C, 29.09.2022.

Problēma vai iespēja? Puse fosilo rezervju pieder vien 10 finanšu institūcijām

TVNET | FINANCENET
Problēma vai iespēja? Puse fosilo rezervju pieder vien 10 finanšu institūcijām
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Reuters / Scanpix

Aptuveni puse no visā pasaulē pieejamajām fosilo kurināmo rezervēm pieder vien desmit finanšu institūcijām, atklāts Kanādas Vaterlū universitātes veiktā pētījumā.

Pētnieki savā darbā analizējuši pasaulē lielāko ogļu, naftas un gāzes kompāniju datubāzi “Carbon Underground 200” (CU200), lai noskaidrotu, kam pieder lielākās fosilo kurināmo rezerves.

Secināts, ka šajā datubāzē iekļautās kompānijas pārvalda 98% no pasaulē zināmajām fosilo kurināmo rezervēm. Ja visas rezerves tiktu vienlaicīgi sadedzinātas, tas izdalītu 674 gigatonnas oglekļa. Tas ir trīs reizes vairāk nekā iepriekš noteiktais oglekļa emisiju limits, kas nepieciešams, lai nepieļautu globālās vidējās gaisa temperatūras palielināšanos par 1,5 grādiem un novērstu postošākos klimata pārmaiņu scenārijus.

Pētot CU200 sarakstu, pētnieki secinājuši, ka tikai desmit institūcijas pārvalda 49,5% no fosilo kurināmo rezervēm. Respektīvi, tās ir kompānijas, kas investējušas naudu tādos uzņēmumos kā “Saudi Aramco”, “ExxonMobil” un citās.

“Ja mums izdodas mazināt pieprasījumu pēc fosilā kurināmā, lidojot mazāk un atslēdzot gaisa kondicionierus, tas ir ļoti labi. Mums tā jāturpina. Tomēr mums ir arī jāmazina fosilo kurināmo produktu ražošana, ko būtiski veicina šo desmit lielo investoru ieguldījumi. Neierobežojot fosilo kurināmo izmantošanu, mums neizdosies iekļauties izmešu limitā un izvairīties no katastrofas,” sacīja galvenais pētnieks Truzars Dordi.

10 finanšu institūcijas, kas pārvalda fosilo kurināmo rezerves

Jaunajā pētījumā atklāts, ka galvenie investori fosilo kurināmo nozarē ir valdības un prominentas amerikāņu investīciju kompānijas.

Šo institūciju vidū ir “Blackrock”, “Capital Group”, “Dimensional Fund Advisors”, “Fidelity Investments”, Indijas valdība, Saūda Arābijas Karaliste, “Life Insurance Corporation”, “Norges Bank”, “State Street” un “Vanguard”.

Šiem investoriem ir milzīga ietekme visā fosilo kurināmo industrijā. Turklāt interesanti, ka Saūda Arābija un Indija abas 2015. gadā parakstīja Parīzes vienošanos, kas paredzēja rīkoties, lai mazinātu klimata pārmaiņu radītās sekas.

CU200 saraksts liecina, ka 2020. gada beigās lielākās naftas un gāzes rezerves bijušas “Saudi Aramco” īpašumā, kas spējīgas radīt 107 gigatonnas izmešu. Otrajā vietā seko Krievijas “Gazprom” un “Rosņetfj”.

Tikmēr “Coal India” ir lielākā ogļu kompānija, kam piederošās rezerves ļauj radīt 100 gigatonnas oglekļa izmešu.

“Tas, ka tik ierobežots skaits investoru pārvalda nozīmīgāko fosilo kurināmo industrijas daļu, var būt gan problēma, gan iespēja, atkarībā, kā uz to skatās,” saka Dordi.

No vienas puses, ir vajadzīgs neliels skaits balsu, lai aktīvi sāktu ierobežot fosilo kurināmo ieguvi. Turklāt šīm institūcijām ir pietiekama finansiālā ietekme, lai mainītu fosilo kurināmo uzņēmumu biznesa stratēģiju.

“Ja viņi ir noskaņoti nopietni, kapitāla tirgus var radīt efektīvu pāreju uz zemāku oglekļa izmešu pasauli, ietekmējot ogļu, naftas un gāzes rezervju īpašniekus,” piebilst Dordi.

Turklāt, tieši investīciju kompānijas un valdības ir tās, kuras tiek uzskatītas par pirmrindniekiem klimata pārmaiņu ierobežošanas radīšanā. Pētnieks uzskata, ka finanšu kompāniju apņemšanās virzīties pretim “zaļākai nākotnei” ir zīme, ka notiek virzība pareizā virzienā.

Tomēr pētnieki uzskata, ka finanšu sistēmai ir pārāk maz iespēju reāli ieviest pārmaiņas, kas ir nepieciešamas atbildēt uz klimata pārmaiņu radītajiem riskiem.

“Šīs kompānijas un valdības var spēlēt atslēgas lomu zaļākas politikas radīšanā. Mēs ticam, ka šīs institūcijas var un tām vajadzētu būt skaļākām attiecībā uz klimata pārmaiņu radītajām sekām, tomēr – joprojām pastāv dažādi riski, kas saistīti ar bezizmešu politiku,” norāda ilgtspējīgu investīciju kompānijas “FFI Solutions”, kas sastādījusi CU200 sarakstu, vadītājs Kriss Ito.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu