S, 13.08.2022.

Ieskats nākotnes darbā jeb kā četru dienu darba nedēļa ietekmē strādājošos

TVNET | FINANCENET
Ieskats nākotnes darbā jeb kā četru dienu darba nedēļa ietekmē strādājošos
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 1
Foto: Unsplash

Visā pasaulē pēdējo divu gadu laikā aktuāla ir pandēmija, kā dēļ nācies mainīt savus darba paradumus (tā rezultātā ļoti daudzi strādājošie ir izdeguši), turklāt pašlaik nākas cīnīties arī pret rekordaugstās inflācijas radītajām sekām, kas “apēd” nozīmīgu daļu algas. Tikmēr, meklējot nākotnes darba modeli, daudzviet tiek testēta četru dienu darba nedēļa.

CNN vēsta, ka Lielbritānijā iepriekšējos divus mēnešus tūkstošiem cilvēku strādāja četras dienas nedēļā, saņemot tādu pašu algu kā iepriekš. Ļoti iespējams, ka tas var palīdzēt sākt jaunu ēru nodarbinātības jomā.

Tas ir lielākais četru dienu darba nedēļas tests pasaulē līdz šim. Runājot par aizvadītajiem diviem mēnešiem, daudzi strādājošie norādījuši, ka viņi jūtas laimīgāki, veselīgāki un turklāt – ir izdevies kļūt produktīvākiem.

Pozitīvas pārmaiņas dzīvē

Lisa Džilberta ir aizdevumu pakalpojumu menedžere “Charity Bank” Anglijas dienvidrietumos. Viņa jauno rutīnu dēvē par fenomenālu.

“Es varu patiesi izbaudīt savu nedēļas nogali, jo tagad ir piektdiena, ko varu veltīt mājas darbiem, kā arī citiem sīkumiem. Ja es gribu doties ilgākā pastaigā ar savu māti, man vairs tas nav jādara, jūtoties vainīgai,” saka Džilberta.

Sieviete aprūpē savu dēlu un abus cienījamā vecumā esošos vecākus. Papildu brīvdiena nozīmē, ka viņa var vairāk laika veltīt ģimenei.

Lielbritānijā īstenotā pilotprogramma ilgs sešus mēnešus, un tajā ir iesaistīti vairāk nekā 3300 strādājošo no 70 uzņēmumiem. Programmas dalībniekiem tiek ļauts strādāt četras darba dienas nedēļā, taču – viņiem jāsaglabā tāda pati produktivitāte, kā strādājot piecas dienas. Arī alga tiek maksāta tāda pati, kā par piecu darba dienu nedēļu.

Programmu vada bezpeļņas organizācijas “4 Day Week Global”, “Autonomy”, kā arī Kembridžas, Oksfordas universitāšu un Bostonas koledžas pētnieki.

Pētnieku uzdevums būs noteikt, kāda ietekme ir jaunajai rutīnai uz produktivitātes līmeni, dzimumu līdztiesību, darba vidi un strādājošā labsajūtu. Novembra beigās kompānijām būs jāizlemj – atstāt četru dienu darba nedēļu vai no tās atteikties. Džilberta gan norāda, ka “nav ko vairs lemt – jaunā kārtība ievieš pozitīvas pārmaiņas dzīvē”.

Patiess haoss

Pāreja uz četru dienu darba nedēļa gan nav notikusi tik gludi kā gribētos. Londonas sabiedrisko attiecību aģentūras “Unity” pārstāve Samanta Lousija CNN atklāja, ka pirmā nedēļa ir bijiusi “patiess haoss”, jo viņas kompānijas darbinieki nebija gatavi īsākam darba laikam.

“Būšu pavisam godīga – pirmās divas nedēļas bija tiešām haotiskas. Es sāku domāt, ka pieļaujam lielu kļūdu. Arī es pati nesapratu, kā pielāgoties,” sacīja Lousija.

Tomēr viņas komandai ātri izdevās atrast veidu, kā pielāgoties jaunajai situācijai. Pašlaik uzņēmums ir aizliedzis visas iekšējās sapulces, kas ir garākas par piecām minūtēm. Tikšanās ar klientiem nedrīkst būt ilgākas par 30 minūtēm. Turklāt ir ieviesta “luksofora sistēma” - katram strādājošajam uz galda ir neliels luksofors. Ja tā gaisma ir uzlikta uz zaļu, tad tas nozīmē, ka kolēģis ir pieejams sarunām. Ja dzeltena gaisma – tad kolēģis ir aizņemts, bet var pievērst uzmanību kam citam, bet sarkana gaisma nozīmē, ka kolēģi nedrīkst traucēt.

Lousija stāstīja, ka ceturtajā nedēļā uzņēmums jau pilnībā adaptējies jaunajā sistēmā, tomēr pastāv iespēja, ka pēc izmēģinājuma perioda beigām kompānija atgriezīsies pie piecu dienu darba nedēļas. Tas ir gadījumā, ja atklāsies, ka produktivitātes līmenis nav bijis tik labs kā cerēts.

“Ir aptuveni 25% iespējamība, ka mēs neturpināsim četru dienu darba nedēļas režīmu. Bet pašlaik mūsu komanda ļoti aktīvi cīnās, lai neatgrieztos pie piecām darba dienām,” teica Lousija.

Gluži kā bibliotēkā

Līdz jūlijam Islande bija veikusi lielāko četru dienu darba nedēļas izmēģinājumu pasaulē. Laika posmā no 2015. līdz 2019. gadam vairāk nekā 2500 sabiedriskā sektora darbinieki piedalījās divos izmēģinājumos. Šajos testos noskaidrots, ka strādāšana par vienu dienu īsāku periodu nenozīmē produktivitātes krišanos. Tieši otrādi – strādājošo labsajūta ir pamatīgi uzlabojusies.

Anglijas ādas kopšanas līdzekļu ražotāja “5 Squirrels” vadītājs Gerijs Konrojs norāda, ka uzņēmumā ir ieviests “dziļais darba laiks”, kas ļauj darbiniekiem saglabāt produktivitāti. Tas nozīmē, ka katras divas stundas no rīta un divas stundas pēcpusdienā Konroja uzņēmuma darbinieki ignorē e-pastus, zvanus un cita veida ziņapmaiņu, pilnībā koncentrējoties uz saviem projektiem.

“Visa darba vieta kļūst gluži kā bibliotēka – iestājas klusums un katrs var veltīt laiku tikai savam darbam un saviem projektiem,” pauda Konrojs.

“Asana” pērn veiktajā pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 10 000 strādājošo, noskaidrots, ka 58% strādājošo ik dienas velta laiku “darbam darba dēļ”.

Respektīvi, ir dienas, kad strādājošie lielāko daļu laika pavada, atbildot uz e-pastiem un apmeklējot sapulces, bet mazāk laika veltot saviem tiešajiem darba pienākumiem.

Konrojs teica, ka iepriekš viņa kompānijā sapulces nereti bija kā “pļāpātava”, bet tagad ir noteikts ierobežojums – sapulce nedrīkst būt ilgāka par 30 minūtēm un tai jābūt ārpus “padziļinātā darba laika”. Šāda grafika ieviešana ir pārspējusi jebkādas cerības.

“Komanda ir sākusi apzināties, ka, ierobežojot laiku, kas netiek veltīts tiešajiem darba pienākumiem, ir iespējams strādāt daudz labāk un produktīvāk,” tā Konrojs.

21. gadsimtam atbilstošs

Papildu darba diena ir ļāvusi daudziem strādājošajiem pievērsties jauniem hobijiem, kā arī piepildīt dažādus ilgtermiņa mērķus vai arī vienkārši vairāk laika ieguldīt savās personiskajās attiecībās. Izmēģinājuma dalībnieki brīvajā laikā sākuši pievērsties savām kulinārijas prasmēm, brīvprātīgajam darbam, makšķerēšanai, mūzikas instrumentu spēlēšanai un citām aktivitātēm.

“Unity” pārstāve Emīlija Morisone lielāko daļu no savas dzīves pieaugušā vecumā ir cīnījusies ar trauksmi, un pārmaiņas ir ļāvušas viņai uzlabot savu dzīves kvalitāti.

“Tagad, kad man ir vairāk laika sev un mazāk stresa brīvdienās, man ir izdevies uzlabot savu garīgo veselību. Tas man katru jauno darba nedēļu ļauj sākt ar pozitīvāku attieksmi un strādāt ar mazāku stresa līmeni,” teica Morisone.

Vairāk nekā divi gadi pandēmijā ir ietekmējuši strādājošo garīgo veselību - “McKinsey” pērn veiktā pētījumā noskaidrots, ka aptuveni puse no 5000 strādājošajiem visā pasaulē lielākā vai mazākā mērā piedzīvojuši izdegšanu.

Tieši tāpēc daudzi uzņēmumi arī piekrituši iesaistīties četru dienu darba nedēļas pilotprojektā, jo tas ļauj “mazināt milzīgo izdegšanas problēmu strādājošo vidū”.

Tikmēr “Charity Bank” mārketinga un komunikācijas direktors Marks Holands norāda, ka viņš brīvdienu izmanto, lai uzlabotu savu veselību un fizisko stāvokli.

“Papildu brīvdienās dodos garos braucienos ar velosipēdu, sekoju līdzi savai veselībai, tāpat pavadu nedēļas nogali kopā ar ģimeni un daru dažādas mājas lietas,” teica Holands un piebilda, ka banka diez vai atgriezīsies pie piecu dienu darba nedēļas.

“Piecu dienu darba nedēļa bija 20. gadsimta koncepts, kas 21. gadsimtā vairs neiederas,” piebilda Holands.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu