tieši izmantoto izejvielu dēļ. Ja ar atjaunojamajiem resursiem nevar tikt nosegts pieprasījums, tad tiek dota iespēja tirgot elektrību ražotājiem, kas izmanto fosilos kurināmos, piemēram, degslānekli vai gāzi - daudz dārgākas izejvielas un papildus jāmaksā par CO2 izmešiem. 

Arī AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) Komunikācijas daļas vadītāja pienākumu izpildītāja Elīna Grīvāne norāda uz līdzīgiem apsvērumiem biržas cenu aprēķinos. "Cenas nosaka pieprasījuma un piedāvājuma attiecība, un kopējo cenu, par kādu pārdod enerģiju visi ražotāji, nosaka dārgākais piedāvājums brīdī, kad tiek apmierināts viss patēriņš. Tāpēc patēriņa maksimumstundās cenas ir augstākas, jo lētāki piedāvājumi nespēj apmierināt visu patēriņu," atklāj Grīvāne. 

Viņa arī pauž, ka vietēji ražotās elektrības apjoms varētu palielināties, kad samazināsies resursu cenas vai parādīsies jauni elektrības tirgotāji. "Vietēji ražotās elektrības apjoms palielināsies, kad resursi kļūs lētāki un uzņēmēji varēs piedāvāt elektroenerģiju par zemāku cenu vai tirgū ienāks jauni ražotāji, kas izmanto atjaunojamos resursus (tiks uzceltas saules un vēja stacijas, kuru kopējā patlaban pieprasītā jauda pārsniedz Latvijas maksimumpatēriņu vairākas reizes)," nosaka Grīvāne. 

Kā pausts AST ikmēneša pārskatā, jūnijā Latvijā sasniegtas vēsturiski augstākās mēneša vidējā elektroenerģijas cenas kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas - 218,29 EUR/MWh, Lietuvā cena bija vēl augstāka - 223,16 EUR/MWh, savukārt Igaunijā pieaugums nebija tik liels un cena sasniedza 173,83 EUR/MWh. Saskaņā ar AST starpība skaidrojama ar starpsavienojuma Valmiera - Tartu nepieejamību tā pārbūves dēļ, kā rezultātā mazāku elektroenerģijas apjomu bija iespēja importēt no Igaunijas uz Latviju.

Tā kā jūlijs ir tikai pusē, šobrīd vēl nevar spriest par vidējo mēneša cenu jūlijā, bet, aplūkojot "Nord pool" apkopotos datus, vidējā cena pa nedēļām svārstās no 270,81 līdz 304,24 eiro. 

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu