Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts izslēdzis "Latvijas valsts meži" no korporatīvo biedru loka

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Edijs Pālens/LETA

Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta padome izslēgusi AS "Latvijas valsts meži" (LVM) no institūta korporatīvo biedru loka, informēja institūta viceprezidents Andris Grafs.

Šāds lēmums pieņemts saistībā ar institūta ieskatā apšaubāmo praksi, kādā notika LVM valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu atlase un ievēlēšana. Institūta padome arī izslēdza divus individuālos biedrus, kuri kā LVM padomes locekļi piedalījās lēmumu pieņemšanā par jauno valdes sastāvu.

Vienlaikus LVM padome izplatījusi paziņojumu presei, kurā noraida bažas par kompānijas valdes locekļu atlases neatbilstību tiesiskajam regulējumam un aicinājusi uz konstruktīvu dialogu.

LVM valdes locekļu konkursam tika izveidota nominācijas komisija, kurā piedalījās divi LVM pārstāvji, kā arī pārstāvji no Zemkopības ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Meža īpašnieku biedrības un Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta. Institūts publiski ir paudis bažas par atlases procesa norisi, kā arī uzdevis jautājumus par jaunā valdes priekšsēdētāja atbilstību konkursā izvirzītajām prasībām.

Ņemot vērā publiskajā telpā paustās bažas, arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir uzdevis Pārresoru koordinācijas centram (PKC) veikt neatkarīgu novērtējumu par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu nominācijas procesu atbilstību labas korporatīvās pārvaldības principiem.

Šāds uzdevums no premjera sekoja pēc tam, kad par LVM valdes locekļiem izraudzīti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) bijušais vadītājs Pēters Putniņš un būvniecības nozarē strādājušais Toms Reiziņš, par kuru reputāciju atsevišķas personas izteica šaubas publiskajā telpā.

Institūts aicina sākt plašas konsultācijas ar lēmumu pieņēmējiem par valdes un padomes locekļu izvirzīšanas procesa pilnveidošanu valsts kontrolētajos uzņēmumos Baltijā.

"Svarīgi ir arī diskutēt par iespēju nodrošināt kolektīvas veto tiesības visu neatkarīgo nominācijas komisijas locekļu balsojumam, tiesības publiski komentēt atlases procesu, pārskatīt prasību izvirzīšanu potenciālajiem kandidātiem, iesaistīt personāla atlases uzņēmumus un definēt to lomu un kompetenci," skaidro Grafs.

Tikmēr LVM padome savā paziņojumā atzīmē, ka iepriekšējās uzņēmuma valdes organizēta iepirkuma rezultātā tika izvēlēta personāla atlases kompānija, kas apzināja un piesaistīja kandidātus valdes locekļu amatu profiliem, kā arī piedalījās kandidātu vērtēšanas procesā.

Nominācijas komisija trīs atlases kārtās izvērtēja kandidātu formālo atbilstību amatiem, analizēja viņu iesniegtos dokumentus, veica strukturētas intervijas, novērtēja reputāciju, kompetenci, personības īpašību atbilstību izvirzītajam amatam. Noslēdzot atlases procesu, balsojot tika pieņemts lēmums uz valdes locekļu amatu meža apsaimniekošanā virzīt vienu, finanšu vadības jomā virzīt divus un komandas vadības jomā virzīt divus kandidātus, kuri saņēmuši visaugstāko novērtējumu visās atlases kārtās.

Nominācijas komisijas sagatavotais priekšlikums tika iesniegts LVM padomei, kas saskaņā ar konkursa nolikumu no nominācijas komisijas izvirzītajām kandidatūrām esot izvēlējusies un apstiprinājusi LVM stratēģiskai attīstībai visatbilstošākos kandidātus.

LVM padome uzskata, ka ieceltajiem valdes locekļiem ir nepieciešamās kompetences un prasmes sasniegt uzņēmuma stratēģijā noteiktos izaicinošos mērķus. Padome, veicot uzraudzības funkciju, turpinās sekot, lai šie mērķi tiktu sasniegti. Tikai tādā veidā varēšot objektīvi novērtēt valdes darbu.

LVM padome apgalvo, ka savā darbā augsti vērtē un ikdienā piemēro korporatīvās pārvaldības standartus. Padome aicina jebkādu neskaidrību gadījumā organizēt tikšanos ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un klātienē pārrunāt šos jautājumus.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu