Veselīga pārtika un dabiska vide dzīvniekiem - kā strādā bioloģiskā lauksaimniecība? (1)

Kas ir bioloģiskā lauksaimniecība?

Bioloģiskā lauksaimniecība ir saimniekošana ar dabiskām metodēm, neizmantojot ķīmiski sintezētas vielas - gan pesticīdus, gan minerālmēslus. Stingri ierobežota ir arī antibiotiku izmantošana. Bioloģiskās lauksaimniecībās augsne ir dabiska un ar daudzveidīgu floru un faunu. Tā pati spēj tikt galā ar slimībām un dažādiem kaitēkļiem. Latvijā ar to nodarbojas vairāk nekā 4000 uzņēmēji.

Bioloģiskas lauksaimniecības produkti ir piens un piena produkti, gaļa, dārzeņi, augļi un ogas, graudaugi un graudaugu izstrādājumi, tējas, medus un citi.

Bioloģiski sertificēta pārtika tiek audzēta bioloģiski sertificētā saimniecībā. Kā veikalā atpazīt šādu pārtiku? Jāmeklē Eiropas Savienības (ES) bioloģiskais marķējums - zaļā ekolapiņa.

Zaļā ekolapiņa apliecina, ka ir pārbaudīta produkta izcelsme - kur un kādos apstākļos augi un dzīvnieki ir audzēti, no kurienes iegūtas sēklas un stādi. Tāpat tā apliecina, ka iespējams izsekot visus produkta dzīves cikla posmus.

Kādi ir bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas mērķi?

Svarīgi ir ilgtermiņā uzturēt auglīgu augsni, sniegt ieguldījumu vides un klimata aizsardzībā un turēt dzīvniekus brīvā vidē, ievērojot labturības principus. Tāpat, attīstot bioloģisko lauksaimniecību, vietējā produkcija tiek izplatīta dažādās ES valstīs, kā arī tiek saglabātas apdraudētas un vietējās šķirnes.

Uz kādiem principiem balstās bioloģiskā lauksaimniecība?

Dzīvie organismi augsnē tiek uzturēti un bagātināti. Tāpat tiek uzturēta augsnes stabilitāte, ūdensietilpība un bioloģiskā daudzveidība, tiek novērsta un ierobežota augsnes erozija, sablietēšanās. Izmantojot neatjaunojamos resursus un ārējos resursus, tas tiek ierobežots līdz minimumam.

Bioloģiskās lauksaimniecības izmanto tādas sēklas un dzīvniekus, kam ir augsta ģenētiskā daudzveidība, izturība pret slimībām, ilgmūžība, pielāgošanās augsnes un klimatiskajiem apstākļiem. Augu un dzīvnieku izcelsmes atkritumi un blakusprodukti tiek otrreizēji izmantoti par resursiem augkopībā un lopkopībā.

Bioloģiskie lauksaimnieki nodarbojas ar lopkopību, kas ir piemērota konkrētajai vietai un ir saistīta ar zemi. Dzīvniekiem ir iespēja uzturēties ārpus telpām, doties ganībās. Tiek uzlabota to imūnsistēma un stiprināta dabiskā aizsardzība pret dažādām slimībām. Dzīvniekus baro ar bioloģisku barību, tās sastāvs ir lauksaimnieciskas izcelsmes, kas iegūts bioloģiskajā ražošanā. Izmantotas arī dabīgas nelauksaimnieciskas izcelsmes vielas. Mazuļus baro ar pienu.

Kādēļ izvēlēties bioloģisku pārtiku?

• Tas ir veids, kā atbalstīt vietējos ražotājus - lielākoties mazas saimniecības.
• Bioloģiskas pārtikas audzēšanā nav izmantoti pesticīdi un citas ķīmiskas vielas - tātad mazāks vides piesārņojums.
• Bioloģiski audzēti dzīvnieki dzīvo mierīgā un brīvā vidē - tiem ir pastaigu laukumi un dabiska vide, bioloģiska barība, tie nav iesprostoti būros un kūtīs.
• Bioloģiskā pārtikā nav ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) jeb organismu, kuru gēni ir mainīti.

Bioloģisku pārtiku iespējams iegādāties gan lielveikalos, piemēram, "Rimi", "Maxima" un "Sky", gan zemnieku tirdziņos, pārstrādes uzņēmumos un ekoveikalos. No piena produktiem pieejams piens, kefīrs, jogurti, sviesti un sieri. Veikalos nopērkama arī graudaugu produkcija, milti, sēklu un kviešu maize, rupjmaize. Pircējiem tiek piedāvātas arī dažādas tējas, medus. Gadiem ejot, produktu cenu atšķirība starp konvencionālu produktu un bioloģiski sertificētu produktu cenām ir mazinājusies.

Ceļš uz bioloģisko lauksaimniecību

Lai iegūtu bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu, nepieciešams iesniegt pieteikumu sertificēšanas institūcijā - "Sertifikācijas un testēšanas centrs" vai biedrībā "Vides kvalitāte". 

Pēc pieteikuma jāaizpilda dokumentu formas, jāparaksta līgums un deklarācija. Pēc tam nepieciešams reģistrēties kā nodokļu maksātājam. Tālāk neatkarīgs inspektors dodas pārbaudīt saimniecību. Pozitīva atzinuma rezultātā tiek izsniegta izziņa par bioloģiskās lauksaimniecības uzsākšanu. Nepieciešams ievērot visus bioloģiskās lauksaimniecības kritērijus, taču nevar izmantot ekolapiņas marķējumu. Otrajā gadā saimniecība saņem sertifikātu par pārejas periodu uz bioloģisko lauksaimniecību.

Tāpat nepieciešams apgūt pamatiemaņas bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanā. Tas notiek apmācību kursos par bioloģiskās lauksaimniecības praksi un metodēm 160 stundu garumā. Kursus piedāvā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC), Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mūžizglītības centrs, kā arī "Sertifikācijas un testēšanas centrs".

Kā tiek kontrolētas bioloģiskās lauksaimniecības?

Bioloģiskās lauksaimniecības tiek kontrolētas nepārtraukti, tiek pārbaudīti procesi. Reizi gadā uzņēmumu vai saimniecību pārbauda uz vietas - neatkarīgs inspektors aplūko laukus, dzīvnieku turēšanas apstākļus, graudu uzglabāšanu, kā arī pārbauda, vai laukos nav redzamas tehnikas nospiedumi, piemēram, no agroķimikāliju smidzināšanas. Tāpat tiek pārbaudīta grāmatvedība un dokumenti par pārdošanas apjomiem un iepirkumiem.

Tiek analizēti arī produkti - piens, medus, dārzeņi, augļi, graudaugi. Analīzes veic Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR". Augu un augsnes paraugus ievāc Valsts augu aizsardzības dienests, pārbaudes veic arī Pārtikas un veterinārais dienests. Lauksaimniecības subsīdijas administrē Lauku atbalsta dienests.

Ja pārbaudes laikā inspektors atklājis pārkāpumus, bioloģiskā lauku saimniecība tiek brīdināta, noteikts pārbaudes laiks un apturēta sertifikāta darbība. Ja arī pēc pārkāpumu konstatēšanas tie turpinās, sertifikāts tiek anulēts. Šādā gadījumā zemniekam ir jāatmaksā subsīdijas no ES, kas saņemtas iepriekšējā periodā.

Zemkopības ministrijas atbalsts - būtisks pienesums lauksaimniekiem

Eiropas Komisijas mērķis līdz 2030. gadam ir panākt, ka 25% lauksaimniecības zemes tiek izmantoti bioloģiskajā lauksaimniecībā. Arī šogad Zemkopības ministrija (ZM) ar līdzšinējām atbalsta likmēm un finansējumu 70 miljonu eiro apmērā (2021. un 2022. gadam) turpina atbalstīt bioloģisko lauksaimniecību.

Arī pēc 2023. gada tiks turpināts atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai, novirzot 20,6% no lauku attīstības finansējuma. Ministrija centīsies panākt, lai līdz 2027. gadam Latvijā vismaz 20% lauksaimniecībā izmantojamās zemes jeb 398 tūkstoši hektāru būtu izmantoti bioloģiskajā lauksaimniecībā.

No nākamā gada bioloģiskajiem lauksaimniekiem būs plašas iespējas saņemt atbalstu ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) Stratēģiskā plāna laikā dažādos atbalsta pasākumos gan par apsaimniekoto zemi, gan ieguldījumiem lauku saimniecību attīstībā un pārstrādē, gan zināšanu pilnveidošanas un pieredzes apmaiņas pasākumos.

Lauku attīstības agrovides pasākuma "Bioloģiskā lauksaimniecība" laikā iecerēts novirzīt finansējumu 155 miljonu eiro apmērā bioloģiskajiem lauksaimniekiem. Aptuveni 99,6 miljoni eiro lānoti par bioloģiski apsaimniekotām platībām, audzējot labību, tehniskās kultūras, dārzeņus un ilggadīgos stādījumus. Aptuveni 56,3 miljoni eiro plānoti maksājumam par dzīvniekiem. Bioloģiskais piena lopkopības sektors sniedz būtisku ieguldījumu amonjaka emisiju samazinājumā salīdzinājumā ar citiem lopkopības sektoriem.

Iecerēts atbalstu sniegt arī tādām bioloģiskām saimniecībām, kas bioloģiskās lauksaimniecības metodes izmanto daļā no saimniecības. Bioloģiskie biškopji varēs saņemt atbalstu par bioloģiskajām bišu saimēm, ja apsaimnieko minimālo saimju skaitu - vismaz 20 saimes. Tie saņemtu aptuveni 3,6 miljonus eiro.

Raksts tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda materiālu atbalstu