Analītiķi Eiropā jau iepriekš prognozējuši, ka cenas nekustamajam īpašumam līdz gada beigām varētu sākt kristies. Izskatās, ka viņu prognozes sākušas piepildīties – Stokholmā gada otrajā ceturksnī nekustamo īpašumu cenas kritušās par vairāk nekā astoņiem procentiem, vēsta “Postimees”.
Pēc analītiskās kompānijas “Valueguard” datiem var secināt, ka Zviedrijas nekustamā īpašuma tirgus sāk pieredzēt atdzišanu – mājokļu cenas jūnijā kritušās par četriem procentiem. Lielākais cenu kritums noticis Stokholmā, kur dzīvokļu cenas vidēji samazinājušās par 8,2%.
Cenu samazinājums ir vērojams gan privātmāju, gan daudzdzīvokļu māju segmentā, un tas ir lielākais krituma temps kopš 2017. gada pavasara, vēsta “Ilta-Sanomat”.
Koronavīrusa pandēmijas sākumā mājokļu cenas Zviedrijā sāka ļoti strauji pieaugt – to cenas 2020. gadā pieauga pat vairāk nekā par 10%.
SBAB bankas ekonomiste Klaudija Vērmana norāda, ka cenu kritumam ir arī sezonāls raksturs, jo jūnijs parasti ir vājākais mēnesis nekustamo īpašumu tirgū, tāpēc cenu krituma nozīmi pašlaik ieteikts nepārvērtēt.
Ņemot vērā sezonālās pārmaiņas, cenu kritums gada griezumā sastāda 2,2%.
“Tiem, kas pārdod mājokli, šādas tendences rada stresu, jo viņi nevar dabūt to summu, ko bija iecerējuši, vai arī saņems mazāku summu nekā cilvēks, kurš nesen pārdevis līdzīgu dzīvokli,” teica Vērmana.
Pēc viņas vārdiem, grūti paredzēt, kā nākotnē attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus, jo daudz kas ir atkarīgs no procentu likmēm, inflācijas un nodarbinātības līmeņa.
“Cilvēki nevar atlikt mājokļa maiņu uz nenoteiktu laiku. Pēc krituma situācija, visticamāk, stabilizēsies, taču cenas būs zemākā līmenī nekā pandēmijas laikā, kad cenas bija pieaugušas pārsteidzoši augstu,” sacīja analītiķe.
Savukārt “Svensk Fastighetsförmedling” viceprezidents Ēriks Vikanders uzskata, ka cenu korekcija nekustamo īpašumu tirgū nebija negaidīta – tā drīzāk bijusi veselīga reakcija tirgū.
“Pat ja arī cenas nokristos par 15%, daļai īpašumu tās tāpat būtu augstākas nekā pandēmijas laikā,” uzsvēra eksperts.
Pēc viņa vārdiem, galvenais orientieris ir cenu līmenis, kāds bija līdz pandēmijai, jo pirmspandēmijas laikā cenu līmenis nekustamo īpašumu tirgū bija objektīvāks.
Izdevums “Financial Times” vēstīja, ka analītiķi prognozējuši, ka līdz gada beigām nekustamo īpašumu cenas kritīsies daudzviet pasaulē. Ekonomiskās izaugsmes krituma risks ir augsts, bet kredītu līdzekļi kļūst arvien dārgāki – tamdēļ ļoti reāls ir arī īpašuma cenu kritums. Nekustamo īpašumu cenas jau sākušas kristies, un visātrāk tās krītas vietās, kur bija lielākais ekonomikas izaugsmes ātrums. Piemēram, Kanādā prognozēts cenu kritums 20%, Austrālijā 15%, Zviedrijā 10%, bet ASV un Lielbritānijā 5-10% apmērā.
