Pk, 19.08.2022.

"Klusais slepkava", kam nākotnē obligāti jāpievērš lielāka uzmanība

TVNET | FINANCENET
"Klusais slepkava", kam nākotnē obligāti jāpievērš lielāka uzmanība
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 6
Foto: EPA/Scanpix

Līdz šim karstuma viļņiem mērenajā joslā ir pievērsta uzmanība tad, kad milzīgais karstums ir aktuāla problēma. Tomēr riskus, ko rada karstuma viļņi, ir jāuztver daudz nopietnāk nekā īslaicīgu parādību gada siltākajā periodā. Jārēķinās, ka nākotnē karstuma viļņi būs daudz biežāki un postošāki. “The Economist” pēta, ko ir iespējams darīt, lai pasargātos no milzu svelmes.

Tas, kas pārsteidz klimata pētniekus, ir fakts, ka karstuma viļņi arvien biežāk tiek fiksēti vietās, kur agrāk karstums bija visai reta parādība. Pērn Oregonas štatā ASV tika fiksēti 46,6 grādu temperatūra, kas pārspēja iepriekšējo karstuma rekordu par uzreiz pieciem grādiem. Karstuma viļņi kļūst par ierastu parādību arī Centrāleiropā, Eiropas ziemeļu daļā un pat daļā Sibīrijas. Šogad vērts atzīmēt, ka Londonā 19. jūlijā gaisa temperatūra pirmo reizi pārsniedza +40 grādu atzīmi.

Medijos karstuma viļņi ir ļoti aktuāla tēma, kam veltīt skaistus virsrakstus, taču ar to ir par maz. Karstuma viļņiem ir nepieciešams veltīt daudz vairāk uzmanības kā tikai ziņu par to, ka “tajā un tajā dienā, tajā un tajā vietā būs ļoti milzīgs karstums, izsludināts oranžais (vai varbūt pat sarkanais?) brīdinājums”.

2018. gadā Indijā un Ķīnā vien vairāk nekā 300 000 cilvēku vecumā virs 65 gadiem dzīvību zaudēja tieši milzīgā karstuma dēļ. Tas ir par 54% vairāk nekā 2000. gadā, liecina medicīnas žurnālā “Lancet” publicēts ziņojums. Pretēji vētrām un plūdiem, karstuma viļņi nevar lepoties ar dramatiskām “pirms un pēc” fotogrāfijām vai arī, piemēram, ar acīmredzamām sekām īpašumam.

Karstums tiek saukts par “kluso slepkavu”, jo par karstuma izraisītiem nāves gadījumiem un jaunu pacientu nonākšanu slimnīcā nereti tiek runāts retrospektīvā.

Piemēram, 2003. gadā karstuma viļņa laikā dzīvību zaudēja ap 70 000 eiropiešu, bet par to tika ziņots vien piecus gadus vēlāk. Karstums pasliktina cilvēku veselības stāvokli, it īpaši tiem cilvēkiem, kuri cieš no sirds problēmām.

Klimata pārmaiņu dēļ karstuma viļņi kļūst arvien ierastāki un arvien grūtāk paciešami. Pat ja līdz gadsimta vidum arī izdosies samazināt kaitīgo izmešu daudzumu atmosfērā, jārēķinās, ka temperatūra turpinās kāpt arī turpmākajās desmitgadēs. Līdz ar to ir jāmeklē citas iespējas, kā pasargāt cilvēkus pret karstumu.

Kā viens no šādiem veidiem būtu agrīnās brīdināšanas sistēmas ieviešana, kas ļautu laicīgi brīdināt mediķus, slēgt skolas un ierobežot (vai pat liegt) āra aktivitātes. Valdībām būtu nepieciešams plašāk nodrošināt sabiedrību ar jaunākajām prognozēm par karstuma viļņiem, kā arī aktīvi un detalizēti skaidrot, kādus riskus karstums rada un kā labāk pasargāt sevi.

Digitālie kanāli, kā sociālie tīkli, ir lielisks veids, kā izplatīt šādu informāciju, un tas jau pašlaik tiek darīts, gan medijiem, gan meteodienestiem izplatot ziņas par gaidāmajiem laikapstākļiem.

Svarīgs faktors ir infrastruktūra. Respektīvi nodrošināt, ka iedzīvotājiem, kas atrodas ārtelpās, ir plaši pieejama ēna, ūdens parki un “mitruma stacijas”, kas var palīdzēt atvēsināties. Tas, protams, prasa zināmus ieguldījumus, jo ir nepieciešama stabila piekļuve ūdenim un elektrībai.

Tomēr viens no vienkāršākajiem veidiem, kā nodrošināt ēnu pilsētvidē, ir stādīt kokus, piemēram, lielo ielu malās.

Tā ir ļoti izplatīta prakse Eiropas rietumos un dienvidos, kur, piemēram, pilsētas centrālās ielas abās pusēs ir sastādīti koki, kas saulainā dienā lieliski aiztur saules gaismu un nodrošina temperatūru “saprātīgās robežās”.

Kas attiecas uz nekustamo īpašumu – arī tā būvniecībā jāņem vērā, ka jaunās telpas būs vieta, kur cilvēkiem patverties no karstuma. Savukārt vecākas ēkas arī var pielāgot pret karstumu, un to ir iespējams izdarīt vienkārši un par relatīvi zemām izmaksām. Efektīvākais veids ir nokrāsot ārsienas un jumtus gaišā (vēlams baltā) krāsā, jo gaiša krāsa atgrūž siltumu un ēka mazāk uzkarst.

Saprotams, ka pasaule pašlaik saskaras ar cita veida veselības krīzi, tomēr karstuma viļņi līdzās aptaukošanās, demences un cita veida veselības problēmām tuvākajās desmitgadēs kļūs par arvien smagāku problēmu. Jā, Covid-19 pandēmiju un, iespējams, arī karu Ukrainā nevarēja paredzēt, taču arvien pieaugošie karstuma viļņi gan ir faktors, par ko pētnieki brīdinājuši jau labu laiku iepriekš.

Tamdēļ “karstuma krīze” ir pietiekams iemesls, lai arī tai beidzot pievērstu nopietnu uzmanību, lai novērstu nevajadzīgas nāves un nodrošinātu arī labākus ekonomiskos apstākļus nākotnē.

Iepriekš vēstīts, ka ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs paziņojis, ka cilvēce ir “kolektīvas pašnāvības” priekšā, ar to domājot pēdējā laika klimata katastrofas, to skaitā meža ugunsgrēkus un grūti paciešamos karstuma viļņus visā pasaulē.

Ģenerālsekretārs savu paziņojumu izteica pēc tam, kad Lielbritānija brīdināja par visu laiku svelmainākās reģistrētās dienas tuvošanos, kad temperatūra varētu sasniegt pat 41 grādu pēc Celsija skalas.

“Pusi cilvēces apdraud plūdi, sausums, spēcīgas vētras un meža ugunsgrēki. Neviena nācija nav imūna. Tomēr mēs joprojām turpinām barot savu fosilā kurināmā atkarību. Mums ir izvēlēs iespējas: kolektīva rīcība vai kolektīvā pašnāvība,” paziņojumā teica Gutērrešs.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu