Rosinās pastāvīgo uzturēšanās atļauju saņēmējiem prasību kārtot valsts valodas pārbaudi

TVNET/LETA
Rosinās pastāvīgo uzturēšanās atļauju saņēmējiem prasību kārtot valsts valodas pārbaudi
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 4
Foto: Evija Trifanova/LETA

Iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (AP) rosinās pastāvīgo uzturēšanās atļauju Latvijā saņēmējiem prasību kārtot valsts valodas pārbaudi, informē Iekšlietu ministrija.

Eklons uzsver, ka jau šobrīd tiek īstenota stingra kontrole uz Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežas, rūpīgi izvērtējot katru personu, kura vēlas ieceļot Latvijā, un kopš 24.februāra Krievijas pilsoņu skaits, kuriem piešķirta uzturēšanās atļauja, ir minimāls.

Šīs atļaujas saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu tiek izsniegtas tikai atsevišķām izņēmumu grupām, piemēram, laulības, ģimenes apvienošanas, vai humānu apsvērumu dēļ. Tāpat tiesībsargājošās iestādes rūpīgi vērtē tos, kuriem uzturēšanās atļauja piešķirta iepriekšējos gados.

Kopš Krievijas izvērstā kara sākuma ir anulētas gandrīz 1000 uzturēšanās atļaujas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, tai skaitā anulētas 114 atļaujas, balstoties uz drošības iestāžu atzinumiem. Savukārt Valsts robežsardze šogad liegusi ieceļot 263 Krievijas pilsoņiem un 43 Baltkrievijas pilsoņiem.

Eklons sagaida, ka ar valdības koalīcijas partneriem sadarbības sanāksmē tiks rasta vienošanās par tādu politiku, kas ir sinhronizēta ar kaimiņvalstīm, lai vienotā pieeja nestu labāko rezultātu.

Kā ziņots, valdību veidojošie politiskie spēki ir apņēmušies ieviest jaunus ierobežojumus Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kas tiem liegtu iespēju pagarināt uzturēšanās atļaujas, vēstīja TV3.

Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) skaidroja, ka Latvijas pilsoņu laulātie, kuri ir Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi un dzīvo Latvijā, varētu ietilpt izņēmumu kategorijā, uz kuriem netiktu attiecināts minētais uzturēšanās atļauju pagarināšanas aizliegums. "Ja dzīvo šeit, tad mēs nekādā gadījumā nerunājam par ģimenes šķiršanu," sacīja ĀM parlamentārā sekretāre.

Turpretim aizliegums noteikti varētu attiekties uz tām uzturēšanās atļaujām, kuras izsniegtas par ieguldījumiem Latvijas ekonomikā, piemēram, par nekustamo īpašumu iegādi šajā valstī.

Vaicāta, cik daudz cilvēku varētu skarts iecerētais aizliegums, Kalniņa-Lukaševica precīzu atbildi nesniedza, norādot, ka šo informāciju apkopo Iekšlietu ministrija, tomēr viņa atzina, ka gada laikā tiek izsniegti vairāki tūkstoši šādu uzturēšanās atļauju.

"Ir nepieciešama tāda pamatīga revīzija un lēmumu pieņemšana, kā to sašaurināt, jo cilvēku, kuri atbalsta Krievijas agresiju pret Ukrainu, brīva uzturēšanās Latvijā, es domāju, nav pieņemama nevienam," norādīja ĀM parlamentārā sekretāre.

Kā ziņots, pārskatīt minēto regulējumu aicinājis Valsts prezidents Egils Levits. Amatpersonas ieskatā, Krievijas pilsoņiem vairs nebūtu pagarināmas uzturēšanās atļaujas, izņemot īpašos gadījumos.

Pašlaik Krievijas kara dēļ Latvija neizsniedz vīzas Krievijas pilsoņiem, izņemot atsevišķus gadījumus, un vairs netirgo uzturēšanās atļaujas investoriem.

"TV3 Ziņu" aptaujātie koalīcijas partiju pārstāvji pilnībā piekrituši, ka uzturēšanās atļaujas jāatņem, ja tiek pausts atbalsts Krievijas agresijai. Vienlaikus gan koalīcijā vērš uzmanību, ka vēl jāuzlabo likuma piemērošana.

Tikmēr konceptuālu atbalstu visi koalīcijas partneri pauž arī prezidenta aicinājumam uzturēšanas atļaujas pagarināt tikai retos izņēmuma gadījumos. Valdošās koalīcijas pārstāvji pieļauj, ka Saeima likuma izmaiņas varētu pieņemt vēl rudens sesijā, kas sāksies septembrī.

Jau ziņots, ka Levits priekšlikumu anulēt Latvijā līdz šim izdotās uzturēšanās atļaujas un vīzas Krievijas agresiju atbalstošiem ārzemniekiem izteica sestdien, 13.augustā, uzrunājot Latvijas politiski represēto personu 23.salidojuma dalībniekus.

Kā TVNET informēja Valsts prezidenta kancelejā, Levits pauda, ka pēdējā laikā ne tikai Latvijā, bet arī virknē Eiropas valstu, it sevišķi Igaunijā, Somijā, kas tieši robežojas ar Krieviju, tāpat arī Čehijā, kas patlaban ir Eiropas Savienības prezidentūras valsts, ir sākusies diskusija par krievu tūristiem Eiropā.

"Vai tas ir politiski un morāli attaisnojami: kamēr krievu armija slepkavo un dedzina Ukrainā, krievu tūristi mierīgi atpūšas Eiropā?" retoriski vaicājis prezidents.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu