C, 29.09.2022.

Cīņa ne tikai karalaukā: kā Ukraina cīnās, lai izvairītos no hiperinflācijas

TVNET | FINANCENET
Cīņa ne tikai karalaukā: kā Ukraina cīnās, lai izvairītos no hiperinflācijas
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 2
Foto: Reuters / Scanpix

Ukrainas Centrālā banka de facto drukā naudu, lai būtu, ko maksāt karavīriem, tomēr šāds risinājums nav ilgtspējīgs. Ukrainai ir vitāli svarīgs starptautiskais atbalsts, taču ir jautājums – kā vairot naudu valsts iekšienē?

Krievijas sāktais karš pret Ukrainu trešdien sasniegs pusgada atzīmi. Ukrainai ir ļoti svarīgas cīņas izcīnāmas ne tikai karalaukā, bet arī ekonomikā, cenšoties noturēt valsts ekonomiku un finanšu sistēmu “virs ūdens”. Nodokļu ieņēmumi ir dramatiski kritušies, bet valsts izdevumi tiek koncentrēti militārajai jomai. Budžeta deficīts pārsniedz piecus miljardus eiro mēnesī.

Lai cīnītos pret naudas trūkumu, valsts centrālā banka drukā naudu, iepērkot valdības aktīvus 7,7 miljardu eiro vērtībā. “Financial Times” norāda, ka jūnijā vien Ukrainā nodrukāta nauda 3,6 miljardu eiro vērtībā.

Inflācija var iznīcināt ekonomiku

Ņemot vērā, ka karam pašlaik neredz ne gala, ne malas, Ukrainai ir jācenšas novērst tālāku inflācijas (un pat hiperinflācijas) pieaugumu. Arvien pieaugošā inflācija var tālāk devalvēt Ukrainas valūtas hrivnas vērtību, kas jau kopš kara sākuma zaudējusi trešdaļu vērtības. Pašlaik Ukrainā inflācija sasniegusi 20%, bet līdz gada beigām šis rādītājs pieaugs līdz 30%.

Londonā bāzētais Ekonomikas un politikas izpētes centrs (CEPR) aicināja Ukrainu mazināt atkarību no naudas drukāšanas, brīdinot, ka tādējādi valsts saskarsies ar vēl augstāku inflāciju, kā arī valūtas un pat banku krīzi, ja nekas netiks mainīts.

“Naudas drukāšanai ir nozīme kara sākumā, kad ir daudz haosa, un tas ļauj ātri tikt pie naudas.

Tomēr tas nav ilgtspējīgs risinājums. Ja tas tiks darīts arī turpmāk, pastāv risks sagraut visu ekonomiku,”

brīdināja CEPR ziņojuma līdzautors, ekonomists Jurijs Gorodņičenko.

Nepatīkamas atmiņas par hiperinflāciju

1992. gadā, īsi pēc Ukrainas neatkarības iegūšanas, kas sekoja Padomju Savienības sabrukumam, cenu pieaugums Ukrainā sasniedza pat 2000%. Valsts kļuva par pirmo pasaulē, kas pieredzēja tik milzīgu inflācijas pieaugumu, kas nebija radies no kāda konflikta. Tāpat inflācija pieauga par 50% 2014. gadā, kad Krievijas atbalstītie spēki sāka karu Austrumukrainā.

CEPR ziņojumā teikts, ka Ukrainas valdībai vajadzētu celt nodokļus un piesaistīt papildu ārējo palīdzību, saglabājot nemilitāros izdevumus. Tāpat Kijivai nepieciešams stingri kontrolēt kapitāla plūsmu, ierobežot importu un nodrošināt hrivnas kursa elastību.

Ukrainas nodokļu ieņēmumi ir sarukuši par piekto daļu, un pašlaik tie nosedz aptuveni 30% no valdības izdevumiem. Naudas drukāšana nodrošina vēl vienu trešdaļu, kamēr ārvalstu sniegtā palīdzība nosedz atlikušos izdevumus. Domājot par nākotni, Kijivai jādomā par to, ka gan uz biznesu, gan uz patērētājiem ir milzīgs spiediens.

Krievijas invāzijas trieciens ekonomikai

Kara dēļ daudzi uzņēmumi konflikta zonā bijuši spiesti izbeigt savu darbību, bet pieci miljoni ukraiņu iesaistījušies militārajā darbībā. Tas radījis smadzeņu aizplūšanu, bet bezdarba līmenis sasniedzis 35%. Tie, kuri palikuši kara zonā, faktiski ir atstāti bez jebkādām nodarbinātības iespējām, tāpēc viņiem nepieciešams papildu finansiāls atbalsts.

Ekonomikas vājināšanās, degvielas trūkums un iespējamās problēmas ar apkuri ziemā var likt vēl vairāk uzņēmumiem pamest Ukrainu, bet Volodimira Zelenska valdībai eksāmens būs sabiedrības noskaņojums.

Pasaules Bankas prognozes liecina, ka 2023. gada beigās 55% ukraiņu dzīvos nabadzībā. Pirms kara šis rādītājs bija 2,5%.

Ukrainas valdībai jāveic sāpīgas izvēles

Gorodņičenko norāda, ka CEPR rekomendācijas “ir ļoti sāpīgas”, taču tās ir jāveic, lai ilgajā karā izdotos izvairīties no hiperinflācijas. CEPR ziņojums norāda, ka tas būtībā ir “vēlamā domāšana” (wishful thinking) attiecībā uz Rietumvalstīm un to iespējām nosegt lielāko daļu Ukrainas budžeta izdevumu. Tomēr skaidrs ir viens – Ukrainas sabiedroto atbalsts ir kritiski svarīgs “ne tikai tāpēc, lai Ukraina izdzīvotu, bet lai tā veiksmīgi spētu piedalīties globālās kārtības un drošības veidošanā nākotnē”.

“Financial Times”, atsaucoties uz Ukrainas Finanšu ministriju, ziņo, ka valsts saņēmusi aptuveni 38 miljardus eiro vērtu finansiālo atbalstu no ārvalstīm un starptautiskajām organizācijām.

Savukārt Vācijas Ķīles Pasaules ekonomikas institūts aprēķinājis, ka kopumā 40 valstis apsolījušas Ukrainai atbalstu 84,2 miljardu eiro vērtībā.

ASV vien solījušas sniegt vairāk nekā 8,5 miljardus eiro vērtu atbalstu, kamēr Eiropas Savienības institūcijas apņēmušās Ukrainai sniegt 12,3 miljardus eiro. Tomēr pašreizējā situācijā nauda ieplūst lēnāk, nekā plānots.

Ķīles institūts norāda, ka Ukraina līdz šim saņēmusi vien ceturto daļu no Eiropas Savienības solītās palīdzības, tāpat Eiropā ir diskusijas, vai šo naudu piešķirt grantu vai aizdevumu formā.

“Eiropas Savienībai ir bažas, ka Ukraina nespēs atmaksāt aizdevumus, kas ir pilnīgi loģiski. Tomēr jāatceras, ka naudai nevajadzētu būt aizdevumiem, pietiktu ar grantiem,” sacīja Gorodņičenko.

Kara aktīvi – ienesīgi

Pašlaik Ukraina veic sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu par 15-20 miljardus eiro vērtu programmu, tāpat valdība gūst līdzekļus no kara aktīviem.

Ukraiņi jau ziedojuši vairāk nekā miljardu eiro militārajām vajadzībām. Tāpat jāņem vērā, ka Ukrainā ir liels “ēnu” un “neoficiālās ekonomikas” īpatsvars.

“Ir grūti pateikt, cik daudz naudas ir Ukrainā. Tas noteikti ir ievērojams apjoms, un daudzi cilvēki ir gatavi vilkt ārā savus iekrājumus no pagultes, lai palīdzētu valstij cīnīties pret iebrucējiem,” tā Gorodņičenko.

Bagātākie Ukrainas iedzīvotāji savas bagātības ir pārveduši uz ārzonām, taču miljoniem cilvēku cīnās par izdzīvošanu par saviem atlikušajiem līdzekļiem. Stājoties pretim pieaugošām cenām, bezdarbam un draudošai nabadzībai, šiem cilvēkiem nekas cits neatliek, kā turpināt cerēt uz savām spējām tikt galā ar šo situāciju.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu