Sv, 7.08.2022.

FT: Ķīna atturas no investīcijām Krievijā; stiprina attiecības ar citiem reģioniem

FT: Ķīna atturas no investīcijām Krievijā; stiprina attiecības ar citiem reģioniem
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Reuters / Scanpix

Ķīnas investīcijas Krievijā “Jostas un ceļa” iniciatīvā pirmo reizi nokritušās līdz nulles līmenim, skaidri signalizējot, ka Pekina nevēlas kļūt par pakļautu sankcijām Ukrainas kara dēļ, vēsta “Financial Times” (FT).

FT vērš uzmanību uz Šanhajas Fudanas universitātes Zaļo finanšu un Attīstības centra ziņojumu, kurā runāts par iniciatīvas “Josta un ceļš” (BRI) investīcijām 2022. gada pirmajā pusgadā.

Centra direktors Kristofs Nedopils Vans skaidro, ka Rietumvalstu noteikto sankciju draudi varētu būt iemesls, kādēļ Ķīna atturējusies no investīcijām Krievijā. Tikmēr vieta nepaliek tukša – šī gada pirmajā pusgadā Ķīna ievērojami padziļinājusi attiecības ar Tuvajiem Austrumiem.

Nedopils Vans norāda, ka kritums varētu būt īslaicīgs, jo pirms tam Krievijai un Ķīnai bijušas “patiesi spēcīgas tirdzniecības attiecības”. Viņš arī vērš uzmanību, ka Ķīna eksportē arvien vairāk Krievijas energoresursu, neraugoties uz karu Ukrainā.

Līdz šim Krievija ir bijusi viens no lielākajiem BRI programmas ieguvējiem. Šī programma 2013. gadā tika sākta ar Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina svētību, ar mērķi kļūt par pasaulē lielāko attīstības programmu. Kopš BRI dibināšanas Ķīnas darījumu apjoms iniciatīvā ir sasniedzis 930 miljardus dolāru – to vidū ir 560 miljardus vērti būvniecības līgumi un 370 miljardus vērti investīciju projekti.

BRI projektu vidū ir iekļautas plaša spektra jomas – sākot ar ostām un dzelzceļiem, beidzot ar datu centriem.

2021. gadā Krievija un Ķīna BRI programmā panāca vienošanos par dažādu projektu īstenošanu divu miljardu dolāru vērtībā, taču šī gada pirmajā pusgadā šis rādītājs ir nulle.

Kopumā no 2000. līdz 2017. gadam Ķīna Krievijai aizdevusi vairāk nekā 125,4 miljardus dolāru. Šajā summā ir ierēķināti arī BRI projekti, liecina “AidData” apkopotā informācija. Vairāk nekā 58 miljardus Krievijai aizdevusi Ķīnas Attīstības banka, bet 15 miljardus – Ķīnas “Eximbank”.

Ķīnai Krievijas enerģijas piegādes joprojām ir ļoti svarīgas, jo Krievija nodrošina ap 15% no Ķīnas naftas patēriņa un aptuveni 8% no Ķīnai nepieciešamās gāzes. Jaunie līgumi par energoresursu piegādi Ķīnai tika noslēgti februārī – vien dažas dienas pirms Krievijas diktatora noziedzīgās pavēles sākt karu Ukrainā.

Kopš kara Ukrainā sākuma oficiālā Pekina ir kritizējusi Rietumvalstis par Krievijai noteiktajām sankcijām, tomēr Ķīnas kompānijas ļoti uzmanīgi pieiet biznesa veidošanai ar Krieviju, lai arī pret tām neattiecinātu Krievijai noteiktās sankcijas.

Fudanas universitātes iegūtie dati liecina, ka Ķīna kopš gada sākuma aktīvi stiprina savas tirdzniecības saites Tuvajos Austrumos. Tā, piemēram, Saūda Arābija kļuvusi par lielāko labuma guvēju no BRI projektiem.

Pirmajā pusgadā Ķīna un Saūda Arābija panākušas vienošanos par projektiem 5,5 miljardu dolāru vērtībā. Savukārt citviet Ķīnas loma nedaudz mazinājusies. Piemēram, 2021. gadā Irāka bija lielākais labuma guvējs no BRI – noslēdzot līgumus ar Ķīnu 10,5 miljardu vērtībā.

Ķīnas mēģinājumi nostiprināt savas pozīcijas Tuvajos Austrumos ir skaidrojami ar ASV izbeigto misiju Irākā un aiziešanu no Afganistānas. ASV prezidents Džo Baidens, jūlijā viesojoties Saūda Arābijas galvaspilsētā Rijādā, sacīja, ka “ASV neaizies [no Tuvajiem Austrumiem] un neatstās vakuumu, ko aizpildīs Ķīna, Krievija vai Irāna”.

Fudanas universitātes ziņojumā teikts, ka BRI loma ir kļuvusi mazāk svarīga pasaules ekonomikā, un Ķīnas iniciatīva gluži nav “gadsimta projekts”, kā reklamēts iepriekš.

2022. gada pirmajā pusgadā tika panāktas vienošanās par 28,4 miljardu dolāru vērtām Ķīnas investīcijām un projektiem vairāk nekā 140 BRI valstīs. Pērn šis rādītājs bija par 1,2 miljardiem augstāks.

Ilgtermiņā par BRI projektiem tiek runāts, ka tie palielina finansiālo spriedzi uz vājākām ekonomikām un valdībām. Viens no visvairāk kritizētajiem piemēriem ir Šrilanka, kas ir viena no galvenajiem BRI “klientiem”, taču maijā piedzīvoja maksātnespēju.

Pētnieki neparedz, ka BRI līgumu apjoms varētu sasniegt jaunus augstumus, taču dati paredz, ka Ķīna noslēdz līgumus, kas ļauj pieeju stratēģiskiem resursiem, piemēram, minerāliem, naftai un gāzei Tuvajos Austrumos, Āfrikā un Latīņamerikā.

“BRI iniciatīva joprojām būs nozīmīga loma daudzviet pasaulē,” uzsvēra Nedopils Vans.

“Jostas un ceļa” iniciatīva (Belt and Road Initiative – BRI) ir globāla infrastruktūras attīstības stratēģija, ko 2013. gadā pieņēma Ķīnas valdība ar mērķi investēt aptuveni 70 pasaules valstīs.

BRI tiek uzskatīta par Ķīnas līdera Sji galveno ārpolitikas instrumentu. Tāpat BRI tiek uzskatīta par centrālo Sji “Lielvalsts diplomātijas” politikas elementu, kas paredz Ķīnai pieņem līderības lomu globālās norisēs un palielināt savu ietekmi un varu. Šī gada martā BRI iniciatīvai bija pievienojušās 146 valstis.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu