Pret Saeimu no valdības puses tiek izrādīta necieņa, jo trešdien, 27. jūlijā, pieprasījuma par valdības koku ciršanas lēmumu apspriešanā nepiedalās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) vai viņa deleģēts ministrs, Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē uzsvēra opozīcijas deputāti.
Tāpat kvoruma trūkuma dēļ komisija šodien nepieņēma lēmumu par pieprasījumu Ministru prezidentam Kariņam "Par Ministru kabineta ieceri steidzami palielināt mežu ciršanas intensitāti, apdraudot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un virzību uz ilgtspējīgu, līdzsvarotu mežu apsaimniekošanu".
Viens no pieprasījuma iesniedzējiem, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis sēdes sākumā aicināja atlikt dokumenta skatīšanu, jo izpildvarai nepieciešams vismaz kādā mērā cienīt parlamentu, taču tas nav noticis, jo atbildēt uz parlamentāriešu jautājumiem nav ieradies nedz Kariņš, nedz arī kāds ministrs.
Līdzīgi norādīja arī deputāts Gundars Daudze (ZZS), kurš uzsvēra, ka šodienas sēdes norise esot nelikumīga, jo atbildes uz deputātu jautājumiem būtu jāsniedz vai nu Kariņam kā pieprasījuma adresātam vai viņa deleģētam ministram.
Tāpat deputāti Edgars Kucins (S) un Inguna Rībena aicināja neturpināt sēdi, jo ir jārīkojas atbilstoši Saeimas Kārtības rullim.
Savukārt deputāts Atis Zakatistovs (JV) pauda, ka komisijas sēde neesot nelikumīga un aicināja lemt par sēdes turpināšanu. Balsojumā vairākums atbalstīja sēdes turpināšanu.
Zemkopības ministra Kaspara Gerharda (NA) biroja vadītājs Jānis Eglīts atvainojās, ka Kariņa deleģētais ministrs Gerhards nevar piedalīties sēdē, jo atrodas ārpus Latvijas. Eglīts arī plaši skaidroja valdības pieņemto lēmumu attiecībā uz koku ciršanas nosacījumiem.
Sēdes beigās balsojumā nebija kvoruma, tāpēc lēmuma pieņemšanu komisijas vadītājs Ivars Puga (NA) pārcēla uz septembri.
LETA jau vēstīja, ka ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība 21.jūnijā vienojās par grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā, kas pieļaus jaunāku mežu izciršanu.
Zemkopības ministrijā skaidro, lai arī cirtes caurmēra samazinājums paplašinās meža teritorijas, kurās būs potenciāli iespējama galvenā cirte, izvirzot pastiprinātas prasības meža atjaunošanai, tas ir, stādot augstvērtīgu meža reproduktīvo materiālu, kas ir finansiāli ietilpīgs, netiek prognozēts, ka mežizstrādes apjoms būtiski palielināsies.
Ministrijā pauž, ka grozījumu efekts būs novērojams ilgākā termiņā, jo aktīvo mežu īpašnieku vidū veicinās produktīvu mežaudžu veidošanu ar saimnieciski vērtīgām koku sugām, turklāt ar tādu stādmateriālu, kas vairāku desmitgažu garumā izstrādāts sadarbībā ar Latvijas mežzinātniekiem.
Savukārt opozīcijas deputāti norāda, ka Latvijas vides organizācijas paudušas satraukumu par Ministru kabineta pieņemtajiem grozījumiem. "Saeimas deputāti atgādina, ka šie grozījumi jau divreiz apstādināti sabiedrības spiediena dēļ, tagad tie tiek virzīti vēlreiz. Tas ir pretrunā arī ar Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) solījumu, ka šie noteikumu grozījumi netiks skatīti valdībā, kamēr nebūs panākta vienošanās starp dabas aizsardzības organizācijām un meža nozari," uzsvērts pieprasījumā.
