"Nedēļas fokusā" psihiatrs Artūrs Utināns ⟩ "Mums ir jāpieprasa nevis banāni, bet gan partijas, kas nebaidās pašattīrīties!"

"Mums ir jāpieprasa nevis banāni, bet gan partijas, kas nebaidās pašattīrīties!"
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 1
Foto: Pilt videost

Kas ir kritiskā domāšana, ko tik bieži piesauc mediji un politiķi? Kā kritisko domāšanu lietot priekšvēlēšanu laikā? Par to TVNET raidījumā “Nedēļas fokusā” stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents, psihiatrs Artūrs Utināns.

“Kritiskā domāšana ir objektīva domāšana - pretēji subjektīvai, kas ir intuitīva domāšana un iet kopā ar emocijām. Arī neapzinātām. Subjektīva domāšana, piemēram, ir “man patīk/nepatīk šis politiķis”, kas balstās sajūtās. Bet kritiskajā domāšanā vadīšanās notiek pēc faktiem, un tā ir jāapgūst, jo tā bieži vien ir pretēja mūsu intuīcijai,” skaidro eksperts.

Pirmsvēlēšanu laikā nereti uz politiskās skatuves parādās dažādu nozaru pārstāvji un eksperti, kuru teiktajā sabiedrība kopumā ieklausās, taču būtu uzmanīgi jāizvērtē šādu ekspertu teiktais par politiskajiem procesiem. “Tas strādā arī otrā virzienā, proti, var parādīties zināma politiskā ieinteresētība par zinātnieka pārstāvēto nozari. Ne velti zinātniekiem rakstu beigās ir jānorāda, ka viņiem nav personīgās ieinteresētības par labu konkrētajam pētījumam,” tā Utināns.

Vaicāts, vai pirmsvēlēšanu laikā pastāv kāds “domas higiēnas ceļš”, speciālists norāda, ka jāņem vērā kritiskā domāšana pašam pret sevi, kā arī rūpīgi jāizvērtē partiju dotie solījumi. Nereti cilvēki mēdz uzķerties uz tādiem solījumiem, kas tīri psiholoģiski iekvēlina vēlmi pēc personīgiem labumiem, piemēram, lielākas algas, neizsverot, ka konkrētais solījums nemaz nav izpildāms. Tāpat novērojami arhaiskās domāšanas aspekti, kas cilvēkam, iespējams, pašam nemanot, liek nosliekties par labu vienam vai otram kandidātam, piemēram, izvēle krīt par labu izskatīgākiem un harismātiskiem līderiem.

Kas jāņem vērā, pētot partiju priekšvēlēšanu solījumus un debates? “Ir jāsaprot, ka partijas, lai tās darbotos ētiski, ir jāveido. Lielākajam spiedienam ir jābūt uz uzvedības ētiku - vai partijām ir ētikas kodekss un kas tajā aprakstīts? Vai partijas biedri ievēro šo kodeksu, un kas draud biedriem par kodeksa neievērošanu? Kā partija izturas, ja kādam no tās biedriem pēc likuma jāatkāpjas no amata? Jāizdara spiediens uz partijām, lai tās ievēro ētikas un demokrātiskas valsts principus,” skaidro Utināns. “Tāpat jāskatās, cik lielā mērā partijas dalībnieki ļauj sevi kritizēt - analītiski un pamatoti. Pirms iepriekšējām vēlēšanām vienā no Jāņa Dombura raidījumiem aicināju politiķus nosaukt savas sliktās īpašības - nedzirdēju nevienu sakarīgu atbildi! Ja cilvēks nespēj atzīt savus trūkumus, viņš nespēj mainīties. Taču mums vajadzētu, lai partija un tās biedri spētu mainīties - pašattīrīties un spētu darboties pēc iespējas godīgāk. Bet mums nav jāgaida, kad parādīsies godīgie politiķi, - mums kā sabiedrībai tādi ir jāpieprasa!”

Tāpat nereti novērojams fakts, ka vēlētājs pieprasa ātros risinājumus, bet tas ne vienmēr strādā. “Reizēm dzirdam, ka vēlētājs saka: “Es esmu vīlies šajās vēlēšanās - politiķi netur solījumus!” Nav jāgaida, ka elite mūs nemānīs. Krāpšanās un melošana ir cilvēka sastāvdaļa. Skaidrs, ka politiķi mānīsies un melos, bet jāizdara spiediens, lai politika paliktu tīrāka. Pagaidām šādu spiedienu sabiedrībā nemanu,” secina eksperts.

MAF logo
MAF logo Foto: MAF

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Nedēļas fokusā" saturu atbild TVNET GRUPA.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais