EP cilvēktiesību komisāre aicina Latviju izmeklēt iespējamos cilvēktiesību pārkāpumus uz valsts robežas ar Baltkrieviju

TVNET/LETA
EP cilvēktiesību komisāre aicina Latviju izmeklēt iespējamos cilvēktiesību pārkāpumus uz valsts robežas ar Baltkrieviju
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 3
Foto: EPA/Scanpix

Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāre Duņa Mijatoviča aicinājusi Latvijas varasiestādes rūpīgi izmeklēt iespējamos migrantu cilvēktiesību pārkāpumus uz robežas ar Baltkrieviju.

Komisāre vēstulē iekšlietu ministram Kristapam Eklonam paudusi, ka viņai nopietnas bažas radījušas ziņas, ka bēgļiem, patvēruma meklētājiem un migrantiem vardarbīgi liegts iekļūt Latvijā, viņi turēti nehumānos apstākļos mežā un viņiem liegta piekļuve patvēruma procedūrai, kā arī viņi piespiesti parakstīt deklarācijas par brīvprātīgu atgriešanos Baltkrievijā, kas novedis arī pie sūdzību iesniegšanas Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Latvija jau aptuveni gadu veic pasākumus, lai valstī neielaistu migrantus no Baltkrievijas. Migrantu kustību pārsvarā veido cilvēki no Tuvajiem austrumiem. Kā uzsver Latvijas puse, šo cilvēku kustību pār robežu mērķtiecīgi ir organizējis Baltkrievijas valdošais režīms kā hibrīdkara operāciju pret mūsu valsti.

"Ņemot vērā nopietnos apgalvojumus par Latvijas valsts robežsardzes un speciālo robežpatruļas vienību pārkāpumiem, es mudinu Latvijas varasiestādes pēc iespējas ātrāk nodrošināt, ka tiek veikta neatkarīga un rūpīga izmeklēšana par izturēšanos pret cilvēkiem, kuri mēģinājuši iekļūt Latvijā no Baltkrievijas, kā rezultātā tiktu piemērota pilna atbildība par jebkādiem pārkāpumiem, kas varētu būt notikuši," teikts Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāres vēstulē, kas datēta ar 29.jūliju.

Mijatoviča aicinājusi Latvijas varasiestādes garantēt pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, starptautisko organizāciju darbiniekiem un medijiem piekļuvi pierobežas teritorijām, lai nodrošinātu adekvātu humāno palīdzību un juridisko palīdzību visiem cilvēkiem, kam tā nepieciešama, un veicinātu sabiedrības kontroli pār cilvēktiesību situāciju reģionā.

Vēstulē norādīts, ka ārkārtējā situācija, kas 2021.gada 11.augustā tika izsludināta četrās pašvaldībās, kas robežojas ar Baltkrieviju, un ir spēkā līdz 2022.gada 10.augustam, mazinājusi iespējas izsekot līdzi pasākumiem, kas tiek īstenoti pierobežā, kā arī ievērojami kavējusi palīdzības organizāciju darbu.

Mijatoviča uzsvērusi, ka Latvijas atbildība ir aizsargāt robežas veidā, kas pilnībā atbilst Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, un norādījusi uz dokumentu, kurā viņa izklāstījusi rekomendācijas, ko valstis var darīt un kas tām jādara, lai nodrošināta visu imigrantu, arī nelegālo, cilvēktiesību ievērošanu.

Aģentūras LETA rīcībā esošajā Eklona atbildes vēstulē teikts, ka Valsts robežsardzes struktūrvienībās un citās iestādēs, kas izvietotas teritorijā, kurā ir izsludināta ārkārtējā situācija, netiek pieņemti personu iesniegumi par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu. Minētā norma bija vērsta nevis uz tiesību atņemšanu iesniegt pieteikumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu pēc būtības Latvijas teritorijā kopumā, bet gan tās mērķis bija uz laiku mainīt to teritoriju loku, kur attiecīgos pieteikumus varēja iesniegt.

Rīkojums par ārkārtējo situāciju tādējādi neierobežo personu tiesības likumīgi ieceļot Latvijā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jeb, izmantojot noteiktās robežšķērsošanas vietas, kurās Valsts robežsardze izsniedz vienreizējas vienotās vīzas un vīzas ar ierobežotu teritoriālo derīgumu.

Tādējādi jebkurai personai, kas ieradās robežšķērsošanas vietā, tostarp Latvijā, bija vienlīdzīgas tiesības pamatot atļauju ieceļot valstī, kas var tikt pausta gan dokumentāri, gan tostarp vārdiski, piemēram, norādot uz attiecīgajiem apstākļiem, un tādējādi vienlīdzīgi saņemt atļauju ieceļot valstī, uzsver Eklons.

Vienlaikus, kā to paudusi arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT), princips par likumīgu ieceļošanu nav absolūts, un no tā var tikt izdarīta atkāpe, ja persona spēj objektīvi pamatot apstākļus, kādēļ tā nešķērso valsts robežu tai paredzētajās vietās, piemēram, pastāv tūlītējas vajāšanas draudi valstī, no kuras tā mēģina ieceļot.

Attiecīgi katrā individuālajā gadījumā ir objektīvi vērtējami personas norādītie apstākļi, to būtiskums, tūlītējais raksturs, nosakot samērīgumu ar likumīgas ieceļošanas neievērošanu. Konstatējot, ka personas norādītie objektīvie apstākļi ir pamatoti, personai, ievērojot neizraidīšanas principu, sniedzama atļauja ieceļot valstī.

Par objektīviem apstākļiem, kas būtu pamats attaisnot likumīgas ieceļošanas neievērošanu, nav uzskatāma, piemēram, tikai personas klātbūtne robežzonā, kurā nav robežšķērsošanas vieta, bez jebkāda veida objektīvi pamatotas norādes par nepieciešamību tūlītēji ieceļot valstī, kā arī tikai situācijas izmantošana, kad skaitliski liels daudzums personu vēlas ieceļot valstī vienlaikus, tādējādi attiecīgi radot valstij iekšējās drošības un sabiedriskās kārtības apdraudējumu, teikts atbildes vēstulē.

Ņemot vērā minēto, ikviens gadījums, kad persona ārkārtējās situācijas laikā vēlas nelikumīgi šķērsot Latvijas - Baltkrievijas robežu, tiek vērtēts individuāli, ņemot vērā neizraidīšanas un citus Latvijai saistošajās cilvēktiesību normās, kā tās interpretējušas starptautiskās institūcijas, ietvertos principus, uzsver ministrs.

Tāpat Eklone vēstulē teikts, ka līdz šim brīdim nav konstatēts neviens gadījums, kad Valsts robežsardzes, Nacionālo bruņoto spēku vai Valsts policijas pārstāvji galējās nepieciešamības situācijā būtu pielietojuši fizisku spēku vai arī speciālos līdzekļus. Tāpat Valsts robežsardzē nav saņemtas sūdzības par fiziskā spēka un speciālo līdzekļu pielietošanu no personām, kuras mēģinājušas nelikumīgi šķērsot robežu.

Papildus tam vēstulē teikts, ka uz robežu nepieciešamības gadījumā tiek izsaukts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, kas veic personu veselības stāvokļa pārbaudi. Valsts robežsardzes rīcībā nav informācijas par to, ka šajos apstākļos personām būtu konstatēti miesas bojājumus, kuri varētu būt radušies Valsts robežsardzes, Nacionālo bruņoto spēku vai Valsts policijas darbinieku rīcības rezultātā.

Vienlaikus vēstulē norādīts, ka fiziska spēka pielietošana ir galējs līdzeklis, līdz ar to tā pielietošanas nepieciešamība un samērīgums ir vērtējams katrā konkrētajā gadījumā individuāli un šo tiesību pielietošana ir atkarīga no konkrētās situācijas.

Attiecībā uz patvēruma pieteikumu iesniegšanas procedūras uzraudzību un personu brīvprātīgu izceļošanu Eklona vēstulē norādīts, ka Latvijas Cilvēktiesību centra novērotājam ir tiesības apmeklēt un veikt novērošanas aktivitātes Valsts robežsardzes Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centros.

Tāpat likumā ir paredzēti gadījumi, kuros izraidāmajiem ārzemniekiem un patvēruma meklētājiem ir tiesības saņemt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību. Gadījumos, kad izraidāmais ārzemnieks vai patvēruma meklētājs ir aizturēts un izmitināts centros, minētās juridiskās palīdzības sniedzējiem netiek liegta iespēja apmeklēt centru juridiskās palīdzības sniegšanas nodrošināšanai.

Katram aizturētajam ārzemniekam, gan aizturētajam patvēruma meklētājam, atrodoties centros, ir tiesības satikties ar ģimenes locekļiem vai radiniekiem, kā arī biedrību un nodibinājumu, starptautisko organizāciju pārstāvjiem.

Tāpat Valsts robežsardze veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu to, ka Latvijas Cilvēktiesību centra novērotāji var novērot patvēruma pieteikumu iesniegšanu robežšķērsošanas vietās, turpmākās darbības attiecīgajā iestādē, kas saņēmusi patvēruma pieteikumu, attiecīgo personu uzņemšanas un izmitināšanas apstākļus un attiecīgo tiesību aktu prasību atbilstību saistībā ar attiecīgajām personām.

Eklons atzīmē, ka saskaņā ar Imigrācijas likumu Tiesībsargs ir tiesīgs apmeklēt piespiedu izraidīšanai pakļauto aizturēto ārzemnieku izmitināšanas vietā, kā arī novērošanas procesā pavadīt izraidāmo ārzemnieku līdz izceļošanas punktam. Tiesībsarga biroja pārstāvji vairākkārt apmeklējuši gan pierobežas teritorijas un neviena apmeklējuma laikā robežsardze nesaņēma pārmetumus par tiesību normu pārkāpumiem no Tiesībsarga biroja.

Attiecībā uz informāciju, ka ārzemnieki ir spiesti parakstīt brīvprātīgās atgriešanās deklarācijas, robežsardzē nav saņemtas sūdzības par brīvprātīgās atgriešanas deklarāciju parakstīšanu piespiedu kārtā.

Patlaban, ārkārtējās situācijas laikā, pierobežas joslā gar valsts robežu ir uz laiku ierobežota terminēto caurlaižu izsniegšana, taču robežsardze veic izņēmumus attiecībā uz plānotām un organizētām mediju vizītēm, īslaicīgi izsniedzot terminēto caurlaidi uz konkrētā apmeklējuma laiku.

Mediju atrašanās valsts robežas tuvumā pieļaujama stingrā robežsargu uzraudzībā un tikai un vienīgi ievērojot robežsargu norādījumus. Pērn laikā no augusta līdz decembrim aptuveni 20 reizes robežu apmeklēja masu mediju pārstāvji.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu