C, 29.09.2022.

Būtiska daļa investoru gatavi iekulties parādos, lai investētu kriptovalūtās

TVNET | FINANCENET
Būtiska daļa investoru gatavi iekulties parādos, lai investētu kriptovalūtās
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 1
Foto: Reuters / Scanpix

Vai ir prātīgi ņemt aizņēmumu, lai investētu kriptovalūtās? Piektā daļa investoru uzskata, ka šāds solis var atmaksāties, jo paši ir šādi rīkojušies, vēsta “Euronews”.

“DebtHammer” veicis pētījumu, kurā piedalījušies vairāk nekā 1500 investoru visās ASV. 21% no investoriem norādījuši, ka viņi ir ņēmuši aizdevumus, lai varētu investēt kriptovalūtās.

Nereti parādsaistības bijušas ar milzīgām procentu likmēm, bet populārākā izvēle bijuši personīgie aizdevumi. Pētījumā noskaidrots, ka kriptoinvestori līdzekļus guvuši, pārfinansējot hipotekāros, studiju un cita veida kredītus.

Noskaidrots, ka aptuveni 10% cilvēku ņēmuši aizdevumu savā algas dienā, ar mērķi iegādāties kriptovalūtas. Izplatītākās summas bijušas no aptuveni 500 līdz 1000 dolāriem.

Kāpēc daudzi cilvēki izvēlas investēt kriptovalūtās, un vai tas ir drošs veids, kā uzglabāt (un vairot) savus līdzekļus? Lai arī internetā var atrast daudz veiksmes stāstu, eksperti gan nav droši, ka tas tik tiešām ir drošākais veids, kurā ieguldīt savu (un palienēto) naudu.

Aizdevumi un investīcijas kriptovalūtās

Kāds augstskolas absolvents no Līdsas Anglijā, kurš vēlējās saglabāt anonimitāti, stāstīja “Euronews”, ka viņš izmantojis aizņēmumu aptuveni 700 eiro vērtībā, lai investētu “Bitcoin”.

“Tajā brīdī man likās, ka tas ir ļoti labs lēmums. Tomēr [“Bitcoin”] cena turpināja krist, un es zaudēju nozīmīgu daļu no saviem ieguldījumiem.”

“DebtHammer” pētījums liecina, ka šis nav vienīgais tāds gadījums. Aptuveni 19% respondentu norādījuši, ka viņiem ir bijušas grūtības apmaksāt vismaz vienu rēķinu savu investīciju dēļ, kamēr 15% aptaujāto norādīja, ka reāli baidījušies par izlikšanu no mājokļa, automašīnas atsavināšanu vai maksātnespēju.

Citi investori savukārt norāda - ja aizdevumi tiek izmantoti prātīgi, investīcijas kriptovalūtās var būt saprātīgs risinājums.

Tā, piemēram, Ārons Grifits no Česteras Anglijā aizņēmās no saviem paziņām 6000 mārciņu (aptuveni 7100 eiro), lai samaksātu 4000 mārciņu par veterinārārsta pakalpojumiem, bet atlikušo naudu ieguldītu dažādās kriptovalūtās - “Digitbyte”, “Bax”, “Telcoin”, “Solana”, “Opulous” un citās.

“Aizdevuma termiņš ir seši gadi. Esmu pārliecināts, ka esmu ieguldījis pietiekami daudz līdzekļu, lai nosegtu vismaz procentu maksājumu. Bet varbūt sanāks vairāk,” teica Grifits.

Viņš norādīja, ka apzināti ņēmis lielāku aizdevuma summu, lai būtu mazāks procentu maksājums.

“Es varēju izmantot to naudu [kas palika pāri no veterinārārsta pakalpojumu apmaksas], lai segtu daļu parādsaistību, bet man likās prātīgāk to investēt. Tas agrāk ir labi strādājis, un paskatīsimies, kas notiks,” uzsvēra Grifits.

Viņš pauž, ka uz ielas nepaliks, jo viņa īpašumā esot pietiekami daudz naudas, gadījumā, ja finanšu tirgus pieredz kādu satricinājumu.

“Es nedarītu kaut ko tik muļķīgu. Atmaksāt kredītu nav problēma, jo man ir arī samērā labi ienākumi,” tā Grifits.

Viņš gan atzīst, ka 12 mēnešu laikā viņa peļņas rādītāji no investīcijām ir negatīvi, taču “zaudējumi nav lieli”.

“Es neesmu zaudējis visu. Protams, bija brīži, kad varēju visu paņemt un aiziet no investīcijām kā uzvarētājs, taču man ir plāns,” pārliecināts ir Grifits.

Jautāts, vai viņš aicinātu rīkoties līdzīgi arī citus, Grifits norādīja, ka daudz kas ir atkarīgs no tā, vai investoram ir rīcības plāns. Viņš nebūtu aizņēmies naudu, lai tikai investētu, jo agri vai vēlu būs vajadzīgi līdzekļi, lai kredītu atdotu.

Kriptovalūtas un slikta kredītvēsture

Viens no galvenajiem trūkumiem, kas novērojams kriptovalūtu platformām, ir tas, ka dažādus aizņēmumus var saņemt arī cilvēki ar sliktu kredītvēsturi. Kāds anonīms aizņēmējs “Euronews” sacīja, ka viņš izmantojis aizņēmumu platformā “Binance”, lai ar tradicionālo valūtu iegādātos sev jaunu mašīnu.

“Man bija aptuveni 5000 dolāru lieli iekrājumi. Dažādu iemeslu dēļ mana kredītvēsture bija slikta, līdz ar to neviens man naudu nevarēja aizdot. Tomēr, izmantojot “Binance”, man izdevās saņemt aizdevumu. Četru mēnešu lakā esmu atmaksājis četrus dolārus par procentiem un pusi no aizdevuma,” stāstīja aizņēmējs.

Protams, šāda taktika ir ļoti riskanta, jo arī kriptovalūtu tirgus ir ļoti volatils. Tomēr viņam paveicās iegādāties mašīnu un ar pāri palikušo naudu atmaksāt daļu aizdevuma, jo pēdējo mēnešu laikā būtiski mazinājušās kriptovalūtu cenas.

“Es domāju, ka lielākais kriptovalūtu risks ir tas, ka ja cilvēks no tradicionālajām finansēm neko daudz nesaprot, tad šāda cilvēka zināšanas par kriptovalūtām ir vēl desmit reizes mazākas. Tas ir ļoti liels risks,” pauda Līdsas universitātes konkurences likumu un regulējumu profesors Konstantinoss Stilianu.

Zināšanas par finanšu tirgu un kriptovalūtām – izeja no parādiem?

Lai arī ir dažādi apstākļi, kādēļ cilvēki izvēlas aizņemties, lai ieguldītu kriptovalūtās, ir skaidrs, ka svārstības šajā tirgū ir milzīgas, kas var novest līdz finansiālām problēmām.

Kādēļ cilvēki tomēr paļaujas, slikti pārzinot situāciju tirgū? Stilianu norāda, ka tas ir tādēļ, ka cilvēkiem nereti trūkst pamata zināšanas par finanšu tirgu kā tādu, nemaz nerunājot par kriptovalūtām.

“Nedomāju, ka tā ir ļoti laba ideja [investēt kriptovalūtās ar aizdevumu]. Domāju, ka cilvēkiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem, kā viņi investē – uzņemties kredītsaistības par investīcijām kriptovalūtās ir ļoti riskanti. Tieši tāpēc mēs arī vēlamies, lai kritpovalūtu tirgus tiek regulēts,” sacīja Stilianu.

Viņš argumentē, ka kriptovalūtu tirgus regulēšana ļautu aizsargāt patērētājus, dodot vairāk izpratnes par to, kur tieši nauda tiek ieguldīta. It īpaši, ja investīciju veikšanai nepieciešams ņemt aizdevumus.

Šeit nozīmīga problēma ir izglītības trūkums un investīciju regulējums. Piemēram, regulētos tirgos, lai paņemtu to pašu hipotekāro kredītu, cilvēkiem ir padziļināti jāiepazīstas ar noteikumiem, kas jāievēro.

Kriptovalūtu tirgus kļūst arvien pieejamāks, un tajā iesaistās arvien vairāk cilvēku, kam ir vāja izpratne par finanšu lietām kopumā. Tas arī var novest līdz smagām finansiālajām problēmām.

“Tā ir daļa no regulatora darba – aizsargāt patērētājus. Pirmais un minimālais uzdevums – sniegt patērētājiem vairāk informācijas par to, kur patērētāji vēlas investēt. Skaidrs, ka kriptovalūtu tirgus daudziem asociējas ar mežonīgu peļņu. Turklāt – tā ir finanšu sistēmas daļu, ko nekontrolē lielās bankas,” teica Stilianu.

“Es saprotu, kāpēc cilvēkus saista šāda veida investīcijas. Ir brīvība izvēlēties, kādu investīciju profilu izvēlēties – tas var būt tik riskants, cik patērētājs vēlas.

Bet es domāju, ka ja cilvēks nesaprot pamatlietas par tradicionālajām finansēm, tad arī informētība par kriptovalūtām būs daudz zemāka,” sprieda profesors.

Viņš bilda, ka tā vienmēr ir slikta ideja – investēt vairāk, nekā cilvēks var atļauties zaudēt. Tas pats attiecas arī uz aizdevumiem – nav vērts ņemt aizņēmumus cerībā, ka izdosies “nosmelt gardāko krējumu”, - risks ir pārāk augsts, lai zaudētu visu.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu